Ukrainas kara 197. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:35]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 8. septembrī. Ukraina jau sešus mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21.35. Latvijas valdība ceturtdienas vakarā aptaujas kārtībā atbalstīja ieceļošanas ierobežojumus Krievijas pilsoņiem ar Eiropas Savienības (ES) vīzām.

19.55. Trīs ceturtdaļas francūžu uzskata, ka Krievijai piemērotās sankcijas nav efektīvas kara izbeigšanā, liecina jauna aptauja.

Sabiedriskās domas pētījumu firmas "Elabe" trešdien publiskotā aptauja liecina, ka 52% aptaujāto arī uzskata, ka Rietumu militārā un finansiālā palīdzība Ukrainai ir neefektīva.

18:50. ES vienotība un kopējā politika ir būtiska, lai mazinātu Krievijas izraisītā kara sekas, ceturtdien norādījis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Egils Zviedris sarunā ar Eiropas iekšlietu komisāri Ilvu Johansoni, informējot par aktuālo drošības situāciju reģionā. Ar Johansoni ceturtdien tikās arī Saeimas Eiropas lietu komisijas un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti.

18:21. Krievija liek šķēršļus humānās palīdzības nogādāšanai cilvēkiem okupētajās teritorijās, uzsver Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

17:33. Ukrainas armija Harkivas un Dienvidbugas virzienos savā kontrolē pārņēmusi jau vairāk nekā 700 kvadrātkilometru, atbrīvojot vismaz 20 apdzīvotās vietas, ceturtdien paziņojis ģenerālštāba galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks Oleksijs Hromovs.

16:46. Polija ir pievienojusies Latvijas, Lietuvas un Igaunijas plānam ieviest ieceļošanas pagaidu ierobežojumus Krievijas pilsoņiem, kuriem ir Eiropas Savienības (ES) vīzas, aģentūru LETA informēja premjera birojā. Iecerēts, ka plānotie papildus pasākumi Krievijas pilsoņiem ar ES vīzām stāsies spēkā laikā līdz šā gada 19.septembrim, katrā valstī nacionālā līmenī pieņemot nepieciešamos lēmumus. Baltijas valstis un Polija paziņojumā norāda, ka ieviestie pagaidu pasākumi nenozīmē pilnīgu ieceļošanas aizliegumu Krievijas pilsoņiem - tiks saglabāti kopīgi saskaņoti likumīgi izņēmumi ļaut ieceļot, piemēram, disidentiem, ģimenes locekļiem humānās situācijās, uzturēšanās atļauju turētājiem, kravu un transporta pakalpojumu atvieglošanai un diplomātiskām misijām.

16:02. Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs ceturtdien pauda pārliecību, ka Kremlis nedomāja okupēt tikai Ukrainu, bet plānoja iebrukt Baltijas valstīs, Polijā un visā Austrumeiropā. Pēc viņa teiktā, Krievija domā ģeopolitiski tāpat kā pirms Oršas kaujas, kas notika vairāk nekā pirms 500 gadiem, un par to liecina arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina runa dienu pirms iebrukuma Ukrainā.

14:45. Latvijā varēs ieceļot tie Krievijas pilsoņi, kas saņēmuši vīzu saistībā ar humāniem apsvērumiem, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā rīkojuma projekta anotācijas.

ĀM norāda, ka Krievijas izraisītais Latvijas drošības apdraudējums, kas var novest pie iekšējās drošības situācijas pasliktināšanās, rada nepieciešamību noteikt ierobežojumus Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā un ierobežot braucienus ar nebūtiskiem ieceļošanas mērķiem, piemēram, tūrismam un atpūtai.

14:21. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, demonstrējot atbalstu Ukrainai, ceturtdien ieradies negaidītā vizītē Kijivā.

Tā jau ir otrā Blinkena vizīte Kijivā, kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma februārī.

Kā pavēstījusi kāda Valsts departamenta amatpersona, Blinkens savas vizītes laikā paziņos par jaunu 2,7 miljardus dolāru lielu militārās palīdzības paketi Ukrainai un vēl 18 valstīm, kam draud Krievijas agresija.

