Bišķiņ dabūs pa seju

 
©F64

Jaunākais Citadeles indekss, kas balstās uz pētījumu centra SKDS aptaujas datiem, liecina, ka Latvijas uzņēmēju kopējais noskaņojums ir kritisks un nākotnes redzējums – pesimistisks.

Indekss, ar kuru tiek mērīts uzņēmēju optimisms, šobrīd ir 45,67 punkti. Ja tas ir zemāks par 50 punktiem, tas liecina par negatīvu noskaņojumu.

Jaunākais Citadeles indeksa pētījums rāda, ka 48% uzņēmēju ir kritiski noskaņoti par vispārējo ekonomikas izaugsmi un tikai 12% ir optimisti. Šo tendenci apstiprina arī indikatori par aptaujāto uzņēmumu apgrozījumu, rentabilitāti un finansiālo stāvokli, kur kritiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars - 31% - ir lielāks nekā nākotni pozitīvā gaisotnē redzošo īpatsvars - 21%.

SKDS direktors Arnis Kaktiņš, komentējot šos skaitļus, paredz, ka tie varētu iet vēl uz leju, jo sazīmēts pārāk optimistisks budžets un varot gadīties, ka valsts pārvalde «bišķiņ dabū pa seju». Turklāt aptauja veikta laikā, kad vēl nezinājām, kādā nelāgā gultnē iepeldēs valdība, ņemoties ar mikrouzņēmumu nodokli un sociālajām iemaksām.

Tikmēr premjers Māris Kučinskis dažādos medijos par nākamo gadu ir centies izteikties moži un paredzējis, ka pašreizējais depresīvais noskaņojums, kas īpaši konstatēts būvniecības nozarē, ceļas no tā, ka pašlaik piebremzējusies Eiropas fondu apguve. Toties pavasarī, kad nauda atnāks un būs atkal aktīva būvēšanās, būvnieki jutīšoties priecīgāki.

No reģioniem starp bēdīgajiem visbēdīgākā jau hroniski ir Latgale.

Citadeles indekss ir bijis pesimistisks jau deviņus (!) kvartālus pēc kārtas. Turklāt tā vērtība ir zemākā kopš 2010. gada pirmā ceturkšņa. Latviešiem ir tāda mentāla tendence īdēt un vaidēt. Optimisms vai pesimisms ir ļoti subjektīva, sajūtu lieta.

Taču ir ar šo indeksu viens ļoti interesants knifs. Šajā indeksā mirdz zinātne! Kāds ir indekss, tāda ir arī reālā ekonomika un tās izaugsmes tendences, jo indekss allaž ir brīnišķi korelējies ar objektīvajiem makroekonomikas datiem. Turklāt redzama ne tikai pagātne, bet var izteikt arī prognozes. Citadeles nākotnes indeksa vērtība ir 46,60 punkti, kas liecina par uzņēmēju pesimismu arī attiecībā uz tuvāko nākotni.

Sociologi pēc īpaši viedas un pasaulē jau labi pasen aprobētas metodes ir krustu un šķērsu, tieši un apkārt izjautājuši vairāk nekā 700 uzņēmēju, tāpēc jau var jaust, kurp virzās straumes.

Lielais uzņēmēju kopējais pesimisms rāda, ka viņi ir nedroši par nākotni, ka viņi būs kūtri aizdot, aizņemties, investēt, piesaistīt investīcijas, ka trūkst naudas, ka viņi drīzāk sašaurinās, nevis paplašinās darbību, drīzāk atlaidīs, nevis pieņems darbaspēku utt.

Starp nozarēm salīdzinoši labāk jūtas pakalpojumu joma, tirdzniecība un ražošana jūtas sliktāk, bet būvniecība jau pagalam slikti.

Optimistisks noskaņojums vērojams tikai lielajos uzņēmumos, uzņēmumos ar lielāko apgrozījumu un tādos, kur ir tikai ārvalstu kapitāls.

Tikmēr mazajiem un mikrouzņēmumiem optimisms ir strauji placis. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, mikrozuņēmumos optimisms ir samazinājies ļoti strauji - par 3,40 punktiem. Dabiski, ka pēdējā gada ceturkšņa datos gaidāms vēl lielāks samazinājums, jo valdība šo uzņēmumu grupu pašlaik dzen nevis vairs tikai depresijā, bet jau panikā. Neko labāk nejūtas arī mazie uzņēmumi, kuru noskaņojums pasliktinājies par 2,27 punktiem.

Ir, protams, apstākļi, kurus nevar ietekmēt ne cilvēks pats, ne arī valdība tur ko var mainīt - visā Eiropā ekonomikas izaugsme ir vāja, sankciju karu dēļ ar Krieviju zemkopībai un pārtikas ražošanai ir zudis kaimiņvalsts tirgus, cieš arī tranzīts un visa ar to saistītā ostu, loģistikas un pakalpojumu ķēde.

Taču ir arī Saeimas un valdības politika, kuras rezultāts visā daiļumā redzams šajā pašā Citadeles indeksā. Jo lielāks uzņēmums, jo tas priecīgāks, jo mazāks - jo bezcerīgāks. Labi būs skandināvu komercbankām, lielveikaliem un monopoliem, bet bodītes, ģimeņu kafejnīcas un amatnieku darbnīcas iet bojā.

Pusnopietni, puspajokam var teikt, ka Citadeles indekss ir spilgts pierādījums, ka tiem filozofiem, kas pauž, ka gars nosaka matēriju, ir pilnīga taisnība. Jo uzņēmēju reālie panākumi ir tiešsaistē ar viņu noskaņojumu. Liela daļa uzņēmēju, jo sevišķi sīkajā sektorā, diezin vai dziļi pēta, kādas prognozes par ekonomikas pieaugumu izsaka Finanšu ministrija vai Latvijas Banka. Taču viņu pesimistiskā noskaņojuma dēļ diezgan droši var paredzēt, ka FM cerētā 3,5% ekonomikas izaugsmes paātrinājuma nākamajā gadā nebūs.

Tā ir žēl. Vajadzētu domāt labas domas un darīt labus darbus. Kas tā darīs, to nākamgad gaida labi panākumi.

 

Abonē