Kādas Imantas lielpaneļu ēkas dzīvoklīša iemītnieks – Latvijas pilsonis Deniss Čalovskis – tiek apsūdzēts kiberkrāpšanā un ir viens no trim aizdomās turētajiem datorvīrusa gozi radīšanā. Apsūdzība uzskata, ka galvenais autors bijis kāds Nikita Kuzmins no Krievijas, līdzdarbojies arī rumānis Mihajs Paunesku.
2005. gadā, vēl būdams padsmitnieks, Čalovskis esot uzprogrammējis komponenti, kas vīrusu padarījis sevišķi efektīvu. Vīruss inficējis vismaz miljonu datoru ASV, Vācijā, Lielbritānijā, Polijā, Francijā, Somijā, Itālijā, Turcijā un citur. Tas novedis pie desmitiem miljonu zādzības no uzņēmumu un indivīdu banku kontiem.
Pašlaik viņš atrodas apcietinājumā un gaida, ko darīs Latvijas valdība – izdos viņu ASV vai neizdos. Viens izdošanas gadījums jau ir bijis – sieviete, kas tika turēta aizdomās par blēdīšanos ar viltotiem dokumentiem, tika izdota ASV. Taču Čalovska gadījums ir citāds – minētā sieviete savas aizdomīgās darbības bija veikusi ASV, taču Čalovskis kriminālstāstā ir ieķēpājies, sēžot un klikšķinot datora taustiņus tepat Latvijā.
Taisnība, ka ir jāzina likumi un likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības, taču Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem, kamēr viņi uzturas Latvijā, nav jāzina visu pasaules valstu likumi. Ir valstis, kur smagi kriminālsodi pienākas par alkohola lietošanu, laulības pārkāpšanu vai dzīvošanu kopā grēkā, taču nevienam neienāk prātā tāds absurds, ka par šādiem noziegumiem Latvijas valsts varētu izdot Latvijas pilsoni tiesāt kādai Irānai vai Saūda Arābijai. Tāpat kā likuma spēks nedrīkst pārvietoties laikā un likumu nedrīkst piemērot ar atpakaļejošu datumu, tas nedrīkst pārvietoties arī telpā – ja Čalovskis ir veicis kādas nelikumīgas darbības, atrodoties Latvijā, tad vienīgā vieta, kur viņu tiesāt un sodīt, ir Latvija, un tikai pēc Latvijas likumiem.
Pastāv milzīgas atšķirības starp Latvijas un ASV tiesu sistēmām un piemērojamo sodu apmēriem. Amerikāņi ir naski iespundēt cietumā uz prātam neaptveramiem termiņiem – Čalovskim tad nu arī draudot 30 vai pat 67 gadi. Pēc Latvijas likumiem, pat, ja viņš ir vainīgs visā, ko viņam inkriminē, iespējamajam soda izciešanas termiņam kāda nulle varētu tikt ņemta nost. Pastāv gan līgums, ka Čalovski pēc notiesāšanas vajadzētu atdot atpakaļ Latvijai, taču nav garantijas, ka amerikāņi to ievēros. Amerikāņi ir raduši darīt tā, kā viņiem labpatīk. Visi Latvijas Ģenerālprokuratūras tiesiskās palīdzības lūgumi ASV nonāk papīrgrozā; nevar pat iztēloties ko tādu, ka ASV varētu izdot kādu savu pilsoni tiesāšanai Latvijā.
Kādas Čalovskim ir cerības uz taisnīgu tiesu, ja viņš tiks izdots ASV? Ja viņš turpinās savu vainu noliegt, jautājumu par viņa nevainīgumu lems zvērināto žūrija, kurā, iespējams, būs kāds fermeris, mājsaimniece, ierēdnis, šuvēja. Lielākā daļa par Latviju nebūs neko dzirdējuši vai arī zinās, ka tā ir gloomy place jeb drūma vieta kaut kur tālu, kur ir lāči, vodka un krievu mafija. Uz apsūdzēto sola viņu priekšā sēdēs šīs mafijas dzīvs pārstāvis, kurš neko daudz nevar pateikt angliski un par kuru jau presē rakstīts, ka viņš uzlauzis NASA datorus un izlaupījis desmitiem miljonu dolāru. Kādi tur vēl jautājumi, par kādu nevainīgumu?
Vai Čalovskis apzinājās, ka dara ko noziedzīgu? Varbūt apzinājās, bet var būt arī, ka ne. Šādas lietas tad parasti noskaidro izmeklēšana un tiesa – objektīva izmeklēšana un taisnīga tiesa.
Latvijas politiskās elites un Ģenerālprokuratūras reflekss gadu gadiem ir bijis līst uz vēdera un luncināt asti ASV priekšā – visās vietās un lietās, pat tad, kad tas netiek prasīts, kur nu vēl, ja amerikāņi kaut ko prasa vai uzbrēc. Protams, ASV ir Latvijai draudzīga dižvara, tai ir nepārvērtējami nopelni Latvijas atsvabināšanā no PSRS jūga, ASV ir stratēģiskais partneris, taču tas nenozīmē, ka latviešiem jau nu būtu pavisam jāpazaudē pēdējās pašcieņas paliekas, jāuzvedas kā sulaiņiem un kolonijas aborigēniem; vajadzētu tomēr atšķirt, kad pakļauties un piekrist, bet kad tomēr jāpasaka «nē».
Šis tad nu ir viens gadījums, kad Latvijas valdībai vajadzētu demonstrēt, ka tai rūp savu pilsoņu liktenis, lai kas viņi būtu – pat, ja viņi ir ko noziegušies. Ja Čalovskis tiks izdots, Latvijas valsts būs parādījusi, ka tai nevar uzticēties, ka tā ir gatava izdot un nodot ikvienu. LTV Sastrēgumstundā viena meitene, kas pazīst Čalovski, izteica ļoti precīzu salīdzinājumu: ja bērns ir nodarījis kādu skādi, tad sodīt viņu drīkst vecāki, nevis kaimiņi.
Tikai pilnīgi deģenerēti vecāki dos savu bērnu pērt kaimiņam. Ja Latvija izdos Čalovski ASV, tad Latvija tās iedzīvotājiem nav ne mājas, ne patvērums, un valsts saviem bērniem nav māte. Valdībai vajadzētu saņemties drosmi un pateikt, ka Deniss Čalovskis netiks izdots ASV.