Jaunā gada pirmās dienas laikrakstā nesa vilšanos. Pirmkārt, tāpēc, ka kopš neatkarības atjaunošanas divdesmitgades un dzīvošanas demokrātiskā valstī atkal uzbrukts laikraksta redakcijai.
Jebkurš uzbrukums, laupīšana un vandalisms ir noziegums pats par sevi, un, vērsts pret ceturto varu, tas iegūst citu jēgu, lai kādi arī būtu bijuši noziedznieku motīvi. Otrkārt, cik var spriest pēc anonīmiem izvirdumiem tīmeklī, daļa sabiedrības ir gatava attaisnot jebkuru noziegumu, ja tas ir veikts pret tai netīkamu objektu. Ne tikai attaisnot – pat priecāties savā interneta anonimitātē, citiem ļaunu vēlot.
Demokrātija Latvijā ir šajos divdesmit gados attīstījusies tiktāl, ka joprojām ir iespējams uzskatīt – nošausim, izolēsim, aizbāzīsim muti Jānim, Pēterim, Anniņai, un tad iestāsies patiesi taisnīga valsts iekārta. Tā var uzskatīt vienīgi totalitārisma apsēsti tukšprāši. Vai arī ļoti racionāli nelieši, kuri saprot, ka naida atmosfēras kultivēšanai kaut vai interneta vidē ir ļoti liels spēks, kas var sagraut jebkurus labākos centienus un nodomus, iznīcināt sava viedokļa paušanas vēlmi un anonīmi uzmesties par tādu sabiedrības domu, kurai ar sabiedrību un tautu patiesībā nav nekāda sakara.
Protams, šīs vilšanās atstās lielas sekas redakcijas žurnālistu darbā. Varbūt tāds arī ir bijis mērķis – ja sist, tad ne tikai stikla durvis redakcijā, bet arī ar vārdu, lai sitiens būtu stiprāks – varbūt citreiz prāts nenesīsies konsekventi paust savu pozīciju, aizstāvēt savus uzskatus. Gribēsies ierauties kaktiņā – ak, varbūt arī demokrātiskās sabiedrības sargsunim ir tiesības dabūt ar siksnu! Īpaši jau tāpēc, ka izpratne par demokrātisku sabiedrību tās daļā stiepjas vien līdz personīgās darba kārtības līmenim – lasu tikai to, kas patīk pašam, un runāju, ko pats gribu, un visi, kas domā, raksta un runā citādi – ir pelnījuši, mazākais, aizvērt muti, ja ne pa to dabūt.
Jācer tomēr, ka sabiedrības vairākums nav pelnījis šādu demokrātiju. Sabiedrība ir pelnījusi sapratni, ka kaitēt, iebrukt, laupīt ir noziegums, kas pelnījis sodu. Traucēt preses darbību ir noziegums, kas pelna sodu. Un vilku likumi nav demokrātiskas sabiedrības cienīgi.
Paldies visiem, kas to saprot. Paldies visiem, kas izteica atbalstu redakcijai un nožēlu par notikušo. Paldies iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei, kura izteica precīzus spriedumus par notikušā kvalifikāciju. Un paldies visiem, kuriem pietiek drosmes būt pašiem – bez anonimitātes un agresijas.