Pērn Latvijā bija vismazāk pašnāvību pēdējo 16 gadu laikā – tikai 435. Vēl tikai 2007. gadā pašnāvību skaits noturējās zem pussimta – to bija 453. Toties pēdējos gados apmēram 60 procentu no Lielbritānijā mirušajiem Latvijas iedzīvotājiem savu dzīvi beiguši pašnāvībā.
Psihiskie un uzvedības traucējumi, visbiežāk depresija un problēmas ar alkoholu, ir lielākie pašnāvības riska faktori Eiropas reģionā, atzīts Veselības ekonomikas centra (VEC) tematiskajā ziņojumā Garīgā veselība Latvijā 2009. Par 2010. gadu šāds ziņojums vēl nav tapis, saka VEC sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Lapiņa.
Sievietes pērk zāles
Gadiem ilgi vīriešu pašnāvnieku bijis ievērojami vairāk nekā sieviešu. Viņas savukārt dodas uz aptiekām nopirkt zālītes pret stresu, depresiju un, kā vienā no aptiekām dzirdēja Neatkarīgā, arī «pret pašnāvību». Piemēram, Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2008. gada aptaujā konstatēts, ka nomierinošus medikamentus visbiežāk iegādājas sievietes. Aptiekas gan šādu informāciju neapkopo, Neatkarīgā noskaidroja SIA A Aptiekas. SIA Hansa Pharma (pieder Ģimenes aptieku tīkls) pārdošanas attīstības vadītājs Egils Tēbelis sacīja, ka lielāku pieprasījumu konkrētās situācijās aptiekās izjūt nekavējoties, taču nomierinošo preparātu tirdzniecība pašlaik nav jūtami palielinājusies.
Psiholoģe: jāmeklē speciālists
Krīžu un konsultāciju centra Skalbes direktore psiholoģe Inese Ruka aicina pievērst uzmanību, ja kāds no tuviniekiem, draugiem vai paziņām sāk lietot nomierinošus preparātus. «Ja cilvēks iet uz aptieku un prasa zāles pret pašnāvību, tad depresīvais stāvoklis ir ieildzis, bet viņš vismaz meklē palīdzību. Es ieteiktu farmaceitam ierosināt cilvēkam meklēt palīdzību arī ārpus aptiekas. Ja kāds aptiekā prasa antidepresantus vai zālīšu uzlējumu, tas nozīmē, ka viņš sagaida risinājumu no ārpuses – čiks, un gatavs. Daļai tas liekas normāli, bet vajag saprast, kas iekšējā pasaulē ir tā samežģījies, ka pašnāvība izvirzīta kā alternatīva. Tā ir patērētāju sabiedrības domāšana – varu nopirkt visu, arī zāles pret pašnāvību, nevis strādāšu ar sevi, jo tad būs jāraud, būs jādomā. Cilvēkam ir jāuzmeklē tas speciālists, kuram viņš uzticēsies – psihoterapeits, psihiatrs, arī mācītājs.»
Riska grupa – vīrieši
Vēlme izdarīt pašnāvību (un, protams, konkrēta rīcība) ir saistīta arī ar ekonomisko situāciju, norāda psihiatre Sandra Pūce. Vīrieši samērā bieži izvēlas aiziet no dzīves nenokārtotu parādsaistību dēļ. Arī citur pasaulē pašnāvību visbiežāk izdara vīrieši – it īpaši pusmūžā. Tomēr jau minētajā ziņojumā mudināts pievērst uzmanību stabilajam vīriešu pašnāvību skaita pārsvaram un iespējamajiem riska faktoriem, piemēram, sociāli ekonomiskajai situācijai, finanšu krīzei, piespiedu darba maiņām, bezdarbam, atkarības vielu lietošanai.
Visaugstākais pašnāvību rādītājs vismaz pirms diviem gadiem bijis Latgalē (28,7 uz 100 000 iedzīvotāju), bet viszemākais Rīgā (16,1 uz 100 000 iedzīvotāju).
VEC ziņojumā uzsvērts, ka liels Latvijas iedzīvotāju pašnāvību skaits bijis Lielbritānijā, Īrijā un Vācijā. Iespējams, vientulība, darba zaudējums, kredītsaistības Latvijā un vēl citi iemesli, kurus var tikai minēt, mudinājis viņus izšķirties par šādu soli. «Ir tādi cilvēki, kam vajadzīgs mierinājums un atbalsts situācijās, kurās daudziem to nevajag. Tāpēc viņi jāatbalsta,» atgādina I. Ruka.
***
VIEDOKLIS
Sandra PŪCE, psihiatre:
– Statistika šajā gadījumā ir nenopietna. Mēs, ārsti, redzam, ka pašnāvību mazāk nekļūst. Protams, pierādījumu nav, bet tiešām ir daudz aizbraukušo uz ārzemēm un daudzi nav dabūjami rokā. Kur viņi paliek, neviens nezina. Pastāv arī tā dēvētās lēnās pašnāvības – cilvēki nodzeras. Tā ir pasīvā agresija pret sevi. Ir kļuvis vairāk neirotisku traucējumu, tādu cilvēku, kuri pārdzīvo depresiju. Neirožu klīnikā pacientu ir vairāk, daudz vairāk viņu parādās pēc štatu samazināšanas. Sievietēm ir somatiskas slimības, piemēram, ielaists vēzis. Cilvēki ar hroniskām slimībām sabrūk, padodas, necīnās. To mums ārsti onkologi saka. Tā, protams, nav pašnāvība tiešā veidā. Bet statistika... Krīžu centru skaits jau nav palielinājies. Tātad mēs, neko nedarot, esam visu atrisinājuši? Viss ir drūmāk.