Kurzemē suņi plosa dzīvniekus

Snēpelē suņa saplosīto deviņu dambriežu īpašnieki zaudējumus vēl nav aprēķinājuši, arī agresīvā suņa saimnieks nav atrasts. «Ir lietas, ko materiāli nav iespējams aprēķināt,» Neatkarīgajai emocionāli saka SIA Jaundzirnavnieki pilnvarotā persona Gunita Štorha.

Protams, grāmatvedībai nepieciešamie cipari tiks izrēķināti un uz papīra uzrakstīti, bet dambriežu ganāmpulks ir izpostīts un tā saimnieki pēc notikušā nav atguvušies no šoka. «Mana krustmeitiņa raud par Princesīti, un man bērnam jāstāsta par nāvi,» sieviete neslēpj, cik ļoti gan paši, gan citi cilvēki bija pieķērušies mīlīgajiem dambriežiem.

Iznīcina labākos briežus

Pirms Jāņiem Kuldīgas rajona Snēpeles pagasta briežu dārza aplokā iekļuva suns, kas nokoda aizstāvēties nespējīgās grūsnās dambriežu mātes, triju nedēļu vecus teliņus un vaislas bulli. Viena no briežu mammām gaidīja divus teliņus.

«Ja nebūtu bijusi klāt tajā mirklī, man būtu grūti noticēt, ka tā var notikt,» stāsta G. Štorha, kas tobrīd strādājusi netālu no briežu aploka. Ieraugot, ka suns plosa briežu mammas, metusies aizstāvēt, pat nepadomājot, kas notiks, ja agresīvais dzīvnieks savu niknumu vērsīs pret viņu. Viņa saka – suns bijis gudrs, mācīts, taču ilgi klaiņojis un acīmredzot pirms tam saplosījis vēl citus dzīvniekus. Uzreiz pēc asinsdarba viņš saprata, ko izdarījis, pieplacis zemei, mēģinājis slēpties. «Tā var uzvesties tikai mācīts suns. Pieņēmām operatīvu lēmumu suni nošaut turpat aplokā. To izdarīja mednieks, kam bija tādas tiesības. Šajā gadījumā suns bija svešā teritorijā, bez kakla siksnas, klejojošs. Vai tad man viņam vēl galds bija jāsaklāj un jāuzaicina paēst? Brieži mocījās vājprātīgā nāvē, viņiem nebija nevienas dzīvas vietiņas. Mani šokē tas, ka sunim bija saimnieks. Gribu jautāt, kā mēs izturamies pret tiem, kurus mīlam un pieradinām? Cieš taču dzīvnieki!» G. Štorha nevērš ne dusmas, ne naidu pret suni, bet aicina šo situāciju izvērtēt plašāk. «Neapskaužu nevienu, kurš ar šo suni būtu saticies, piemēram, sēņojot,» viņa piebilst.

Kā atrast?

Snēpeles agresors nav vienīgais, kurš šogad saplosījis lopus. Grobiņas novadā kāds suns, kura saimnieks kustoni palaidis savā vaļā, nokodis divus kaķus, savukārt citi klaiņojoši dzīvnieki sakoduši govi. Šādu gadījumu kļūst arvien vairāk.

«Jūs pat iedomāties nevarat, kas notiek laukos! Atbrauc no pilsētas un izsviež pie mums kaķus. Ja jūs zinātu, cik daudz tādu!» izsaucas G. Štorha. «Un kādus suņus audzina laukos? Agrāk – krančus, tagad dobermanus, rotveilerus, aziātus! Kāpēc?»

G. Štorha netic, ka suņa saimnieku izdosies atrast. Pat ja izdosies, būs grūti pierādīt, ka viņš ir bijis agresīvā kustoņa īpašnieks. «Govīm, aitām, briežiem ir krotālijas, bet suņi nav jāčipo,» viņa rūgti noteic. Ja dzīvniekam nav čips ar attiecīgu informāciju par saimnieku un tas nav reģistrēts kopējā datubāzē, tad bieži vien ir neiespējami noskaidrot dzīvnieka īpašnieku. Tāpēc daudzi sakosto vai saplosīto dzīvnieku īpašnieki nemaz neziņo policijai – netic, ka tam būs rezultāts.

Valdība nesteidzas

Šo problēmu formāli risinājis Ministru kabinets, diemžēl šoreiz uzsvars jāliek uz vārdu «formāli». Jau septiņus gadus tiek muļļāts projekts par mājdzīvnieku apzīmēšanu ar mikročipiem. Cerība radās 2008. gada 15. aprīlī, kad tika apstiprināti izstrādātie un ar visām saistītajām institūcijām saskaņotie Ministru kabineta noteikumi nr. 277 Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība. Tika solīts, ka to īstenošanai būs iespējams izmantot Eiropas Savienības fondu finansējumu un suņu čipošanu veiks par brīvu. Tagad izlemts, ka suņu saimnieki maksās paši, bet jaunās kārtības ieviešana pārcelta par pieciem gadiem – uz 2016. gadu. Suņu saimniekiem būs jāmaksā arī par dzīvnieka reģistrēšanu vienotā datubāzē.

G. Štorha ir sašutusi par to, ka mikročipu ieviešana tiek novilcināta. Tas ir izdevīgi negodprātīgiem suņu saimniekiem. Ja dzīvnieks radītu kādus zaudējumus, kā SIA Jaundzirnavnieki briežu dārzā, tad naudu varētu piedzīt, jo suņa saimnieks būtu atrodams pēc informācijas čipā un datubāzē. Tieši tāpat varētu sameklēt noklīduša dzīvnieka saimnieku.

Jautāta, kāda palīdzība nepieciešama, sieviete pateicas par labajiem vārdiem un atbalstu un piebilst, ka vēršas pie interneta portālu īpašniekiem un valdības, lai mudinātu ierobežot aizskarošo komentāru publicēšanu. Kad viņa tādus izlasījusi arī pie informācijas par saplosītajiem briežiem, nācies konstatēt, ka «demokrātija ir laba lieta, bet ne visatļautība».