Kapusvētki tradicionāli notiek vasarā, kad luterāņu un katoļu draudzes aicina atcerēties aizgājējus. Tomēr jau vairākus gadus izskan bažas, ka šī tradīcija mainās. Viens no iemesliem – krīzes dēļ pašvaldībām trūkst naudas, lai atbalstītu draudzes finansiāli.
Otrs – mainoties paaudzēm un jaunākiem ļaudīm aizbraucot peļņā uz ārzemēm, transformējas arī izpratne par kapusvētkiem.
Krimuldas draudzes mācītāja palīdze Inese Ādamsone rosina padomāt par kādu tendenci, kas, iespējams, kļūs aktuāla. «Zinām, ka uz kapiem brauc vecāki cilvēki – 50–60 gadu veci. Vai stafete tiek nodota nākamajai paaudzei? Vai tie, kas tagad dzīvo, piemēram, Anglijā, atbrauks, lai sakoptu tuvinieku kapavietas? Varbūt kapusvētki vairs nebūs vajadzīgi? Ko varam piedāvāt šīs garīgās aprūpes vietā?» viņa jautā.
Lielbritānijā, Almelijā, dzīvojošie latvieši izlēmuši sarīkot kapusvētkus, kaut ne katru gadu. Iespējams, arī nākamie kapusvētki būs jāgaida ne vienu gadu vien.
Laukos kapusvētku tradīcijas ir dziļākas, uzskata I. Ādamsone. Tur tie patiešām ir svētki – iespēja satikties ar skolasbiedriem, kursa biedriem, bijušajiem kaimiņiem. Viņa novērojusi, ka Ziemeļu kapos pērn bija vairāk cilvēku nekā šogad. Tomēr nelielajos Gaujas kapos kapusvētkos pulcējoties dzimtas vairākās paaudzēs. Tas nozīmē, ka arī jaunajiem un pavisam mazajiem tiek ierādīta tradīcija, kas ir būtiska viņu vecākiem un vecvecākiem. Kapusvētku svinēšana ir 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā kristietības ieviesta tradīcija. Kapusvētkus svin vasarā, katrā kapsētā savā noteiktā dienā. Cilvēki ir pieraduši, ka tas notiek nemainīgi, un draudzes arī necenšas ieviest izmaiņas. «Tas nozīmē, ka ir izveidojies gadu gaitā nolikts laiks, kad un kur notiek kapusvētki,» I. Ādamsone skaidro.
Kristīgajā tradīcijā ierasts, ka kapusvētkos mācītājs notur sprediķi un atgādina dzīvajiem par ciklisko dzīves ritējumu, bet laicīgajā tradīcijā – ka cilvēki sakopj tuvinieku atdusas vietas. Kapusvētkiem vismaz latviešu kultūrā ir plašāka nozīme, par kuru ikdienā, šķiet, neaizdomājamies – latvieši un lietuvieši ir gandrīz vienīgie Eiropā, kas ik gadu aizgājējus godina kapusvētkos.