Dzīvnieku sakosto bērnu skaits ir ļoti liels, turklāt ar katru gadu viņu kļūst vairāk. Tik satraucoša statistika ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstu rīcībā.
Bērnu slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dati liecina, ka pēdējos sešos mēnešos apmēram 200 bērnus sakoduši dzīvnieki (suņi, kaķi, žurkas, jūrascūciņas u.c.), informē slimnīcas sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Romēna Namniece.
Pērn decembrī sabiedrību uzjundīja ziņa, ka Liepājas pusē suns ievilcis būdā un sakodis mēnesi vecu zīdainīti. Pat pavirši pārskatot policijas sniegto informāciju, sākot no pavasara, ir tikpat kā neiespējami izvairīties no ziņām par dzīvnieku traumētajiem bērniem. Piemēram, Liepājā un Grobiņā divu dienu laikā suņi sakoduši mazus zēnus, vienu no viņiem – ausī. Iecavas novadā suns 1996. gadā dzimušam puisim iekoda augšdelmā.
Savukārt Jelgavas slimnīcas traumatoloģijas nodaļā ievietots 2002. gadā dzimis zēns, kuram konstatētas suņa kostas brūces labajā un kreisajā plaukstā. Bērnu apskādēja kaimiņa suns. Bauskā suņi uzklupuši bērniem gan stadionā, gan uz ielas: Bauskas 1. vidusskolas stadionā rīta stundā dzīvnieks iekoda 2002. gadā dzimušai meitenei apakšdelmā, bet pēcpusdienā kāds suns sacaurumoja kāju 1996. gadā dzimušam pusaudzim. Nesen Ventspilī uz ielas suns sakoda pusaudzi, bet Aizkrauklē meitene cieta no klaiņojoša dzīvnieka zobiem.
R. Namniece atzīst, ka daudzi dzīvnieku kodumi netiek dokumentēti un Latvijā nepastāv pilnvērtīgs mājdzīvnieku uzskaites reģistrs. «Tāpēc nav iespējams noteikt precīzu dzīvnieku skaitu un to izraisīto traumu biežumu, jo ne visos gadījumos cietušie vēršas pie ārsta. Dokumentēto dzīvnieku kodumu traumu skaits bērniem, kas griezušies pēc palīdzības BKUS, ir audzis kopš 2008. gada,» viņa informē Neatkarīgo. 2008. gadā slimnīcā nonāca 524 dzīvnieku sakostie bērni, 2009. gadā – 446, bet pērn – jau 888.
Mediķi konstatējuši, ka dzīvnieki, visbiežāk suns vai kaķis, sakoduši zēnus apmēram 1,3 reizes biežāk nekā meitenes. Visvairāk cietušo ir vecumā no 10 līdz 12 gadiem. Mazuļus līdz trīs gadu vecumam dzīvnieki lielākoties sakož galvā, viņiem cieš arī augšējās ekstremitātes, bet pusaudžiem – kājas.
BKUS speciālisti uzskata, ka sabiedrībā joprojām trūkst izpratnes par dzīvnieku turēšanu, bērnu un dzīvnieku attiecībām, kā arī cilvēki nereti nezina, kā rīkoties, ja iekodis dzīvnieks. Vecāki diemžēl nereaģē uz ārstu aicinājumiem novērst iespējamos riskus, lai pasargātu mazuļus no mājdzīvniekiem. Pat it kā mīlīgais suņuks ir spējīgs negaidīti iekampt tā, ka bērnam nepieciešama operācija. Piemēram, 2009. gada decembrī slimnīcā operēja gadu un trīs mēnešus vecu meitenīti, kurai bija uzklupis ģimenes suns. Vecāki šādu dzīvnieka rīcību nebija gaidījuši. Mazā pārcieta smagu operāciju – viņai bija traumēts galvaskauss un smadzenes. «Ārstēšana un medikamenti bērniem ir tikpat dārgi kā pieaugušajiem, un, jo smagāka trauma, jo sarežģītāka un dārgāka ir ārstēšana,» uzsver R. Namniece.
Rīdziniece Sandra ir Amerikas Stefordšīras terjera saimniece. Viņa savu Margo audzina un dresē, lai suns nekļūtu agresīvs, bet ir sašutusi par to, cik bezatbildīgi vecāki reizēm izturas pret savu bērnu untumiem. «Tagad daudzi domā – o, mans bērns ir indigo! Un ļauj viņam darīt visu, ko vien vēlas. Ja reiz bērnu māca nebāzt mutē katru atrasto sēni, kāpēc nemāca nelīst klāt katram svešam dzīvniekam, jo tie var būt, piemēram, infekciju pārnēsātāji? Skolā māca pietiekami daudz nevajadzīga, kāpēc nevarētu stāstīt, kā izturēties pret dzīvniekiem? Ziniet, es arī varu pateikt – o, mans suns ir indigo un dara visu, ko grib! Suņa saimniekam ir sava atbildība, bet arī bērna vecākiem tādai jābūt,» viņa uzskata. Snēpel-niece Gunita Štorha stāsta pašas novēroto. Ievērojot suņu turēšanas noteikumus, viņai laukos nācies dzīvnieku turēt pie ķēdes. Ne reizi vien ar velosipēdiem atminušies piecgadīgi puišeļi un svieduši sunim ar akmeņiem. Ja suns pēkšņi paspruktu, viņam lielākais ienaidnieks būtu neliels puika ar velosipēdu, pat ja šis zēns nekad neko dzīvniekam nebūtu nodarījis.