«Katram iedzīvotājam ir nepieciešams saprast, ka citas izejas nebūs,» saka Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītājs Leonīds Kurdjumovs. Viņš norāda, ka sociālās palīdzības sistēmu Rīgā nepieciešams mainīt, citādi ar laiku sociālajā jomā radīsies problēmas.
Pēdējos gados sociālās palīdzības saņēmēju skaits galvaspilsētā pieaug, un daudziem no viņiem šāds statuss ir izdevīgs. Cilvēki darba spējīgā vecumā, jo īpaši tad, ja viņu ģimenē ir bērni, izvēlas nestrādāt, jo sociālās palīdzības apmērs ļauj iztikt bez algota darba.
«Mūsu mērķis ir mēģināt izveidot pagaidu darba vietas. Ja cilvēks negrib strādāt, tad mēs viņam sakām – palīdzēsim, bet mazāk nekā tam, kurš grib strādāt,» par ieceri stāsta L. Kurdjumovs. Viņš uzsver, ka pašlaik tiek runāts tikai par priekšlikumiem un iecerēm, nevis par konkrētu risinājumu. L. Kurdjumovs atzīst, ka apzinās – pretestība būs, taču cilvēkiem jāsaprot, ka sociālo palīdzību tāpat vien vairs saņemt nevarēs.
Tomēr nekas kardināli jauns rīdziniekiem piedāvāts netiks, jo Rīgas domnieki ir bijuši tuvējās kaimiņvalstīs un iepazinušies ar līdzīgu pieredzi. Vienā no priekšlikumiem tiek piedāvāts trūcīgajiem visu pienākošos sociālo palīdzību pilnā apmērā sniegt vien dažus mēnešus, bet pēc tam cilvēkiem piedāvāt pagaidu darbu. Arī šī iespēja katram tiktu nodrošināta uz konkrētu laiku, piemēram, pusgadu. Par katru šādu darbinieku būtu nomaksāti visi nodokļi, kas viņam ir izdevīgi sociālo garantiju nodrošināšanai turpmāk. Taču tad jāmaina likumdošana, tāpēc ar priekšlikumiem tiks iepazīstināts gan Rīgas mērs Nils Ušakovs, gan vicemērs Andris Ameriks. Jāatgādina, ka trūcīgai personai pienākas garantētā minimālā ienākuma pabalsts 40 latu apmērā (bērnam – 45 lati) un dzīvokļa pabalsts. Rīgā šā gada pirmajos piecos mēnešos sociālo palīdzību saņēma par 34 procentiem vairāk nekā 2010. gada pirmajos piecos mēnešos – attiecīgi 47 681 un 64 112 cilvēku. Šogad no janvāra līdz maijam garantētā minimālā ienākuma līmeņa pabalstu saņēmuši 27 496, bet dzīvokļa pabalstu 44 255 rīdzinieki.