Vecais draugs tiesiskais nihilisms
Juristu un politiķu aprindās 2013. gada janvārī izcēlās strīdi par to, vai Elita Krūmiņa, kas bija jau divus termiņus strādājusi Valsts kontroles (VK) padomē, drīkst ieņemt valsts kontrolieres amatu.
Jo Valsts kontroles likuma 27. pantā sacīts, ka VK padomes locekļus apstiprina Saeima uz četriem gadiem, viņus var apstiprināt atkārtoti, bet ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Satversmes 88. panta izpratnē visi VK padomes locekļi kā VK galvenās lēmējinstitūcijas locekļi ir valsts kontrolieri. Līdz ar to diezgan pat nepārprotami iznāk, ka astoņus gadus VK padomes locekļa postenī sabijusi persona nākamajos četros gados nevar būt valsts kontroliere. Pirms balsojuma par Elitas Krūmiņas apstiprināšanu amatā Saeimas Juridiskais birojs norādīja uz juridiskām kolīzijām un izteica šaubas par viņas tiesībām ieņemt amatu, arī Valsts prezidenta kancelejas likumdošanas un juridiskais padomnieks Edgars Pastars sacīja, ka Krūmiņa nevar ieņemt amatu, taču Saeimas balsošanas mašinērija jau bija ieskrējusies pilnā sparā un kaut kāda tur Satversme vai likums politiķus vairs neinteresēja. Bija sagadījies tā, ka Vienotības iekšpusē viena partijas daļa bija klusi nolēmusi iecirst pliķi tolaik vēl savai līderei Solvitai Āboltiņai, kurai bija padomā cita valsts kontrolieres amata kandidāte. Sagadījās arī, ka Juridiskā biroja vadītājam Gunāram Kusiņam vairs jau nebija jaudas stingri iecirsties par principiem, jo kāpēc čurāt pret vēju un bojāt sev iecerēto karjeru Satversmes tiesas tiesneša amatā, ja tāpat nekas vairs nav maināms?
Juridiskā komisija tomēr bija uzrakstījusi atzinumu, ko no sarežģītās tieslietu valodas varēja tulkot tā: «Dārgie kolēģi, tā darīt nav skaisti! Vismaz uz priekšdienām tad vajag pieņemt attiecīgus likuma grozījumus, kur būtu skaidri uzrakstīts, kas un uz cik termiņiem var ieņemt kādus amatus.» Deputāti šo mājienu neizlasīja, nesaprata, neņēma galvā un aizmirsa.
Tagad ir 2017. gads un ir mazliet tāds kā deja vu. Krūmiņas pilnvaras beigsies 23. janvārī, līdz 9. janvārim var virzīt kandidatūras, taču septiņi Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti jau pauduši atbalstu Krūmiņai un nebūs kādu nopietnu alternatīvu kandidatūru, kas varētu ar viņu konkurēt. Tātad viņa, visticamāk, paliks amatā jau ceturto reizi. Var jau būt, ka Krūmiņa ir vislabākā, taču mieles ir par apbrīnojamo tiesisko nihilismu, kāds valda augstākajā likumdēvējā jau gadu gadiem. Joprojām ir spēkā tas pats vecais un staipāmais Valsts kontroles likuma teksts, kāds tas bija pirms četriem gadiem, un kas pēc būtības ir pretrunā Satversmei, kas tomēr tā kā ir augstāks tiesību akts par likumu. Taču politiķi kā pa miglu pieņem kaut kādus likumus, pēc tam paši tos nelasa un neievēro, neklausās, ko tiem saka eksperti. Ja kāds likuma pants nav patīkams un izdevīgs, to vienkārši neņem galvā. Droši vien, ja Valsts kontrole būtu aizvadītajos četros gados tā paskarbi iebliezusi ar saviem atzinumiem visai politiskajai elitei, tad gan likuma panti tiktu interpretēti tā, lai viņas kandidatūru noraktu.
Saeimā joprojām ir gana daudz deputātu, kam lielākā kaisle ir graut konstitucionālus pamatus, rakstīt nelikumīgus likumus un vēl uzstāties kā vislielākajiem cīnītājiem par tiesiskumu.
Pašlaik Valsts kontrole ir augstākā revīzijas (audita) iestāde, kas vērtē valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbību tiesiskumu, ekonomiskumu, efektivitāti un sniedz rekomendācijas trūkumu novēršanai. Taču uz priekšu, uz pieņemšanas pusi jau virzās tādi likuma grozījumi, kas dos VK pilnvaras arī sodīt kapitālsabiedrības, ierēdņus un uzņēmējus. Proti, iestāde, kas līdz šim bija revizore un lielā mērā arī sējēja pie kauna staba, turpmāk būs arī kārēja un galvu cirtēja. Tas tik brīnišķi saskan ar pašreizējo depresīvo un dusmīgo ļaužu pūļa noskaņojumu, ka pie visa vainīgi sliktie valsts maka izzadzēji un vajag asiņainas izrādes, ātras linča tiesas pilsētas centrālajā tirgus laukumā. Būs tik burvīgi, ja KNAB, VID, policiju, prokurorus, advokātus un tiesu vairs nevajadzēs, - Valsts kontroles grāmatvedis pašķirstīs kapitālsabiedrības papīrus un tik sodīs. VK pilnvaru palielināšanu atbalstīs politiķi plašā spektrā, lai gan opozīcijai jau nu būtu jārēķinās, ka tā būs pirmā, kas dabūs iekšās.
Lai arī VK pilnvaru palielināšana būs populāro politisko dziesmu topā, tas tomēr ir diezgan slideni un aizdomīgi. Vai tikai tur nav kādas grupējumu intereses pavilkt sev apakšā VK, lai ar tās palīdzību varētu izrēķināties ar kādiem pretiniekiem vai turēt kādas amatpersonas šantāžas pavadiņā? Nojaušama iecere no VK uztaisīt ko līdzīgu, kā savulaik bija ar KNAB, kad tas bija vienas partijas kabatas ierocis. Ar KNAB vairs kaut kā nesanāk, tad KNAB vietā tagad būs VK?