Televīzijas raidījums Nekā personīga nesen bija centies aptaujāt juristus, lai gūtu apstiprinājumu ziņai, cik burvīgi labi ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža stumtie grozījumi likumā, kas liegtu Ventspils mēram Aivaram Lembergam pēc vēlēšanām strādāt domē.
Taču neatradās neviens jurists, kas jūsmīgi atbalstītu Sprūdža ieceri. Gan Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks, gan Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors Mārtiņš Mits, gan jurists Aivars Endziņš pauda bažas, ka šāds likums nebūs nekāds labais likums. Jo mēdz būt tā, ka kriminālprocesus lieto politiskajā cīņā, lai nomelnotu konkurentus; skaidrs, ka Lembergs un arī citi, kurus nākotnē var skart šis likums, vinnēs Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Pat juristam, kuram ļoti nepatīk Lembergs un viņš ir sorosiski stipendizēts iekš lietussargu revolūcijas, mute neveras vaļā atbalstīt Sprūdža likumdošanas jaunradi. Jo tad kolēģi smiesies un griezīs ar pirkstu pie deniņiem: «Re, re, kur viņš iet! Nabadziņš. Laikam uz vecumu vairs nav visi mājās.» Pat Endziņš, kura mitololoģizētais gaišais tēls savulaik bija pretstatīts baiso oligarhu tēliem, televīzijas raidījumā nedzied tā, kā pareizi būtu jādzied.
Juristu bažas ir pamatotas – šāds likums būtu pretrunā ar vispārpieņemtajām cilvēktiesību normām, ar nevainīguma prezumpciju; vēl plašāk nekā līdz šim vārti būtu vaļā politiski pasūtītām, safabricētām apsūdzībām smagos noziegumos; pēc šāda likuma vēlēšanas atkristu kā nevajadzīgas, jo vienmēr sāktu un vinnētu tie, kam ir sakari un ietekme represīvajās struktūrās; ikvienu politisko konkurentu varētu izslēgt no spēles, nelaižot viņu iekšā pašvaldības sēžu zālē, kamēr viņš nav tiesā pierādījis, ka nav vainīgs. Bet tiesu prāvas Latvijā velkas ilgi, gadiem ilgi – pat tāda relatīvi vienkārša lieta kā grinbergiāde tika iztiesāta triju gadu garumā.
Grinbergu lietas pamatā bija viena papīra lapiņa, bet tajā lietā, kas pašlaik tiek iztiesāta Rīgas apgabaltiesā, Lemberga politiskie konkurenti uz tiesu ir nogādājuši kubikmetriem makulatūras. Kamēr tiesneši izcilās šo papīru kaudzi un sapratīs, ka nekādas akcijas no cietušajiem tranzītbiznesmeņiem Lembergs nav izspiedis, paies droši vien vēl ne viens vien gads. Sprūdžs grib, lai visu šo laiku Lembergs nedrīkstētu piedalīties pašvaldības darbā.
Tomēr ar Sprūdža antilemberga likumu ir neliela problēma – lai arī Saeimas deputāti ir ievēlēti neparastos ārkārtas ārprāta vēlēšanu apstākļos, savā lielajā vairumā tomēr nav vēl galīgi prātu izkūkojuši. Saprāts piemīt arī lielai daļai Vienotības deputātu. Lembergs ir viņu konkurents, karošana pret Lembergu ilgus gadus ir bijusi viņu ikdienas rūpals, taču ne jau ar tik galēji stulbām metodēm. Nav kaut kā vērojama kaisla Vienotības vēlme atbalstīt Sprūdžu viņa centienos... Ja nu vienīgi šā politiskā veidojuma galēji lietussērdzīgais gals – lakatiņu Lolita Čigāne un vēl kāds.
Tajā pašā raidījumā Nekā personīga Sprūdžs faktiski jau izpļāpāja Reformu partijas galveno stratēģisko plānu cīniņā par vietas saglabāšanu pie varas siles: Lemberga likums būšot lakmusa papīriņš šai Saeimai.
Ar to Sprūdžs draud Vienotībai – ja tā nebalsos par Lemberga likumu, Sprūdžs sevi pasludinās par vienīgo antioligarhu valstī un Reformu partija atņems Vienotībai oligarhu izskaušanas licenci. Turklāt, cik nu būs spēka, Sprūdžs kliegs, ka arī šī Saeima nav pareizā Saeima, ka Vienotība atbalsta Lembergu un tāpēc visa Saeima jāatlaiž. Nu kaut kā apmēram tā gudro Sprūdžs. Uzcelt uz plīts katlu ar sarūgušo Zatlera rīkojuma Nr. 2 zupu un smirdināt to mazliet uzlabotā veidā ar jauniem ingredientiem. Saeimas namā jau tagad ir grūti paiet, nepaklūpot pret visur sašvīkātajām sarkanajām līnijām; tagad krustu šķērsu karāsies vēl arī lakmusa papīriņi.
Bet nav jau arī tā, ka Vienotība nu būtu sprukās un tai tagad ar nolaistu asti jāskrien līdzi amatierlikumdevējam Sprūdžam un jārej kopā ar viņu unisonā. Vienotībai to lietu vajag pagriezt tā: mēs esam pret Lembergu ar visām četrām, tāpēc likums vajadzīgs un tam jābūt ļoti kvalitatīvam. Taču kur Sprūdža priekšlikumu kvalitāte? Kvalitātes nav. Tāpēc likums par Lembergu ir lakmusa papīriņš Sprūdžam – vai viņš ir čalis vai nav. Ja viņš nespēj panākt, ka tāds likums tiek pieņemts, tad Sprūdžam jāprotas un jāaiziet no ministra amata pašam. Kaut kā tā Vienotībai vajadzētu darīt un beidzot tikt vaļā no politikāņa, kas par vari cenšas uzmesties par jauno skolotāju un gāzt galdus.