Māris Krautmanis / Viedokļi

1919. gada novembrī Pāvels Bermonts-Avalovs gribēja sagrābt Latviju. Tas bija biznesa projekts, kurā lielas bankas bija investējušas ne mazu naudu. Bija paredzēts, ka vācu investori pēc uzvaras saņems savā īpašumā jaukas muižiņas. Latviešu loma pēc tam būtu kopt laukus, zirgus, atdoties, iznest naktspodiņus, pienest madāmām rīta kafiju un tādā garā.

Jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība Visu Latvijai!TB/LNNK) ir pazīstams kā pieredzējis, nopietns vīrs no politiķu saprātīgā un pragmatiskā, ne bļaurīgā gala.

Šodien uz savu pirmo sēdi sanāk jaunā 12. Saeima. Sēdes sākumdaļu vadīs 11. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība), kurai gan drīz vien nāksies savu krēslu atdot Inārai Mūrniecei (Nacionālā apvienība Visu Latvijai!–TB/LNNK). Par bijušās Latvijas Avīzes žurnālistes Mūrnieces apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētājas amatā koalīcijas partijas jau ir vienojušās, kad veidoja valdību. Diezin vai var sanākt kāda aizķeršanās arī ar citu Saeimas prezidija amatu sadali, tāpēc nopirktie ziedu klēpji nebūs jānes atpakaļ uz Saktas tirdziņu.

Drošības policija (DP) uzskata, ka balsu pirkšana aizvadītajās Saeimas vēlēšanās nav bijusi masveidīga un Latgalē tie bijuši atsevišķi gadījumi.

Sociālajos tīklos interneta klikšķinātāji uzjautrinās par 38 sekundes īsu „Amerikas smieklīgāko videokuriozu” klipu, kurā nofilmēta jenota un vairāku suņu spēlēšanās kādā privātmājas pagalmā. Sižets gandrīz vai precīzi attēlo tās attiecības, kas izveidojušās pašlaik starp 12. Saeimā ievēlētajām partijām jaunās valdības veidošanā.

Nedēļas sākumā sociālajos tīklos finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) nāca klajā ar savdabīgu pareģojumu, ka jaunā koalīcija būs «stagnācijas un liekulības koalīcija, Lemberga pilnīgs triumfs».

Ārā ir pelēks rudens, un cilvēkiem kā Prževaļska ķēves nāk virsū domas par apkures un elektrības rēķiniem. Taču ne visiem valstī klājas slikti, ir arī priecīgi jaunumi.

Vienotības politiķi turpina priecāties par «lielisko» vēlēšanu rezultātu un citēt Marka Tvena: «Ziņas par manu nāvi ir stipri pārspīlētas.» Protams, partijas iegūtie 23 mandāti nav nekāda nāve, taču, ja Vienotība turpinās pēc inerces dzīvot tā, kā pieradusi pēdējos gados, var sanākt, ka nav nemaz tālu līdz sēru maršam un skujām klātai takai.

Citadeles bankas kautķermeņa prihvatizācijas procesā parādījusies it kā jauna nianse – vinnējušais, laimīgais pircējs jeb amerikāņu investīciju fonds Ripplewood holdings ir piepeši norūpējies par savu reputāciju un veic dažas publisko attiecību akcijas, lai kā nebūt norobežotos no tās neglītības, ko Citadeles pārdošanā pieļauj Latvijas valdība.

Premjere Laimdota Straujuma, runājot par bankas Citadele pārdošanas procesu, mierināja televīzijas auditoriju, sakot, ka starp tiem, kas banku pērk, nav neviena no mūsu valsts. «Dieva laime! Tad jau ar Citadeli viss kārtībā,» atviegloti uzelpoja latviešu elektorāts pie zilā ekrāna. Tas nekas, ka par vairāk nekā miljardu nodokļu maksātāju naudas glābtā Citadele tiks pārdota par 98 miljoniem, līdzi pūriņā vēl dodot bankas nopelnītos 45 skaidras naudas miljonus, kas glabājas šīs bankas seifā. Pēc gada vai trim gadiem bankas pircēji pārdos to tālāk, kabatā iebāžot starpību, kas nebūs maza. Bet tas nekas – galvenais, ka šie pircēji nav no mūsu valsts. Tāpēc mūsu valsts var gulēt mierīgi.

Valdošās koalīcijas politiķu skaidrojums, ka vēlētājs balsojis par viņiem tāpēc, ka viņi izcili labi strādājuši, ir stipri pārspīlēts.

Vēl pirms mēneša gan politisko partiju reitingi, gan šļauganās iekšpolitiskās norises rādīja nolemtīgu ainu – vara paliek pie varas, opozīcija – opozīcijā, bet jaunajām partijām jāpastāv pie ratiem zem 5% barjeras.

