Māris Krautmanis / Viedokļi

Policijai izdevies aizturēt Ceturtās atmodas tautas armijas līderi Neo, kurš amatu savienošanas kārtībā ir arī datorģēnijs, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks Ilmārs Poikāns. Pret aizturēto uzsākts kriminālprocess pēc skarba panta, kas paredz cietumu līdz 10 gadiem vai naudas sodu līdz 200 minimālajām mēnešalgām.

Zvērināts advokāts un rakstnieks Andris Grūtups šodien laiž klajā savu jauno vēsturiski dokumentālā žanrā ieturēto, apgāda Atēna izdoto grāmatu Maniaks par vienu no skandalozākajām lietām Latvijas tiesu procesu vēsturē – apsūdzību Staņislavam Rogaļovam seksuālos noziegumos un sērijveida slepkavībās. Katra A. Grūtupa grāmata ir bijusi pamats asām diskusijām sabiedrībā, un paredzams, ka arī šī nebūs izņēmums.

Pēc Saeimas balsojuma neapstiprinot Jāni Maizīti ģenerālprokurora amatā uz trešo piecu gadu termiņu, sarūgtinātās politiski ekonomiskās aprindas ir radījušas vairākas J. Maizīša atbalsta petīcijas – vienu sacerējuši bijusī prezidente un bijušais prezidents, otru – bijusī laikraksta redaktore un kāda fonda priekšsēdētāja.

Pēc negaidītā Saeimas balsojuma pret Jāni Maizīti kā ģenerālprokuroru uz trešo termiņu politikas druvā nerimstas histēriska propagandas kampaņa, kuras mērķis ir pazemot tautas priekšstāvjus un piespiest viņus pie Maizīša jautājuma atgriezties vēlreiz.

Pēc Tautas partijas aiziešanas no valdošās koalīcijas joprojām vaļā ir caurums – neaizpildītās ministru vietas, kas Valda Dombrovska valdībai ir diezgan būtiska problēma.

Saeimas balsojums par Jāņa Maizīša neiecelšanu uz trešo termiņu ģenerālprokurora amatā ir sacēlis pamatīgu paniku un histēriju tajās politekonomiskajās aprindās, kas cerēja, ka arī turpmākos piecus gadus skarbo represiju iestāde kalpos viņu interesēm un ar Ģenerālprokuratūras kā ieroča palīdzību varēs savus pretiniekus šantažēt, pazemot, kriminālvajāt, dēmonizēt, brīvi reiderēt pa viņu īpašumiem.

Ja Jāņa Maizīša iecelšana vai neiecelšana uz trešo ģenerālprokurorēšanas termiņu tiktu iekļauta bukmeikeru kantoru derībās, par to, ka Maizīti varētu neiebalsot, būtu ļoti niecīgs iespējamības procents.

Ziedu klēpji apsveikumiem jau ir pasūtīti, jo paredzams, ka šodien Saeimas plenārsēdē deputātu vairākums nobalsos par līdzšinējā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša palikšanu iesildītajā krēslā uz trešo termiņu – uz vēl pieciem gadiem.

Sens, tik sens, ir tas stāsts un laiks, kad publicists Vilis Seleckis laida klajā grāmatu Andris Šķēle – leģendas un patiesība – bija 1998. gads, kad Tautas partijas dibinātājs, toreizējais premjers Šķēle, pārskaities par Selecka Neatkarīgajā un pēc tam arī grāmatā pausto kritiku, ieblieza tiesā skarbu civillietu pret Selecki par goda un cieņas aizskārumu, panākot, ka tiesa prasību apmierina, liekot izteikumus atsaukt un piespriežot Šķēles labā no Selecka naudisku gandarījumu – 10 tūkstošus latu.

Partiju apvienībai Vienotība un ar to saistītajai korporatīvi satīklotajai politologu, antropologu un nevalstisko sargsuņu varzai ceturtdien bija lielas dzīres – Saeima pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, paredzot partiju finansēšanu no valsts budžeta. Vēl gan būs otrais un trešais lasījums, taču vismaz pagaidām nekas neliecina, ka šā likuma stumšana varētu iebuksēties.

