Rīgas pašvaldība aizņemsies 25,6 miljonus eiro veloceļu uz Pierīgu izveidei

© Oksana Džadana/f64

Rīgas dome šodien nolēma aizņemties 25,6 miljonus eiro no Valsts kases veloinfrastruktūras izveidei virzienos Rīga-Babīte-Piņķi, Rīga-Ulbroka un Rīga-Ķekava.

Aizņēmuma atmaksas termiņš plānots līdz 20 gadiem, bet aizņēmuma pamatsummas atliktais maksājums - līdz trim gadiem.

Rīgā un Pierīgā top vienota veloceļu infrastruktūra 52 kilometru garumā, aģentūru LETA iepriekš informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Ministrijas pārstāvji norāda, ka 2023.gada rudenī sākas Atveseļošanas fonda finansētu projektu īstenošana vienota veloceļu maršrutu izveidei piecos prioritārajos koridoros Rīgā un Pierīgā.

SM kā Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas reformas īstenotāja saskaņo pašvaldību iesniegtos projektus, lai tās varētu slēgt līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) un tuvākajā laikā sāktu projektu realizēšanu.

Veloceļu infrastruktūras attīstībai paredzēts Atveseļošanas fonda finansējums 34,5 miljonu eiro apmērā.

Projektus par veloceļu izbūvi, pārbūvi, atjaunošanu, pilnveidi vai pielāgošanu atbilstoši regulējumam par investīciju īstenošanu iesniegušas piecas pašvaldības - Rīga, kā arī Ropažu novads, Ķekavas novads, Mārupes novads un Ādažu novads.

Rīgas un Pierīgas veloceļu maršrutus paredzēts izveidot līdz 2026.gada 31.maijam koridoros Rīga-Carnikava, Rīga-Ulbroka, Rīga-Ķekava, Rīga-Babīte-Piņķi, kā arī Rīga-Mārupe.

Veloceļu infrastruktūras attīstība ir viens no pasākumiem SM īstenotajā Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas reformā, kurā kopumā plānots ieguldīt 295 miljonu eiro Atveseļošanas fonda finansējumu. Reformas mērķis ir mazināt transporta radīto negatīvo ietekmi uz galvaspilsētas vides kvalitāti un veidot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus integrētus sabiedriskā transporta pakalpojumus.

Latvijā

Latvijā veiktā pāreja uz izglītības iegūšanu tikai valsts valodā nepārkāpj Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un nediskriminē krievus, secinājusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT), skatot lietu "Djeri un citi pret Latviju".

Svarīgākais