Degunradzis par prezidentu

Amerikas savienoto valstu vēlēšanās uzvarējis Donalds Tramps. Šķiet, ka pasaule apgāzusies otrādi un apokalipse ir daudz tuvāk, nekā to varēja prognozēt.

Tramps it kā bija paveicis visu, lai netiktu ievēlēts - sasālījis sievietēm, meksikāņiem, melnajiem, arī austrumeiropiešiem un baltiešiem ar visvisādu cinisku izrunāšanos. Mums viņš nāks palīgā tikai, ja būsim gana daudz maksājuši.

Sieviešu netīksmi Trampam vajadzēja izpelnīties ar izteikumiem, ko pirms daudziem gadiem viņš bija atļāvies sarunā ar kādu žurnālistu - ka forši ir viņas apgrābstīt. Par meksikāņiem un melnajiem Trampa politika ir būvēt žogu gar ASV un Meksikas robežu. Svešie - meksikāņi, melnie, sudānieši -Trampa retorikā ir noziedznieki. Pret musulmaņiem Tramps pauž, ka nevajag laist iekšā ASV nevienu musulmani. Par Baltijas valstīm Tramps rada iespaidu, ka diezin vai vispār zina, kur tās atrodas - varbūt kaut kur starp Melnkalni un Serbiju.

Trampa uzstādījums ir taisīt Ameriku atkal varenu - Ameriku amerikāņiem, nevis kādiem citiem. Varēja šķist, ka šādi primitīvi uzstādījumi nerullē, taču izrādās, ka rullē gan.

Tramps spieda uz to, ka Amerikā viss ir slikti - ka liels bezdarbs un tādā garā, taču, lai kurš būtu kliedzis par šīm nelaimēm - patiesībā ASV ir pat neticami laba situācija ar bezdarbu un sliktumu - bezdarbs ir mazinājies, ekonomika viņu valstī ir augusi, ko nevarētu teikt par citām vietām un Latviju arī.

Tramps ļoti, ļoti daudz meloja, gvelza galīgi garām, taču no tā nekas.

Vienkāršas atbildes uz sarežgītiem jautājumiem ir rullējušas arī agrākos laikos. Tādā garā pie varas savulaik tika Ādolfs Hitlers Vācijā. Demokrātija ir ļoti slikta, taču nav izdomāta labāka iekārta. Tā ļoti demokrātiski Vācijā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados par ietekmīgāko spēku tika ievēlēta nacistu partija. Vēl agrākos laikos bijis vēl trakāk - Maķedonijas Aleksandrs virzīja uz ietekmīgu amatu savu zirgu Bucefalu. Tāds zirgam līdzīgs subjekts tagad ir ievēlēts par pašas varenākās pasaules valsts vadītāju.

Trampa ievēlēšana ir tāds kā sods par visām līdzšinējām normālās, liberālās, saprātīgās, pragmatiskās politikas neveiksmēm. Klintone pārstāvēja šo normālo politiku, bet Tramps - trakumu. Nevar noliegt, ka saprātīgā politika ir cietusi neveiksmi - ASV ir izgāzusies gan Sīrijā, gan Irākā, gan Afganistānā. Neko dižu tā nespēj Ukrainā un pret Krieviju.

Droši vien, ka Trampa uzvaru Kremlī svinēja pat ar lielāku eiforiju, nekā amerikāņi. Kremlim tāda Amerika, kur ir jukas un nesaprašana, ir vislielākais prieks. Tiesa gan ar Trampu ir tā, ka viņš vienā dienā saka vienu, bet citā rītā kaut ko pavisam pretēju. Viņš ir neprognozējams. Var gadīties, ka šodien viņš raida Krievijas virzienā mīļus vārdus, bet rītdien jau kļūs naidīgs.

Bet nu jebkurā gadījumā normālie politiķi tagad var kost savos elkoņos - netika ievērtēts, ka agresīvam, brutāli škidram populismam var būt tik izcili panākumi eletorātā. Nelaime laikam tāda, ka nav gana strādāts pie savu uzskatu paušanas, ka ir bijusi augstprātība, ņirgāšanās par muļķa tautu - tumsonīgo masu, kas gan jau pēdējā brīdī nobalsos „pareizi”. Vienreiz jau nobalsoja nepareizi - par Lielbritānijas breksitu. Ko tad vēl bija gaidīt no ASV vēlēšanām? Tramps paņēma elektorātu ar to, ka ir „puisis no tautas”, runā „vienkārši un skaidri”, ko nespēja birokrātiski sasaistītā, kantainā Klintone.