Pēc Tautas partijas iziešanas no Valda Dombrovska valdības situācija ārēji šķiet līdzīga kā tajā laikā, kad Demokrātiskā partija Saimnieks izgāja no Guntara Krasta valdības un visu zaudēja. Tomēr pasūtīt pūtēju orķestri un oranžu zārku ir stipri pāragri, jo ir dažas būtiskas nianses, ar kurām pašreizējās puiku spēles politikā atšķiras no vēsturē jau pieredzētās saimnieku aiziešanas nebūtībā.

"Uzskatu, ka prokurora darbu var tikai kādu noteiktu laika posmu pildīt. Arī ģenerālprokuroram divi termiņi ir daudz – 10 gadi vienā šādā amatā. Tur var zust paškritiskums, Dievs vien zina, kas var notikt," vēl 2008. gada rudenī intervijā žurnālam Rīgas Laiks sacīja ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Ar partiju apvienību Vienotība saistītā politiķe Sarmīte Ēlerte savā iepriekšējā dzī-vē – kad vēl vadīja laikrakstu Diena – allaž pieprasīja no politiķiem atklātību, caurspīdīgumu un tamlīdzīgas smalkas lietas.

Šonedēļ Latvijas laikrakstu un interneta portālu lappusēs parādījās ziņa, ka Latvijas Radio esot bijis gadījums, kas aktualizējis jautājumu par žurnālistu partejiskajām simpātijām.

Tieši pirms 20 gadiem notika pēdējās Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas, kurās Tautas frontei izdevās iegūt pietiekamu mandātu skaitu, lai maijā pieņemtu neatkarības deklarāciju. Pa šiem 20 gadiem barikāžu laika bērni ir izauguši un kļuvuši par pieaugušiem cilvēkiem. Viņiem šis laiks ir tāla vēsture. Taču tiem, kas tolaik bija saprātīgā vecumā, tas ir palicis atmiņā nedzēšami.

Priekšvēlēšanu cīņas metožu arsenāls ir diezgan plašs, un katra partija to izmanto pēc savas gaumes un saprašanas: vienām patīk pēdējā nedēļā salikt televīzijā daudz reklāmas rullīšu, citas izmanto administratīvos resursus, citu rīcībā ir kāda prasme nokļūt publikas uzmanības centrā, vēl kādas pulcējas dievnamos, vēl kādām tīk organizēt masu nekārtības un tādā garā.

Nesen valsti pāršalca priekpilnā ziņa, ka sociologu firmas TNS Latvia pētījumā ģenerālprokuroram Jānim Maizītim uzticas piektdaļa Latvijas iedzīvotāju, gandrīz piektdaļa neuzticas, bet 47 procentiem par ģenerālprokuroru nav tāda konkrēta viedokļa.

Tā saucamie Ventspils tranzītbiznesa kari ir mantiski strīdi par ietekmi nozares uzņēmumos – agrākie biznesa partneri nav varējuši vienoties par peļņas, ietekmes sadali, tiem ir arī atšķirīgs redzējums par nozares stratēģiskajiem un taktiskajiem jautājumiem: vieni ir vēlējušies visu pārdot un doties uz siltām zemēm, kamēr citi ir gribējuši turpināt strādāt Latvijā ar domu, ka nozarei ir perspektīva.

Necik ilgi nebija jāgaida, lai aizgrābtā pacilātībā saadītā treju partiju savienība Vienotība saietu matos pati savā iekšpusē – no Jaunā laika izslēgts partijas ierindas biedrs Dans Titavs.

Šā gada 20. janvārī publiskās akciju sabiedrības Ventspils nafta (VN) akcionāru sapulcē tika ievēlēta jauna uzņēmuma padome, ievēlēts arī padomes priekšsēdētājs un viņa vietnieki, kā arī iecelts valdes priekšsēdētājs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna jautājums ir beigts, un lai dzīvo Jakāna jautājums! Jo gan tiešā, gan pārnestā nozīmē ar Ministru kabineta šonedēļ pieņemto lēmumu Jakānu aizrotēt uz Finanšu ministrijas muitas un nodokļu departamenta vadītāja amatu valdība un valdošā koalīcija savas dziļās un hroniskās problēmas nav atrisinājusi.

Partijas Jaunais laiks līdera Einara Repšes voluntāri uzspiestās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reorganizācijas procesā tika radīti divi jauni posteņi – VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā un otrs vietnieks – nodokļu jomā.