Par ūdensgalvu dēvētā Rīga krīzes laikā kļuvusi ne tikai par glābiņu daudziem Latvijas strādājošajiem iedzīvotājiem, bet arī par barotni visiem novadiem un lielākajām pilsētām.
Pašreiz valstī noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) ir jāpārskaita uz to pašvaldību, kurā strādājošais ir deklarēts, kaut arī viņa darba vieta atrodas pavisam citā novadā vai pilsētā. Vissāpīgāk tas sit pa Rīgas kabatu, jo galvaspilsētā strādā pusmiljons valsts iedzīvotāju – apmēram puse rīdzinieku un gandrīz tikpat daudz citur dzīvojošo.
Tas nozīmē, ka Rīga aizskaita citām pašvaldībām ļoti lielas summas – pērn kopumā 186 miljonus latu. Ja pieskaita tos 44 miljonus latu, ko galvaspilsēta 2010. gadā iemaksāja pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, tad sanāk 230 miljoni, kas tai aizgājuši secen. Citiem vārdiem sakot, nedaudz mazāka summa nekā Rīgas gada budžets.
Ko tas galvaspilsētai nozīmē? Piemēram, salabotas ielas un jaunus bērnudārzus, saka Rīgas vicemērs Andris Ameriks (LPP/LC). Jauns bērnudārzs – tie ir 2,5 miljoni latu, bet pilsētas ielu remontam valsts tikpat kā līdzekļus nepiešķir. A. Ameriks paskaidro – tas nenozīmē, ka Rīgas vadība nevēlas atbalstīt reģionu attīstību. Taču, ieraugot šādas summas, viņam ir vismaz divi ierosinājumi, ko pilsēta ir gatava izteikt jaunajai valdībai: pirmkārt, cilvēku skaitam proporcionāls Eiropas struktūrfondu sadalījums un, otrkārt, IIN pārdale, 50 procentus ieskaitot pašvaldībai, kurā strādājošais deklarēts, un 50 procentus – tai pašvaldībai, kurā cilvēks strādā.
«Nepārprotiet, es neesmu greizsirdīgs, ka Rīga ir darba devēja tik daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Esmu gandarīts, ka varam šeit nodrošināt darba vietas, bet jāsaprot, ka visi šie cilvēki brauc ar sabiedrisko transportu, izmanto arī citu Rīgas infrastruktūru –, piemēram, skolas un poliklīnikas. Tāpēc, manuprāt, nopietni jāpārskata Eiropas struktūrfondu izmantošana, lai varam plānot vismaz trīs gadu budžetu. Pretējā gadījumā Rīgas infrastruktūru padarām nespējīgu apkalpot šo cilvēku daudzumu. Gribam sekmēt reģionu attīstību, par to nav runa. Taču no ceļu fonda ielu remontiem nesaņemam praktiski neko. Tāpēc – ja nav citu iespēju, tad Rīgai jābūt lielākai Eiropas līdzekļu pieejamībai,» uzskata A. Ameriks.
Viņš min piemēru, kad valdība kārtējo reizi nav sapratusies ar Rīgas domi. Rīgas nedzirdīgo bērnu internātpamatskolai iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre apsolīja naudu no Eiropas fondiem, bet vēlāk tā tika atteikta. «Bet skola ir visiem Latvijas bērniem!» sašutis saka A. Ameriks. Tāpēc Rīgai bija jāatrod papildu nauda savā budžetā, lai skolas remontdarbus pabeigtu. «Tas ir absolūti ačgārni un pat noziedzīgi pret daudziem cilvēkiem, kas šeit dzīvo un strādā. Politiķi nesaprot pašvaldības, jo nav tajās strādājuši,» uzskata Rīgas vicemērs.
Rīgas domes un arī citu pašvaldību aizmugure ir Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Tā atbalsta pašvaldību vēlmi, lai apmēram viens miljards Eiropas struktūrfondu latu tiktu sadalīts pēc principa «nauda seko iedzīvotājam». Tad pašvaldībām pienāktos viens miljons latu uz 1000 iedzīvotājiem. «LPS var pieņemt arī tādu rezolūciju, ka saulei jāspīd spožāk un putniem jādzied skaļāk,» ironizē A. Ameriks. Viņš uzskata, ka problēmu risinājums būtu izbeigt līdz šim pastāvošo politisko greizsirdību starp valdību un Rīgas domi un panākt politisko izšķiršanos par struktūrfondu dalījumu.
Vicemērs arī rosina citas pašvaldības meklēt motivāciju jaunu darba vietu radīšanai, lai nav jādzīvo uz Rīgas rēķina. Daugavpils domes izpilddirektors Andrejs Kursītis izklausās nepatīkami pārsteigts, kad Neatkarīgā viņam jautā, ko tas pilsētai nozīmētu, ja Rīga panāktu citādāku IIN sadalījumu. «Budžeta zudumi jebkurā gadījumā ir sāpīgi. Mums būtisks ir jebkurš santīms un lats, kas aiziet pilsētas labiekārtošanai,» viņš saka.
Savukārt Krāslavas novada domē laikrakstam atbild, ka IIN sadalījumu nosaka Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldībā atsevišķa uzskaite nepastāv. Jāpiebilst, ka šis novads no Rīgā aprēķinātās IIN summas gadā saņēmis 1,1 miljonu latu.