13:45. ASV prezidents Džo Baidens apstiprinājis papildu militāro palīdzību Ukrainai līdz 675 miljoniem dolāru lielā apjomā, ceturtdien paziņojis ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins.

Palīdzības paketē ietilpst haubices, artilērijas munīcija, "Humvees" modeļa auto, medicīniskās palīdzības bruņu auto un prettanku sistēmas, viņš piebilda.

13:30. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir nepārprotami parādījis, ka viņš ir drauds kaimiņvalstīm, šodien pēc tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV) preses konferencē norādīja Dānijas ārlietu ministrs Jepe Kofods.

Politiķis uzsvēra, ka Dānija nekādā veidā nepieņems, ka Putins ar militāru spēku cenšas pārzīmēt valstu robežas. Kofods akcentēja, ka Krievijas nepamatotais iebrukums Ukrainai ir mainījis drošības situāciju Eiropā.

12:04. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 51 250 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Diennakts laikā iznīcināti 640 iebrucēji.Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2212 tankus, 4557 bruņutransportierus, 1126 lielgabalu, 305 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 159 zenītartilērijas iekārtas, 239 lidmašīnas, 210 helikopterus, 884 bezpilota lidaparātus, 214 spārnotās raķetes, 3344 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 110 specializētās tehnikas vienības.

11:05. ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien rīkos videokonferenci ar sabiedrotajiem, arī G7, NATO un Eiropas Savienības (ES) līderiem, par nākamajiem soļiem, lai atbalstītu Ukrainu tās karā pret Krievijas agresiju, vēsta ziņu medijs "Bloomberg".

10.01. No 102 kuģiem ar Ukrainas graudiem 70 ir devušies uz Āzijas un Āfrikas valstīm, trešdienas vakarā savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Zelenskis atspēkoja Krievijas prezidenta Vladimira Putina apgalvojumu, ka lielākā daļa Ukrainas graudu tiekot izvesta uz Eiropu, nevis uz nabadzīgajām valstīm, kurām tie visvairāk vajadzīgi.

09.28. Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužns komentārā, kas publicēts Ukrainas izdevumā "Ukrinform", brīdina par iespējamību, ka Krievija Ukrainā izmantos kodolieročus. V. Zalužnas uzskata, ka pastāv tieši draudi, ka Krievija noteiktos apstākļos karā Ukrainā izmantos taktiskos kodolieročus. Pēc ģenerāļa domām, kaujas Ukrainas teritorijā jau parādījušas, kā Krievijas Federācija pat konvencionālā kara laikā ignorē globālās kodoldrošības jautājumus.

08.03. Ukrainas karavīri, izmantojot Krievijas spēku pārdislokāciju, Harkivas apgabalā uz ziemeļrietumiem no Izjumas veikušas sekmīgu pretuzbrukumu un atkarojuši 400 kvadrātkilometru lielu platību, pavēstīja ASV Kara studiju institūts (ISW).

07.15. Krievijas karaspēks ap pusnakti ar raķetēm apšaudījis divus Harkivas rajonus, ceturtdien pavēstīja pilsētas mērs Ihors Terehovs, norādot, ka vienā rajonā sācies spēcīgs ugunsgrēks.

"Ap plkst.12 naktī notika raķešu triecieni Harkivai. Viens Saltivas rajonā, otrs - Holodnahoras rajonā," ziņapmaiņas platformā "Telegram" pavēstīja mērs.

06.59. Krievijas karaspēka sagrābtajā Zaporižjas apgabala Melitopolē trešdienas vakarā noticis sprādziens kustības "Mēs esam kopā ar Krieviju" birojā, vēsta Ukrainas kanāli ziņapmaiņas platformā "Telegram".

00.10. Ukraina metodiski gatavojusies pretuzbrukumam, un to var redzēt līdzšinējās darbībās - tā ir Krievijas karaspēka noliktavu un komandpunktu iznīcināšanas ar tālas darbības ieročiem, kā arī partizānu kustība, intervijā telekanālam "France 24" sacīja Francijas militārās misijas ANO bijušais vadītājs ģenerālis Dominiks Trenkvāns.