Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM), nesen atsakot vīzas Abhāzijas iedzīvotājiem, norāda uz starptautisku regulu, kas ļauj nekomentēt atteikuma iemeslus.
Šāda kārtība stājusies spēkā kopš pagājušā gada 5. aprīļa, un to nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes regula nr. 810/2009, skaidro ĀM preses centrā. Jautro un asprātīgo kluba komandas dalībniekiem no Abhāzijas Latvijas vēstniecībā Krievijā tika atteiktas vīzas. Iemesli ir paziņoti vīzu pieteicējiem, bet viņi paguvuši publiski izteikties, ka vainojamas it kā viltotas Krievijas pases. Diplomātiskajā valodā savu sašutumu nekavējās paust separātiskās Abhāzijas ārlietu ministrs Maksims Gvindžija – Latvijas vēstniecība tik naidīgi esot rīkojusies pēc Gruzijas norādījumiem. Jāatceras gan par šo izteikumu vēsturisko kontekstu, proti, Dienvidosetija un Abhāzija 90. gadu sākumā pasludināja neatkarību no Gruzijas, tomēr tās par neatkarīgām valstīm pēc 2008. gada Krievijas un Gruzijas militārā konflikta atzinušas tikai Krievija, Nauru, Nikaragva un Venecuēla, bet Abhāziju – arī Vanuatu. Gruzija šīs abas separātiskās republikas joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.
Arī līdz šim nav bijis nemaz tik daudz izsmeļošas informācijas, kāpēc mūsu ārlietu resors, atsakot vīzas citu valstu ieceļotājiem, rīkojies tā un ne citādi. Pērn Latvijas vēstniecība Maskavā neizsniedza Latvijas vīzas vairākiem Kamerūnas iedzīvotājiem, kuri vēlējās studēt Rīgas Tehniskajā universitātē, jau bija uzņemti šajā izglītības iestādē un iemaksājuši mācību maksu par pirmo studiju gadu. Tika pieļauts, kas tas darīts kamerūniešu slikto angļu valodas zināšanu dēļ.
Taču 2009. gadā ĀM bija runīgāka par to, kāpēc 2008. gada augustā tika atteiktas vīzas piecām Ķīnas kompānijām, kuras vēlējās piedalīties Latvijas kompānijas BT1 rīkotajā izstādē Riga Food. Patiesais ieceļošanas mērķis Šengenas teritorijā neesot bijusi dalība izstādē, kā arī neviens no firmu dalībniekiem pat nerunājis nevienā svešvalodā. Līdzīgi esot noticis arī 2009. gadā, kad šo izstādi kā ieganstu iekļūšanai Šengenas zonā izmantojuši vairāki trešo valstu pilsoņi, kuri uzdevušies par uzņēmējiem. Viņi izrādījušies potenciāli nelegālie imigranti.
Par iespējamiem zemūdens akmeņiem, kuri slēpjas zem vīzu atteikumiem, var nojaust, izlasot jau minēto regulu. Piemēram, vīzu drīkst atteikt, ja pieteikuma iesniedzējs iesniedz fiktīvu/viltotu ceļošanas dokumentu; nesniedz pierādījumus tam, ka viņam ir pietiekami līdzekļi gan iztikai plānotās uzturēšanās laikā, gan lai atgrieztos izcelsmes vai dzīvesvietas valstī vai tranzītā dotos uz kādu trešo valsti, kurā viņu noteikti uzņems, vai arī ka viņš var likumīgi iegūt šādus līdzekļus; ir uzskatāms par apdraudējumu kādas dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai vai sabiedrības veselībai; nesniedz pierādījumu, ka viņam ir atbilstoša un derīga ceļojuma medicīniskā apdrošināšana, ja tādai jābūt; ja ir pamatotas šaubas par pieteikuma iesniedzēja iesniegto apliecinošo dokumentu autentiskumu vai to satura ticamību, pieteikuma iesniedzēja izteikto apgalvojumu ticamību. Turklāt vīzas atteikums nav cilvēktiesību pārkāpums.