Politikā draugu nav. Un ienaidnieku arī ne. Ir tikai intereses. Tautas partijas aiziešana no valdības pie šīs elementārās polittehnoloģiju patiesības apvienību Vienotība noveda ātrāk, nekā varētu iedomāties.
Valstī viss mierīgi. Valda Dombrovska palikšana mazākumā tikai sākotnēji izraisīja polittektoniskas svārstības, varbūt kādas 2–3 balles stipras, ja salīdzina ar zemestrīcēm. Un tādas parasti neatstāj postījumus.
Nodokļu palielināšana kā vienīgais risinājums valsts budžeta sabalansēšanā pēdējo dienu laikā pēc Finanšu ministrijas plāna prezentācijas un pagaidām oficiāli neapstiprinātām Starptautiskā Valūtas fonda misionāru vēlmēm ir iezīmējusies pietiekami skaidri.
Tautas partija zaudēja, gribot liegt pilnvarojumu valdībai savā nodabā sarunāties ar starptautiskajiem aizdevējiem un Saeimai atvēlot vienīgi mēma akcepta lomu nozīmīgos jautājumos.
Pēdējās nedēļas laikā notikušais ir kritisks Valda Dombrovska veidotajai valdībai tiktāl, ka tās flagmanim Jaunajam laikam nācies nolaisties no augstumiem un meklēt atbalstu saviem lēmumiem pat verbāli nīstajā PCTVL.
Jaunā gada pirmās dienas laikrakstā nesa vilšanos. Pirmkārt, tāpēc, ka kopš neatkarības atjaunošanas divdesmitgades un dzīvošanas demokrātiskā valstī atkal uzbrukts laikraksta redakcijai.
Satversmes tiesas spriedums pensiju lietā apliecina, ka, arī no tiesiskuma viedokļa raugoties, valdības "griešanas un īsināšanas" politiku nevar uzskatīt par atbilstošu valsts vadīšanas būtībai.
Ziemassvētku zvaniņu skaņas nu jau aijā politiskās varas spici, liekot piemirst tādus vārdus kā valdības gāšana. Ik pa brīdim uzjundīti mediju vidē, kā pagaidām neesošie sniegpārsliņu virknējumi tie nosēžas putekļos.
Uz tik lieliem kompromisiem ar sirdsapziņu, ar kādiem jārēķinās šodien Saeimas deputātiem, pieņemot budžetu 2010. gadam, laikam tikai deputāti vien spējīgi. Jo, savai tautai acīs skatoties, nolemt, ka tai jāgrimst dziļākā nabadzībā un jāizdzēš pēdējie cerību stari par ekonomikas atveseļošanu, tas tiešām ir neapskaužams darbs.
Skandāls ap Bērnu slimnīcu, kas uzbangoja pagājušās nedēļas nogalē, sāk iegūt noplakuša viļņa formas. Slimnīcas valde pagaidām paliks, kur ir, vienīgi slimnīcas vadītājs Dzintars Mozgis neaizies pēc Triju Zvaigžņu ordeņa.
Pirmais cūku gripas izraisīto komplikāciju upuris ir miris arī Latvijā, un šī vēsts noteikti liek saspringt sabiedrībai, kura vērojusi tikai ziņās pasaules milzīgo ažiotāžu, ko citviet izraisījusi šī saslimšana.
Nepārdomātā meteorīta akcija ir bijusi tikai būkšķis Tele 2 tēlam, toties parādījusi – tiešām, jau nedēļu tautai ir par ko cepties. Izrādās, ka ekonomiskās krīzes skartā sabiedrība nepiedod neko, īpaši jau to, ka tai kā izsalkušam zīdainim piena pudelītes vietā iedod knupīti.
Solītā mājokļa nodokļa noraidīšana Saeimā tā bija nokaitinājusi starptautiskos aizdevējus, ka viņi pieprasa nodokļa ieviešanu, pat neraugoties uz to, vai tas dos ienākumus budžetā vai ne. Tā dzirdēja runājam Saeimas kuluāros laikā, kad valdošā koalīcija nonāca pretrunās un Tautas partijai izdevās panākt pat diskusijas noraidīšanu par mājokļa nodokli.
Apritējušas 100 dienas, kopš Rīgas domē darbojas jaunā Saskaņas centra un LPP/LC koalīcija jeb Ušakova – Šlesera tandēms, kā to citiem vārdiem mēdz dēvēt. 100 dienu saudzēšanas periods ir beidzies, un nu bagātīgo solījumu birumu varēs vētīt nesalīdzināmi kritiskāk.
Visgrūtākais ir izvēlēties – kādreiz atzina krietnais kareivis Šveiks, sēdēdams cietumā, un ar prieku atzīmēja, ka tagad nevienam nav jārisina tik smaga problēma, kā drūmos viduslaikos, kad cilvēkam pirms nāves piedāvā izvēlēties: vai viņu pakārt vai sadedzināt.
Negribētos ticēt, ka tiešām tikai ar neseno kārtējo pilnmēness iestāšanos var izskaidrot Starptautiskajam valūtas fondam adresētās Latvijas valdības nodomu vēstules publiskošanu, kura nosūtīta adresātam 27. jūlijā un kuru jau vairāk nekā pirms mēneša ar nelielu tielēšanos ar saviem parakstiem apzieģelējuši valdošās koalīcijas partiju pārstāvji.