Ko tagad lai domā un dara mūsu valsts varenie? Viņiem tas ir liels šoks. Pie Hilarijas Klintones valdīšanas tas būtu vienkārši - viss pa vecam. Bet pie Trampa vairs nevarēs saprast, kam un kādā veidā pielīst un pielaizīties.

Diezgan pravietiska ir bijusi Saskaņas partijas līdera Jāņa Urbanoviča doma vēl šogad augustā, ka latviešiem nevajag bāzties iekšā svešos karos. Latvieši ir par daudz ielīduši svešos karos ar pārmērīgu atbalstu Klintonei, kura tagad ir zaudējusi.

Politikā ir diezgan grūti kļuvis uzrunāt cilvēkus, kas dzird argumentus, kas spriež par lietām no izdevīguma, saprātīguma pozīcijām. Viņi ir mazākumā gan ASV, gan Lielbritānijā ar visu breksitu, gan Latvijā. Latvijā tādā veidā par lielu politisku problēmu ir kļuvusi nepastāvoša problēma ar bēgļiem no Sīrijas, kuru patiesībā vispār gandrīz nav.

Trampa uzvara nozīmē arī nepatīkamu tendenci, ka vēlēšanās uzvar zema izglītība pret augstu izglītību, uzvar konservatīvi, lauksaimnieciski apgabali pret advancētiem Kalifornijas un Ņujorkas nākotnē jau dzīvojošiem ļaudīm. Uzvar vecie pret jaunajiem. Dienvidi uzvar pret ziemeļiem. Aizspriedumi uzvar atvērtību. Relatīvi un netieši nedeklarēts rasisms ir uzvarējis toleranci. Politkorektums ir pavisam un galīgi pajājis.

Dabiski, ka te var meklēt vainu pašu saprātīgo, toleranto un visādi citādi skaisti liberālo politisko spēku nometnē. Nav noliedzams, ka tie ir darījuši daudz muļķību. Taču, ko ASV darīs Trampa vadībā? Tas ir vēl daudz baisāk.

Trampa uzvara diezgan nelāgā veidā var spārnot Latvijas politiskos spēkus, kas domā, ka nav nekādas nozīmes reāliem argumentiem pret mītiem, murgiem un aizspriedumiem. Ja jau Tramps ir tik varenus sasniegumus guvis par spīti veselajam saprātam, tad arī Latvijā var tādā pat garā melot, spiest uz ksenofobiskām un rusofobiskām jūtām.

Jau var redzēt, ka pašvaldību vēlēšanu kampaņā viens no galvenajiem trumpjiem trampiskā garā tiks izmantots „kapu tramvajs”. Tur nav neviena pragmatismā sakņota argumenta, lai Skanstes ielas virziena tramvaju pasludinātu par sliktu. Taču tramvajs ir slikts, slikts un vēlreiz slikts, jo projektu grasās realizēt sliktie krievi un Nils Ušakovs, kurš no nepareizās un krieviskās partijas nācis.

Ja jau Amerikā tik lieliski strādā stāsti, ka Klintone sūtījusi valsts noslēpumus saturošus meilus pa savu privāto pastu, tad arī Latvijā līdzīgi var norakt jebkuru politiķi.

Ja Latvijā kāds KNAB vai Ģenerālprokuratūra, pildot politisku pasūtījumu, vajā kādu politiķi vai amatprsonu, tad tauta domā, ka vajājumiem ir kāds pamats. Bieži vien ir tā, ka nekāda pamata nav un tā ir tikai specdienstu izmantošana ļaužu prātu muļķošanas mērķiem.

Līdzīgi ir arī Amerikā, kur priekšvēlēšnu aktuālajā laikā piepeši parādījās it kā satriecoši fakti par Klintones saraksti internetā. Specdienestu izmantošana politikā? Vai var būt kas garšīgāks?

Amerika mums uzspiež politiku, kas būtu neatkarīga no bagātiem finansētājiem, un, kas būtu it kā jauki un daiļi, taču pati nupat ir parādījusi, ka jebkas ir iespējams, ja vien ir liela nauda. Par prezidentu ir ievēlēts degunradzis. Ar šo degunradzi latvjiem tagad būs visvisādi jākoķetē un jāsadzīvo.