Maizītis restartēts

 

Ne tik lielā vienprātībā kā par KNAB formālā vadītāja Jaroslava Strelčenoka iecelšanu, tomēr ar lielu vairākumu Saeima vakar par Satversmes aizsardzības biroja direktoru iecēla bijušo ģenerālprokuroru, Valsts prezidenta padomnieku Jāni Maizīti.

Viss loģiski. Jo pie varas ir tie, kas savulaik ar Maizīša palīdzību rāvās pie varas, un Maizītis visnotaļ noderēs viņiem arī kā SAB priekšnieks.

Valdošās koalīcijas politiķi pirms balsojuma dziedāja Maizītim slavas dziesmas – cik viņš gudrs, izglītots, kompetents un politiski neitrāls. Gudrs un izglītots Maizītis ir, taču par pārējo gan varētu pastrīdēties. Maizīša laikā Ģenerālprokuratūra pārvērtās par Ģenerālprovokatūru. Klaji un bez kādas kautrēšanās sadzejoti kriminālprocesi un krimināllietas; paraugprāvas pret Vienotības (Jaunā laika) konkurentiem; aizturēšanu un arestu «masku šovi», kas pieskaņoti politiski aktuālam brīdim; un tajā pašā laikā ārkārtīgs maigums un pietāte pret «pareizā spēka» politiķiem, kad tie ieberzās kādās kriminālas piesmakas šmucēs, – šīs ir raksturīgākās iezīmes Maizīša kādreizējai darbībai viņa vecajā amatā. Ja vēl sasummē Ģenerālprokuratūras, KNAB, SAB kopdarbus cilvēktiesību pārkāpšanas druvā, personu nepamatotā vajāšanā, piestrādāšanu par izpalīgiem kādu vienu politekonomisku grupējumu mantiskās cīņās pret citiem grupējumiem, kopā sanāk... kā žurnālists Lato Lapsa izteicies, «policejiski bandītiska valsts». Tas skan tā kā paskarbi, taču neko daudz pārspīlēti laikam tas nav.

Ja par «politisku neitralitāti» var saukt ūdens liešanu uz Vienotības dzirnavām un politiskā pasūtījuma cītīgu pildīšanu, tad Maizītis ir politiski neitrāls.

Arī kompetents Maizītis ir ļoti. Šī kompetence valsts un pašvaldību attiecības regulējošajos likumos un lietvedības normās Maizītim palīdzēja stumt cauri trim instancēm «grinbergu lietu» pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu un visās zaudēt, lai gan jau pirms krimināllietas ierosināšanas bija iespēja izvērtēt un saprast, ka Lembergs neko kriminālu nav veicis. Bet dumjš Maizītis tiešām nebija, jo zināja, ka viņam par to nebūs jāmaksā – kompensāciju Lembergam viņa vietā samaksās valsts budžets.

Tagad Maizītis būs restartēts jaunā kvalitātē – kā galvenais izlūkotājs un spiegu ķērājs. SAB vadītāja amats nav tik iekšpolitiski ietekmīgs kā agrākais, taču šo to valdošajiem izpalīdzēt viņš varēs. Tāpat kā līdzšinējais SAB vadītājs Jānis Kažociņš arī Maizītis varēs nedot pielaides valsts noslēpumam opozīcijas partijas Saskaņas centrs deputātiem. Nav gan teikts, ka tikai Saskaņas centrs būs peramie. Vajadzības gadījumā nepielaisto politisko spektru varēs paplašināt. Kažociņa stilā bija nevienam neko nepaskaidrot – pielaide atņemta un punkts. Turpretī Maizītis kā ģenerālprokurors mēdza reizēm pļāpāt un pat daudz, bet uz Vienotībai pietuvināto mediju telpu prokuratūras materiāli plūda platā straumē... Tad jau būs interesanti – vakaros televīzijā varbūt būs spiegu un valsts nodevēju sižeti. Mēs šādu izklaidi jau sen esam pelnījuši, un nebūs jāapskauž igauņi, kuriem spiegu stāsti jau ir tradīcija.

Aleksejs Loskutovs, kad bija KNAB priekšnieka amatā, Lolita Čigāne, kad viņa skaitījās «bezkaislīga eksperte», kas procesus vēro no malas, jau faktiski strādāja Vienotībā. Tāpat jau gadu gadiem šajā partijā strādā Maizītis. Taču tas nenozīmē, ka visu savu dzīvi viņš saistīs tieši ar šo brendu. Gan jau Vienotība vēl šķelsies un dalīsies, tās iekšpusē ir dažāda svara un interešu grupējumi, kaut kad pie apvāršņa var parādīties kāds jauns, daiļš politiskais spēks... Maizītis šajā ziņā ir viegli prognozējams. Viņš vienmēr izkalposies un palīdzēs tam, kas ir stiprākais, mīdīs to, kas iet uz grunti. Kad sāka rietēt Tautas partijas oranžā saule, Maizītis zināja, kur atradīsies «vēstures pareizā puse». Maizītis ir precīzākais vēja rādītājs valstī, izcili kvalitatīvs lakmusa papīrs politikas analītiķiem un prognozētājiem, – atliek paskatīties uz Maizīti un ir skaidrs, kurš politiskais spēks rullē.

Ir arī labā ziņa – lai Maizītim nebūtu jāstostās akadēmisko aprindu priekšā, Saeimas atbildīgā komisija pagājušās nedēļas beigās piebremzēja absurdi totalitārus SAB stumtos grozījumus zinātniskās darbības likumā.

Maizīša ievēlēšanas procesā atkal bija redzams tā sauktās «tiesiskuma un reformu» koalīcijas diženākais panākums – atklātā balsošana. Tur jābūt trakam vai drosmīgam, lai šodien atklātā balsojumā balsotu pret personu, kura jau rīt tevi varēs noklausīties, izsekot un vajāt. Tāpēc pret Maizīti balsoja tikai trakie un drosmīgie. Pārējie ar nolaistām astēm balsoja par. Valdošās koalīcijas pārstāvji pat domās nedrīkstēja būt pret, jo tad viņus paņemtu priekšā pa partijas līniju. Slēpjoties aiz liekulīgiem lozungiem par caurspīdību un atklātību, ar atklāto balsojumu palīdzību valdošo partiju augšgals tagad savās «kodola pusdienās» pieņem lēmumus un pēc tam nodrošina disciplīnu, kontrolē savus deputātus, lai tiem nevarētu būt pašiem sava sirdsapziņa un kāds cits viedoklis. Cik demokrātiski!