Sprūdža un Čigānes likums "Par Lembergu"

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) garajos ziemas vakaros ir sacerējis priekšlikumus grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, rosinot noteikt, ka pašvaldības deputāta pilnvaras tiek apturētas, ja pret viņu sākts kriminālprocess.

Savukārt deputāte Lolita Čigāne (V) rosina noteikt, ka deputāts zaudē tiesības piedalīties pašvaldības un tās komisiju un komiteju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās pašvaldība viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, ja pret deputātu sākta kriminālvajāšana.

Kāpēc likumu jaunraži knibinās tikai ap pašvaldībām? Vajag tālāk, augstāk, plašāk. Piemēram, aizliegt būt par Saeimas deputāti personai, kas pieķerta lakatiņu kontrabandā no Turcijas. Un vēl – ka par ministru nedrīkst būt persona, kas melo par savu izglītību, rādot falšus diplomus, un apšmauc valsti, optimizējot nodokļus.

Grozījumus ministrs nav rakstījis rūpē par alkšņiem aizaugušo Latgales novadu domēm vai par Jūrmalu, kurā grūti atcerēties, pret kuru no deputātiem nav bijis kriminālprocesa. Grozījumu mērķis ir nepārprotams.

Speciāli Lembergam laika gaitā ir ticis sarakstīts ne viens vien likums. Jāteic gan, ka līdz tik totalitārām normām Sprūdža priekšgājēji tomēr nav spējuši aizdomāties. Šiem priekšlikumiem preambulā varētu rakstīt: «Tā kā spēkā esošo likumu ietvaros mēs savu politisko konkurentu Aivaru Lembergu nevaram dabūt nost no ceļa, tad jāpieņem, lūk, šie grozījumi.»

Bet var jau Sprūdžu cilvēciski saprast – kā ministrs viņš ir vārgs un nožēlojams, viņa Reformu partija ļaužu acīs ir izgāzusies, un tai nav nekādu cerību ne pašvaldību, ne 12. Saeimas vēlēšanās. Tāpat sponsori, kam traucē Lembergs, prasa atstrādāt partijas propagandas klīsterī ieguldīto naudu. Nu tad kaut kā jākustas, jārāda, ka kaut kas tiek darīts.

Likumiem ir tāda nelāga īpašība – ja tie rakstīti vienam cilvēkam un vienam gadījumam, pēc tam tie attiecas uz visiem un ikvienu. Pastāvošā Kriminālprocesa likuma ietvaros kriminālprocesu ierosināt ir viegli – pietiek ar kādām tenkām, ar kādu iesniegumu, dokumentu. Vēl labāk, ja ir dokumentu blāķis – izskatās iespaidīgāk. Pietiek ar kādiem viltus lieciniekiem, viltus cietušajiem, un kriminālprocess ir uzcepts. Tā kā valdošā koalīcija pašlaik kontrolē visas represīvās struktūras, tā vienā mierā varēs izslēgt no politiskās cīņas pilnīgi visus konkurentus – no Ventspils līdz Daugavpilij.

Jau tāpat un bez šāda likuma par Latvijas priekšvēlēšanu cīņas tradīciju ir kļuvušas politiska pasūtījuma lietas un represijas. Reiz Jelgavas mēru Andri Rāviņu ZZS pat apcietināja dienu pirms vēlēšanām. Pēc tam izlaida ārā, jo lietai nebija vispār nekāda pamata. Šādā policejiskas patvaļas valstī, kur kriminālprocesi un grinbergu lietas ir politiskās cīņas sastāvdaļa, vēl tikai trūka Sprūdža un Čigānes grozījumu. Tomēr pagaidām pastāv tāda nevainīguma prezumpcija un neviens nevar tikt uzskatīts par vainīgu noziegumā, ja to nav spriedusi tiesa. Kriminālprocess vai kriminālvajāšana nevar būt par pamatu, lai cilvēkam liegtu iespēju kandidēt, tik ievēlētam vai ieņemt vēlētus amatus. Un šāda tiesību ierobežošana, kādu iecerējuši «tiesiskuma un reformu» koalīcijas politiķi, būtu cilvēktiesību pārkāpums.

Reformu partijai vairs nav ko zaudēt, taču Vienotība tā kā domā valdīt vēl ilgi un laimīgi. Tādēļ Vienotībai, pirms tā atbalsta Sprūdža pilnmēness likumus, der ievērot, ka šādi speciāli viendienas vajadzībai vai speciāli savām ērtībām pieņemti likumi ļoti bieži pēc laika mēdz atgriezties kā bumerangs pašam to pieņēmējam pa degunu.

Dievs nav mazais bērns un bieži vien parūpējas, lai mednieki kļūtu par medījumu, – svaigs tāds piemērs ir Einara Repšes attīstības vīzijas, kas saskaņā ar pašas Vienotības pieņemtu likumu tagad jāraksta iekšā Vienotības priekšvēlēšanu izdevumos. Paies laiks, Vienotības varenība sačabēs, nāks kāds jauns politisks spēks, KNAB un SAB izšļuks no rokām, un tad Vienotības biedri brīnīsies, ka vairs nevar ieņemt amatus, jo pret visiem ir kriminālprocesi.

Vienotībai derētu ministra un deputātes ierosmes novērtēt atbilstoši to kvalitātei. Ierosinātie grozījumi nav pat tā vērti, lai par tiem nopietni diskutētu no augstas tribīnes. Tie der tikai basketbola metienu izkopšanai – kurš ar tiem precīzāk trāpīs papīrgrozā.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais