Māris Krautmanis / Viedokļi

Būtu jau jauki, ja starp 147 valstu paviljoniem un stendiem World Expo 2015 būtu arī Latvijas arhitektu radošās izdomas brīnums – paviljons ozola formā.

Bija kādreiz tāda Zatlera Reformu partija, kas nāca ar bļaurīgiem saukļiem, ka viss piegriezies, oligarhi izlaupījuši Latviju un tagad uz politiskās skatuves parādās spēks, kas noslaucīs visus vecos mošķus nost. Toreizējā krīzes brīdī tas bija populāri – ļaužu masas noticēja blēžiem, ka viņi būs tie, kas izvedīs latvjus ārā no sniega un tumsas.

Pēc terora aktiem Francijā, kur fanātiski musulmaņi nogalināja satīriskā žurnāla Charlie Hebdo darbiniekus un policistus, Rietumu civilizācijā ir panika, protesti, sašutums. Asiņainais terora akts ir pelnījis nosodījumu, zvērīgā atbilde uz Muhameda karikatūru publicēšanu ir nesamērīga ar bērnišķīgo karikatūru nodarījumu.

Tā dēvētā Imantas hakera Denisa Čalovska lietā situācija ir mainījusies kā daždien hokejā – viena tiesu instance kaut ko nolemj, un tas tiek interpretēts kā «Čalovski nevar izdot ASV», pēc tam cita instance ko lemj, un tas tiek nosaukts kā «Čalovski var izdot ASV». Pašlaik Čalovska aizstāvībai klājas grūti, jo Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 7. janvārī nosūtījis atpakaļ viņa advokātei Ilonai Bulgakovai pieteikumu, kurā viņa bija lūgusi atcelt lēmumu par Čalovska izdošanu Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī apturēt tā izpildi. Tāpēc var sanākt tā, ka vienā jaukā dienā viņu paņems ciet, saslēgs roku dzelžos un iesēdinās lidmašīnā uz ASV.

Latvija kā Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts nozīmē, ka būs spiedieni no visādām pusēm. Tostarp sagaidāmas arī Eiropas geju un lesbiešu organizāciju aktivitātes ar centieniem piespiest Latviju virzīt homoseksuālistiem svarīgus dokumentus ES līmenī un veikt šādas tādas korekcijas savos likumos – legalizēt viendzimuma pāru laulības, atļaut tiem adoptēt bērnus, noteikt stingrus sodus par homofobisku izrunāšanos. Tāpat homoseksuālā uzmākšanās izpaudīsies, audzinot Latvijas amatpersonas, kā tām pareizi jārunā un jādomā. Tas jau faktiski ir sācies, un pirmais audzināmo sarakstā ir pati augstākā Latvijas amatpersona – Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Aizvadītais gads ir bijis vardarbības pandēmijas gads. Dažādos pasaules nostūros dažādu iemeslu un ieganstu dēļ ļaudis ir masveidā izgājuši ielās, klieguši, demolējuši un kāvušies.

Ir pagājis ne pārāk ilgs laika sprīdis, kopš 4. oktobrī Latvijas pilsoņi ievēlēja 12. Saeimu. Atšķirībā no 11. Saeimas, kas tika vēlēta ārkārtas režīmā un kur uz eksprezidenta Valda Zatlera rēķina parlamentā iekļuva vesels bars gadījuma cilvēku, pelēku garāmgājēju, 12. Saeima tika vēlēta pēc solīdas priekšvēlēšanu kampaņas, bija daudz kandidātu diskusiju plašsaziņas līdzekļos.

Ceturtdien Maskavā notika ikgadējā lielā Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses konference – desmitā pēc kārtas. Šoreiz tā ilga trīs stundas. Dažādu valstu politikas vērotājiem ir viela analīzei - ko šoreiz viņš ar to gribēja sacīt?

Marta eiforiskais reibonis pēc Krimas aneksijas decembrī Krievijai ir atnesis smagu paģiru rītu. Pirmdien rublis bija nogāzies pat līdz 100 rubļiem par eiro un 80 par dolāru. Lai atdabūtu nacionālo valūtu kaut cik līmenī, Krievijas Centrālā banka izmisīgi manipulē ar procentu likmēm un injicē rublī rezervju taukus, bet propagandas mašīna mierina publiku, ka panikai nav pamata. Bet krievi, kā jau bijušie padomju cilvēki, ir gana daudzreiz jau pieredzējuši, ka valsts blēdās, tāpēc naski izpērk griķus, sāli un sērkociņus.

17. un 18. decembrī oficiālā vizītē Latvijā uzturas Kirgizstānas Republikas ārlietu ministrs Erlans Abdildajevs.

Gandrīz pirms gada – februāra beigās tā dēvētajā Lemberga prāvā Rīgas apgabaltiesā tika uzsākta rakstveida pierādījumu pārbaude.

Aizvadītajā gadā ir bijis daudz krāšņu notikumu, taču, ja gada notikumu topu veidot pēc tā, kas bijis pats nejēdzīgākais, groteskākais, smieklīgākais, visas pirmās deviņas vietas varētu rindot apmēram tā: «Streļčenoks atlaiž Strīķi. Strīķe tiek atjaunota darbā. Streļčenoks atlaiž Strīķi atkal. Strīķe atkal tiek atjaunota amatā. Strīķe tiek pazemināta amatā. Un tā tālāk.» Tikai kādā desmitajā vietā varētu rindoties valdības veidošana vai trači Artusa suņu būdā. Nemitīgi atkārtojošies vodeviļas sižeti par nesaskaņām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) it kā ir sen apnikuši, taču tajā pašā laikā sabiedrībā izraisa dzīvu interesi un emocionālu attieksmi sociālajos tīklos.

Rubļa kursa krišanās attiecībā pret dolāru un eiro, zemā naftas cena pasaules tirgū, tāpat Rietumu sankcijas pret Krieviju un pašas Krievijas embargo Rietumu pārtikas precēm aizvadītā gada laikā ir atstājis negatīvas pēdas Krievijas ekonomikā.

Valdības un kādu nozaru darbinieku nesaprašanās pasaulē nav nekas neparasts. Kad jau pavisam nevar rast dialogu, dusmīgie ļaudis sāk protesta demonstrācijas un streikus. Šajās dienās Eiropā ir trīs palielākas nemiera ostas – Beļģijā protesti pret valdību, Vācijā Lufthansa pilotu streiks un tepat kaimiņos, Lietuvā – skolotāju streiks.

Deviņus gadus veco Dāvi Danielu Janušu ir piemeklējusi nelaime – īpaši reta slimība, kuras ārstēšanai nepieciešama neparasti liela naudas summa – vairāk nekā 300 tūkstoši eiro. Vienīgā vieta pasaulē, kur dakteri prot tikt ar Dāvja slimību galā un veikt ļoti sarežģītu operāciju, ir Filadelfijā (ASV). Saprotams, ka Dāvja vecāki, kas nav miljonāri, nevar paši samaksāt 300 tūkstošus, tāpēc vajadzīga palīdzība. Palīdzībai pirmām kārtām būtu jānāk no valsts puses, taču izrādās, ka Veselības ministrijas maciņš ir patukšs un tajā nav šādas naudas.

ASV ģenerālleitnants Bens Hodžs ir sacījis, ka ASV armija plāno nākamgad citās NATO dalībvalstīs izvietot 150 tankus, un daļa no šīs bruņutehnikas, iespējams, tiks bāzēta Austrumeiropā.

Sestdien, 29.novembrī, partijas "Latvijas attīstībai" kongresā tiks vēlēts jauns valdes priekšsēdētājs, un politiskā spēka pašreizējais vadītājs Einars Repše uz šo amatu vairs nepretendēšot.

Šonedēļ darbu uzsāka divas parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Viena izmeklēs Zolitūdes traģēdiju, otra – bankas Citadele pārdošanas darījumu. Plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos jau dzirdēts daudz īgnu pareģojumu, ka no šo komisiju darbības nebūs nekādas jēgas, tāpat kā no visām iepriekšējām parlamentārajām komisijām, kuru 20 gadu laikā ir bijis 17. Cerams, ka tik slikti nebūs. Jautājums ir, ko no šīm komisijām ceram sagaidīt un vai šīs gaidas atbilst tām iespējām un robežām, kurās parlamentārās komisijas strādā.

Valsts prezidents Andris Bērziņš ir nācis klajā ar likumdošanas iniciatīvām politisko partiju darbības un vēlēšanu sistēmas pilnveidei. Tostarp viens no viņa priekšlikumiem ir noteikt, ka Saeimas vēlēšanās varēs piedalīties partijas, kas dibinātas vismaz gadu pirms vēlēšanām.

Valdība otrdien atbalstīja trīs ministriju rosinātās pārmaiņas Ventspils, Liepājas un Rīgas ostu valdēs, veicot valsts pārstāvju nomaiņu tajās.

Valsts prezidents Andris Bērziņš uzrunu pie Brīvības pieminekļa sāka ar Satversmes 3. panta citējumu: «Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.»

1919. gada novembrī Pāvels Bermonts-Avalovs gribēja sagrābt Latviju. Tas bija biznesa projekts, kurā lielas bankas bija investējušas ne mazu naudu. Bija paredzēts, ka vācu investori pēc uzvaras saņems savā īpašumā jaukas muižiņas. Latviešu loma pēc tam būtu kopt laukus, zirgus, atdoties, iznest naktspodiņus, pienest madāmām rīta kafiju un tādā garā.