Teorētiski Latvijā būvniecības nozarē pastāv stingra kontrole un nosacījumi, kas jāievēro būvniekam, projektētājam, pasūtītājam, materiālu ražotājam un citiem, lai uzceltā ēka būtu droša.
Tomēr Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume Neatkarīgajai atzina, ka ne vienmēr sabiedrība uzzina pat par sabiedriskām būvēm, kurās uzturēties varētu būt nedroši. Viņš sacījās zinām vismaz vienu tādu ēku Rīgā, taču sīkāk nestāstīšot, jo, «ja es to nosaukšu, mani iesūdzēs tiesā».
M. Straume teic – ir tādi ēku īpašnieki, kuri nevēlas publicitāti un neveic ekspertīzi, ja kaut kas notiek. Viņš atceras, ka pēc lielajiem sniegiem pētītas kāda veikala konstrukcijas, kas bijušas deformētas. «Labi, ka tur pasūtītājs saprātīgs un nostiprināja konstrukcijas.»
Svētdien, 3. jūlijā, Rīgā, tirdzniecības centrā Damme esošajā aptiekā iebruka griesti. Tajā brīdī cilvēku tur nebija. Veikals nodots ekspluatācija pavisam nesen – 23. februārī. Maijā arī Alūksnē, veikalā Supernetto pēc spēcīgām lietusgāzēm apmeklētāji pieredzēja, ka no griestiem atdalās apdares plāksnes. Pirms sešiem gadiem līdzīgā situācijā nonāca tirdzniecības centra Alfa kafejnīcas apmeklētāji. Viņiem pusdienojot, iegruva piekārto griestu dekoratīvā konstrukcija.
«Griestu iebrukšana A Aptiekā tirdzniecības centrā Damme ir saistīta ar celtniecības defektiem un griestu konstrukciju, kas ir specifiska šai telpai. Taču drošības apsvērumu dēļ ir veikta pārbaude arī griestu konstrukcijām pārējās tirdzniecības centra telpās. Pārbaudes laikā defekti nav konstatēti,» Neatkarīgo ceturtdien informēja ēkas īpašnieces – SIA Rimi Latvia sabiedrisko attiecību speciāliste Dana FelkereBērziņa.
Šo tirdzniecības centru būvēja būvuzņēmums Merks. Tā sabiedrisko attiecību konsultante Dagnija Dižbite skaidroja, ka lielveikala telpas tika izbūvētas pēc pasūtītāja akceptēta un atbildīgajās institūcijās saskaņota tehniskā projekta. «Pildot garantijas saistības saskaņā ar līgumu, būvuzņēmums Merks pēc informācijas saņemšanas par notikušo tirdzniecības centrā Damme jau pirmdien sāka jaunu griestu montāžu, kas pašlaik ir pabeigta,» teikts viņas atbildē laikrakstam. Neatkarīgā gan uzklausīja arī kādu neoficiālu viedokli – mēdzot gadīties, ka veikalos, kur parasti ir daudz nomnieku, viņi pēc telpu nodošanas ekspluatācijā veicot projektā neapstiprinātus darbus.
Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības un mājokļu politikas departamenta vecākais referents Andris Mālnieks uzsver, ka būvniecības gaitā pastāv kontroles mehānisms, lai nodrošinātos pret iespējamo nekvalitatīvo darbu. Turklāt sabiedriski nozīmīgām būvēm, kādas ir arī lielveikali, papildus citiem atbildīgajiem arī eksperts vēl pārbauda, vai projekts atbilst normatīviem. «Likumā noteikts, ka būvkonstrukcijas ir īpaši jāvērtē,» saka A. Mālnieks. Objektu pieņem komisija, kuru vada pašvaldības būvinspektors.
M. Straume ir skarbāks: «No treknajiem gadiem saglabājusies ilūzija, ka katrs var projektēt un būvēt neatkarīgi no tā, vai to prot. Tad būvniecībā ienāca nespeciālisti un piedāvāja lētāk.» Viņš met akmeni EM dārziņā, uzskatot, ka likumos ir nepilnības: «Vai ēka ir stabila, noturīga, nedeformējas – šie kritēriji tagad ir atstāti pašplūsmā, lai sabiedrība caur apdrošinātājiem uzņemas par to atbildību.