Spriežot pēc pētījumu firmu aptauju rezultātiem, 12. Saeimas sastāvs solās būt aptuveni tāds pats kā pašlaik – favorītes ir trīs pašlaik valdošās partijas un opozīcijas partija Saskaņa. Vienīgā intriga ir par Ingunas Sudrabas sirdspartiju – vai tā pārvarēs 5% barjeru un ietiks Saeimā? Ir vēl šādi tādi jautājumi par to, cik vēlētāju kura lielpartija būs izzaudējusi vai piesaistījusi. Tur būs svarīgs katrs mandāts, kad partijas sāks stīvēties par krēsliem nākamajā valdībā. Protams, atkal pacelsies jautājums par Saskaņu, kas, iespējams, būs dabūjusi lielāko mandātu skaitu, taču pie varas galda sēdošie negribēs celties no krēsliem, lai tos kādam dotu.

Pētījumu firmas SKDS, kā arī citu sociologu kompāniju partiju popularitātes mērījumi rāda, ka 12. Saeimā no 13 pretendentēm stabila iekļūšana parlamentā garantēta tikai četrām – sociāldemokrātiskajai partijai „Saskaņa”, „Vienotībai, ZZS un nacionālajai apvienībai.

Ingunas Sudrabas dibinātā partija „No sirds Latvijai” ir 12. Saeimas vēlēšanu jaunums, bet nav nekāds jaunums pats piegājiens – ne visai ilgi pirms vēlēšanām dibināt jaunu partiju, kas sola dižas pārmaiņas, labāku dzīvi visiem, pie viena skarbi nokritizējot līdzšinējos tautas kalpus un valdību. Milzu vilšanos un mieles tautā ir atstājis Zatlera reformu partijas spožums un posts, tāpēc mazāk kā citām reizēm var atrast vēlētājus, kas gatavi atkal ticēt un cerēt, ka jauna partija tiešām būs kas jauns un labāks.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs amatā ir jau 16 gadus, un vismaz 16 reizes ir bijuši centieni viņu no šā amata izmest. Taču Loginovs kā nemirstīgais Kaščejs allaž ir ticis sveikā. Gan jau pienāks tas brīdis, kad viņu no amata atbrīvos, jo nekas nav mūžīgs. Taču šī gan laikam vēl nebūs tā reize.

Nacionālā apvienība „Visu Latvijai! – TB/LNNK” pirms 12. Saeimas vēlēšanām uzvedas neparasti – ir neredzēti rāma, tikpat kā neizmanto savai retorikai Ukrainas un Krievijas konflikta tēmu, kas tai varētu būt kā medusmaize. Tā neuzbrūk konkurentiem, arī pašreklāmā netiek ieguldīti kādi vērā ņemami līdzekļi. Ja salīdzina ar citām partijām, kas jau iztērējušas teju vai visus priekšvēlēšanu tēriņu griestus, nacionālā apvienība pamanījusies iztikt ar tikai 16% no tēriņu limita – par šo naudu ir pirkts mazliet vides reklāmas, uz stabiem līmējot Dzintara Rasnača, Eināra Cilinska un Daces Melbārdes portrejas. „Nacionāļi” ir pilnīgā pašapmierā – viņi var atļauties netērēties, būt neaktīvi, jo ir pārliecināti, ka tik un tā 12. Saeimā iekļūs, turklāt ar diezgan lielu mandātu skaitu.

Iepriekš pazīts kā „Saskaņas centrs”, 12. Saeimas vēlēšanās šis politiskais spēks startē ar jaunu nosaukumu - sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa”. Ar to partija uzsver, ka politiskajā spektrā tagad ir nolēmusi turēt kreiso līniju, kas nozīmē īpašu pievēršanos sociālo problēmu risinājumam, lielāku valsts iejaukšanos ekonomikas procesos. Kāds Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedrs interneta sociālajā tīklā „Facebook” reiz ierakstīja: „Ikreiz, kad „Saskaņa” sevi dēvē par sociāldemokrātiem, pasaulē nomirst kāds kaķēns.” Var redzēt, ka LSDSP dziļi sāp, ka „Saskaņa” cenšas ieņemt viņas kādreizējo nišu, taču pati vainīga – savulaik LSDSP bija varena, veidoja lielu frakciju parlamentā, taču iekšējas nesaskaņas to sagrauza tiktāl, ka tā izkrita no spēles un palika aiz borta. Bet kreisā vieta spektrā ilgi nevar palikt tukša, un tagad tajā iespiežas„Saskaņa”.

Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veido četras partijas – Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija, partija „Latvijai un Ventspilij” un Liepājas partija.

“Pirmā Baltijas kanāla” (PBK) sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veiktā aptauja liecina, ka oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās 5% barjeru varētu pārvarēt četri politiskie spēki – sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa”, “Vienotība”, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Krievijas aneksija Krimā un karš Ukrainas dienvidaustrumos ir radījis bēgļu straumes un nebeidzamas ciešanas civiliedzīvotājiem, kas iet bojā un cieš badu, nokļuvuši pa vidu karojošajām pusēm. Labas gribas cilvēki Latvijā jūt līdzi un vēlas palīdzēt.

Valdība iepazinās ar pētījumu centra SKDS veikto pētījumu, kurā atspoguļoti rezultāti par Latvijas mazākumtautību pārstāvju piederības sajūtu Latvijai.