Rinkevičs riņķī un apkārt
Decembra nogalē ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs nāca klajā ar savu ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Ar detalizētu šā ziņojuma analīzi pagaidām ir uzstājies vien opozīcijas partijas Saskaņa Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, bet citi tradicionālie «par» un «pret» viedokļu nēsātāji, iespējams, atlikuši savu redzējumu paušanu uz janvāra otro pusi, kad parasti mēdz notikt ārpolitikas debates Saeimā.
Ar to ārpolitiku gan ir tā, ka par kādu savu Latvijas ārpolitiku vispār runāt ir grūti, jo Latvijas iesaiste ES un NATO paģēr dziedāšanu korī, bet kādas solo partijas nav nedz stilīgas, nedz arī vajadzīgas.
Tāpat kā iepriekš, arī jaunajā ziņojumā tiek lamāta Krievija, pieminot tās agresiju un hibrīddraudējumus. Pieminēts arī karš Sīrijā un tā izraisītais migrācijas spiediens uz Eiropu, terorisma, neiecietības ideju un radikalizācijas radītie izaicinājumi un Brexit.
Kā nākamā gada prioritātes ārlietu resors sev nospraudis valsts ārējās drošības stiprināšanu, aktīvu iesaistīšanos efektīvas, vienotas un drošas ES veidošanā, stabilitātes un attīstības veicināšanu ES austrumu un dienvidu kaimiņu reģionos, Latvijas uzņēmumu iespēju sekmēšanu eksporta tirgos un ciešu saišu uzturēšanu ar tautiešiem ārzemēs.
It kā jau viss būtu pareizi, gludi un kantaini, tomēr vietām rodas iespaids, ka Latvijas ārlietu resors mazliet tā kā neapzinās savu mērogu un vietu pasaules kartē, nedaudz sirgstot ar lielummāniju un sitot sev pa plecu par darbiem, kas nav padarīti. Piemēram, Latvija vareni cīnījusies par teroristu organizācijas Daesh kontrolētās teritorijas samazināšanu, taču vienīgā zināmā iesaiste šajā cīņā ir sešu Latvijas instruktoru piedalīšanās Dānijas spēku sastāvā Irākas karavīru apmācībā.
Aizvadītajā gadā varenākajā pasaules valstī ASV notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja republikāņu kandidāts Donalds Tramps - spilgta, bet neprognozējama personība. Daži viņa izteikumi vieš bažas, ka Baltijas valstis Trampa uztverē nav nekas tik nozīmīgs, lai to dēļ darbinātu NATO līguma 5. pantu un karotu ar Krieviju. Attiecībās ar Krieviju Tramps vismaz pagaidām tur kursu uz bučošanos. Tas, ka nupat no ASV izraidīts prāvs bars Krievijas diplomātu, ir jau aizejošās Baraka Obamas administrācijas darbs. Attiecībās ar Ķīnu Tramps ir uzsācis kursu uz naidošanos, bet tikmēr Latvija savā ārlietu ziņojumā uzsver savus dižos panākumus sadarbībā ar Ķīnu tā sauktajā 16 + 1 formātā.
Pavisam drīz Tramps jau būs pilnīgi oficiāls ASV prezidents, un atliek vien minēt, cik daudz paliks pāri no līdzšinējiem ASV ārpolitikas virzieniem. Scenāriji var būt visādi - kādā brīdī kāda iemesla dēļ Tramps var piepeši sadusmoties uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, un tad ASV un Krievijas attiecības var kļūt pat vēl asākas nekā pašlaik. Otrā variantā Tramps un Putins apkampjas, dzīvo laimē un saticībā, Krima tiek aizmirsta un sankcijas atceltas. Vēl ir trešais variants, ko pareģo amerikāņu politikas vēstures profesors Alans Lihtmans - ka Tramps drīz vien piedzīvos impīčmentu un viņa vietā stāsies Maiks Penss.
Bet ko par to visu saka mūsu Latvijas ārlietu ministrs? «Attiecības ar ASV Latvijai ir stratēģiski nozīmīgas. Tādēļ ar jauno ASV administrāciju Latvija veidos ciešu sadarbību gan kā NATO sabiedrotais, skaidri apzinoties dalības aliansē garantijas un pienākumus, gan kā valsts, kuras interesēs ir dinamiskas un mūsdienu situācijai atbilstošas transatlantiskās attiecības.
2017. gadā Latvija aktīvi turpinās sadarboties ar ASV prezidenta administrāciju, ASV Kongresu, ārpolitikas un drošības politikas ekspertiem, lai veicinātu ASV politisko un praktisko sadarbību ar Latviju, Baltijas valstīm un NB8 reģionu,» sacīts ziņojumā. Tātad problēmu nav nekādu un priekšā tikai laime.
Bet varbūt šāds teksts pat ir labākais, ko sacīt, un pareizākā politika ir tā, ko ziņojumā piekopis Rinkevičs - par pašu satraucošāko problēmu runāt garām un apkārt? Jo, sākot tur kaut ko analizēt, varētu iebraukt auzās pavisam.
Amizanti, ka Rinkevičs šoreiz kaut kādā mērā tā kā paklausa sava lielākā kritiķa Urbanoviča ieteikumam: «Mūsu ārpolitiskā kļūme ir dalība svešās iekšpolitikās, tādos procesos kā vēlēšanas citās valstīs un ieteikumu bārstīšana. Pārsteidzīga retorika var radīt sekas, tāpēc šobrīd mums atliek cerēt, ka mūsu izmēra dēļ varbūt ASV spice nebūs pamanījusi šos izlēcienus. Un tas neattiecas tikai uz ASV, bet uz jebkurām svešas valsts vēlēšanām - drīz būs vēlēšanas arī Francijā, Vācijā, citās valstīs. Nejaukties svešās darīšanās - tas varētu būt Latvijas know-how.» .