Nepiekrīt mainīt antilemberga likumu

 

Saeimas vairākums ceturtdien noraidīja priekšlikumus veikt izmaiņas republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, lai ierobežotu pašvaldību deputāta pilnvaras, ja pret viņu sākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu.

Debatēs deputāti bija sadalījušies divās komandās – vieni kvēlā aizgrābtībā slavēja priekšlikumus, piesauca labu pārvaldību, tiesiskumu, demokrātiju un vēl visādas cēlas lietas, kamēr otri mēģināja pirmos vest pie prāta. Tā, piemēram, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC), izklāstījis virkni argumentu, kāpēc priekšlikumi nav atbalstāmi, bet beigās tomēr nenoturējās un izteicās, ka uzlabot jau var visu ko, bet ne murgus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) ideja bija aizliegt strādāt domē visiem, pret kuriem ierosināts kriminālprocess, deputāte Lolita Čigāne (V) priekšlikumu pieslīpēja, rakstot, ka tikai tiem, pret kuriem uzsākta kriminālvajāšana. Beigu galā grozījumu projektu piegrieza tā, lai tas attiektos vairs gandrīz tikai uz vienu pašu Ventspils mēru Aivaru Lembergu – ka strādāt jāaizliedz tikai tiem, kas apsūdzēti smagos noziegumos. Ventspilnieki, labi zinot, par ko un kā A. Lembergs ir apsūdzēts, tik un tā pašvaldību vēlēšanās turpina balsot par A. Lembergu un par partiju Latvijai un Ventspilij.

Ja šāds likums tiks pieņemts, Latvija tiks nostādīta smieklīgā lomā. Nekur citur Eiropā nekas līdzīgs likumdevējiem nav ienācis prātā. Šāds likums piestāvētu kādai totalitārai valstij, kādai impērijai, kur valdošā kliķe vai vadonis voluntāri izdomā likumu un to piemēro pret savu pretinieku.

Grozījumi, ja tie tomēr tiks izstumti cauri trešajam lasījumam, momentā nonāks krasā pretrunā Latvijas Republikas Satversmes 1. punktā iedibinātajam demokrātiskas valsts principam, Satversmes 92. pantā nostiprinātajām nevainīguma prezumpcijas garantijām, kā arī Satversmes 101. pantā nostiprinātajām tiesībām likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbā, tajā skaitā – tiesībām uz brīvām vēlēšanām. Protams, tie neatbildīs arī starptautiskajām cilvēktiesību normām.

Tātad, ja Saeima tomēr izlemj nākamajā reizē šos likuma grozījumus pieņemt, tai tajā pat sēdē jāiekļauj darba kārtībā arī Satversmes grozīšana un jāpaziņo visai pasaulei, ka Latvijai ir uzspļaut uz vienu no fundamentālajām tiesību koncepcijām – nevainīguma prezumpciju.

Pareizi E. Sprūdžs nesen teica – ka šie grozījumi būs lakmusa papīriņš šai Saeimai..