A/s Latvenergo ir stratēģiski svarīgs uzņēmums, Latvijas ekonomikas mugurkauls ar nepārvērtējamu nozīmi visiem biznesiem un privātajiem patērētājiem. Latvenergo apgroza grandiozu naudu, tāpēc dabiski, ka par šo uzņēmumu allaž ir bijusi milzīga dažādu poliekonomisku grupējumu interese.
Ideāli būtu, ja šāda uzņēmuma vadīšana notiktu tālu no partiju politikas kaislībām, ja tā būtu politiski neitrāla un vien augsti profesionāla. Reālajā dzīvē gan tik skaisti nav, un nupat nesen ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (Vienotība) ir izdevusies tāda Latvenergo padome, kur viņam un viņa partijai būs ietekme, informācija un teikšana. Pats vērtīgākais kadrs šajā padomē Ašeradenam ir Rail Baltica projekta centrālās īstenotājas a/s RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa, kas ar ministru ir no vienas smilšu kastītes. Rubesa ir ar Ašeradena partiju Vienotība saistītās, par globālā finanšu blēža Džordža Sorosa naudu dibinātās nevalstiskās organizācijas Providus padomes locekle.
Darbiņš nu ir paveikts, taču ar to laikam ir par maz. Nespēj cilvēki glabāt pie sevis triumfālo sajūtu, ka izdevies visus apjāt, gribas vēl arī pasaulei vēstīt, cik brīnišķa bijusi Latvenergo padomes izveide. Ir tāds Andris Grafs, kurš portālā Delfi 6. janvārī publicējis savu rakstu «Latvenergo» padomes atlase vieš cerības uzņēmumu pārvaldības sistēmas maiņai. Autors atskatās uz pagājušo gadu, kad 12 lielākajos valsts uzņēmumos tika veidotas vai atjaunotas padomes. Raksta galvenā doma ir tāda, ka Finanšu, Satiksmes un Zemkopības ministrijās padomju veidošana bijusi slikta un nepareiza, turpretī Ekonomikas ministrijā «a/s Latvenergo padomes atlases process tika īstenots atbilstoši labākajai starptautiskajai praksei un OECD standartiem, kā rezultātā ir izdevies piesaistīt profesionāļus ar atbilstošu pieredzi».
Grafs nesaka - «es to labo praksi īstenoju», viņš izsakās kā padomju laikos - «process tika īstenots». Nudien jābrīnās, no kurienes tādam jaunam cilvēkam kā Grafs, kurš taču nav PSRS izglītības sistēmas produkts, tāda tieksme liekuļot? Viņš taču pats kā Baltijas korporatīvās pārvaldes institūta pārstāvis bija klāt Latvenergo Nominācijas komisijā pie kandidātu sijāšanas. Pats savu veikumu nu slavē... Bet, kas sunim asti cels, ja ne pats?
Bija uz Latvenergo padomes vietām liels konkurss, kur pieteicās 80 pretendentu no desmit valstīm, pat no Ēģiptes un Čīles, tikai gala beigās kaut kā tā sagadījās, ka padomē iekļuvuši savi cilvēki un viens Slovākijas pilsonis, kurš strādā airBaltic. Tā tad arī tā izcili labā prakse.
Grafs ir Meierovica biedrības valdes priekšsēdētājs, kas pēc būtības ir Vienotības kreisi liberālā spārna pirmorganizācija. Šajā biedrībā pulcējas tādi ilggadēji politikas priekšplāna un aizkulišu darboņi kā Sarmīte Ēlerte, Lolita Čigāne, Tālis Linkaits un citi. 11. Saeimas vēlēšanās Grafs startēja no Vienotības saraksta, bet mandātu neieguva.
Pieredze korporatīvajā pārvaldībā Grafam ir minimāla - viņš ir vadījis tādas sorosiskas jauniešu organizācijas kā Latvijas Jaunatnes padome, Eiropas Jaunatnes Cilvēktiesību sadarbības tīkls un vēl tādu sīkbiedrību kā Jaunatnes politikas institūts. Ak, nu vēl, jā - nupat viņš kļuvis par vienas SIA, kuras pamatkapitāls ir desmit eiro, vadītāju. Vai tikai nebūs tā, ka Grafs ir bijis nevis kompetents un politiski bezkaislīgs nominācijas komisijas loceklis, bet Ašeradena «iesūtīts kazačoks»?
Vēl Latvenergo padomes Nominācijas komisijā bija Ekonomikas ministrijas pārstāvji, kas no ministra Ašeradena ir atkarīgi.
Iepriekš, pagājušā gada oktobrī, Grafs nikni kritizēja Satiksmes ministrijas veiktās izmaiņas RB Rail padomes sastāvā. Tur viens no darba aizgājis padomes loceklis tika aizstāts ar Latvijas dzelzceļa darbinieci - pieredzējušu juristi, kurai nu gan ar kādām politikas sfērām nav bijis nekāda sakara. RB Rail padome ir RB Rail valdi uzraugoša institūcija, bet valdes vadītāja ir tā pati Grafam korporatīvi tuvā Baiba Rubesa. Tas, pēc Grafa domām, bija negatīvs signāls gan starptautiskajiem investoriem, gan partneriem. Bet varbūt tas bija negatīvs signāls Rubesai? Viņai būs jārēķinās ar kaut kādu nesaprotamu padomes locekli, kas nav savējā. Ja nu vēl šī jaunā locekle sāks uzdot kādus jautājumus un maisīties pa kājām? Un Grafs tad kā partijiski korporatīvs izpalīgs metās plašsaziņas līdzekļos šo kadru nomaiņu kritizēt.
Var jau sorosiskie vienotībnieki visu ko sabiedrībai stāstīt - cik necaurspīdīgi un labai pārvaldībai neatbilstīgi rīkojas citi, cik eņģeliski ir paši. Taču diezin vai tas, ka tiek veiktas rituālas darbības, ar konkursa vīģes lapu piesedzot sev vajadzīgo kadru iebīdi valsts uzņēmumā, tā uzreiz jau ļauj saukt šo rosīšanos par labu pārvaldību?