Zobārste Cīrule

© F64

Konkursa komisija par labāko kandidāti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) valdītāja amatam atzinusi Ilzi Cīruli, kas līdz šim strādājusi atbildīgos apdrošināšanas jomas amatos. Ja nekādi melnie kaķi nepārskries, viņa vistuvākajā laikā tiks apstiprināta amatā.

Cīrules uzdevums būs atnest pavasari sasmakušajā postažā, kāda pašlaik valda valsts ieņēmumu jomā. Pati viņa ir paudusi, ka cītīgi strādās pie VID tēla uzlabošanas. Ministru prezidents Māris Kučinskis ir izteicies, ka no Cīrules gaida, lai viņa veic VID revolūciju, vienlaikus gan mīkstinot savu tēzi, ka Cīrulē saskata VID pilnveidotāju, ne grāvēju. Pati Cīrule teic, ka vēlas VID pārveidot par klientiem draudzīgu un revolūciju taisīt negrasās. Tā tur nu ir sanākusi diezgan tāda pretrunīga runāšana par to, kas notiks ar VID - revolūcija vai kas? Tas būs kaut kas siltauksts, tievresns?

To var saukt, vienalga kādos vārdos grib, bet skaidrs, ka pa vecam dzīvot nevarēs, staļļi ir piegānīti līdz pat sijām, un Cīrulei būs ļoti grūti. Vēl pirms viņas vārda nosaukšanas Saeima un valdība ir akceptējušas VID darbinieku algu palielināšanu, taču naudu šai vajadzībai papildus nedos. Tas nozīmē, ka nauda VID jāatrod savā saimniecībā un, lai algas varētu pacelt, nāksies atlaist 13% darbinieku. Tas ir varbūt apmēram pat 500 darbinieku.

Dabiski, ka VID darbinieki ir stresā. Diezgan īgnas un skeptiskas ir arī uzņēmēju aprindas, kas Cīruli nepazīst, tomēr kādas skarbas pretdarbības pret viņu nenotiek. Nav atrasts, ka viņa savā līdzšinējā karjerā būtu darījusi ko aizdomīgu. Valdošajās politiskajās partijās vismaz pašlaik ir Cīruli atbalstoša gaisotne.

500 darbinieku atlaišana nav joka lieta. Var jau visu laiku atgādināt, ka Igaunijā valsts ieņēmumu klerku skaits ir daudz mazāks nekā Latvijā, bet valsts ienākumi lielāki, taču Latvijā VID darbiniekiem ir uzkrautas milzu darbu kaudzes. Liela daļa šo darbu droši vien ir nevajadzīga mērkaķrosme, papīru cilāšana no plaukta uz plauktu, taču nabaga VID darbinieki jau nav pie tā vainīgi. Turklāt nākamgad būšot visaptveroša visas Latvijas deklarizācija - ienākumu deklarācijas būšot jāiesniedz ikvienam, kas grib dabūt atpakaļ pārmaksāto nodokļu naudiņu. Tas VID ierēdņu noslogotību var pat divkāršot. Jau tāpat pašlaik VID knapi tiek galā ar funkcijām. Kur radīsies tāda kapacitāte, lai ar samazinātiem štatiem varētu tikt galā ar būtiski lielāku darba apjomu?

Būtu skumīgi, ja VID kadru reformēšana izpaudīsies tikai kā vismazāko, necilāko amatpersoniņu palūgšana iet projām. Neba tās sievietes, kas uzņem klientus apkalpošanas centros, ir VID tēla grāvējas. Tur viss ir puslīdz kārtībā - mazākie VID darbinieki ir gana laipni un atsaucīgi, cenšas izturēties tā, lai par VID var teikt, ka tā ir servisa, nevis represiju iestāde.

Taču pagalam drūmi ir ar tēlu, ko izveidojuši VID agrākie struktūrvienību vadītāji Kravalis, Čerņeckis, Podiņš, Ceipe, Pujāts un vēl vesela rinda censoņu un darbinieku, kam tādi īpašumi, ka, lai tos nopirktu par godīgi nopelnītu naudu, vajadzētu vairāku dzīvju algu.

Politisku kuratoru un jumta sistēma īpaši komfortabli sāka justies tajos laikos, kad cīņā par kontroli VID godīgie un skaistie Vienotības spēki beidzot sakāva vecos un sliktos oranžās Tautas partijas kadrus. Tavu laimi! VID, KNAB, SAB nu bija vienos nagos. Nebija vairs ne ar vienu jādalās un jābīstas, ka kāds svešais skatīsies uz pirkstiem. Tad nu bijušā premjera Dombrovska, bijušo finanšu ministru Repšes un Vilka darba rezultātus varam baudīt vēl šobaltdien - Latvija ir kļuvusi par PVN karuseļu izpriecu parku, par virtuāla zelta eksporta lielvalsti, kur lielās baļļās tiek mazgāta nauda, ekonomika atpūšas ēnā un kontrabasu ved iekšā, pat neslēpjot to futrālī.

Nav gan vēl bijis neviena VID vadītāja, kam būtu izdevies kaut ko būtiski paveikt pret sistēmu, bet sapņot jau nav liegts - varbūt Cīrule būs tā, kurai kaut kas izdosies. Oktobra revolūcijas 99. gadadienas nedēļā piesaukt revolūciju varbūt ir mazliet par daudz biedējoši. Un Cīrule neizskatās pēc Ļeņina. Taču var iztēloties viņu zobārstes vai ķirurģes baltajā uzsvārcī. Viņas uzdevums ir iztīrīt kariesa skartā zoba puvumu tā, lai tur nepaliek ne mazākā kripatiņa. Citādi slimība atkārtosies atkal un atkal un būs tikai sāpīgāk un sāpīgāk.



Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais