Draudzīgais politiķis runcis Leopolds

© F64

Pētījumu centra SKDS reitingi par septembri rāda, ka vēlētāju attieksmē pret partijām nav notikušas kādas straujas izmaiņas – apmēram tas pats vien ir, kas mēnesi, divus vai trīs iepriekš.

Pirmā ir Saskaņa (19,6% pilsoņu), otrā ir ZZS (17%), trešā ir Nacionālā apvienība (8,8%), ceturtā - Artusa Kaimiņa KPV LV (5,8%), piektā - Vienotība (5,4%). Daudziem lielu īgnumu var izraisīt nemainīgi augstais Saskaņas reitings un līderpozīcijas, jo visu vasaru interneta lietotāji ir šķendējušies par Krišjāņa Barona un Brīvības ielas remontu sagādātajām neērtībām autobraucējiem, fortografējuši plaisas jaunuzklātajā bruģī un sūtījuši cits citam tās feisbukā un tviterī. Taču Saskaņai, Gods kalpot Rīgai un Rīgas mēram Nilam Ušakovam no tā ne silts, ne auksts - septembrī Saskaņas reitings ir pat jūtami paaugstinājies - par 1,6%. Tas laikam tāpēc, ka tā saukto labējo un latvisko partiju faniem ir viens burziņš, kurā tie apmainās ar satīru par Ušakovu, bet Ušakova faniem ir pavisam cits skatījums uz tiem pašiem ielu remontiem. Kamēr vieni pilsētas infrastruktūras uzlabošanas darbos saskata tikai brāķi, otri uz to raugās pielaidīgi vai ar prieku, ka ielas tomēr tiek labotas. Sak, nu bija tur visādas ķibeles, darbi nesekmējās tik ātri un kvalitatīvi, kā vajadzētu, tomēr darbi ir darīti. Kā pa celmiem ielu lāpīšana gāja arī tajos laikos, kad pie varas Rīgā bija nacionālais Jānis Birks vai jaunlaicīgais Aivars Aksenoks. Kā izcils mantojums galvaspilsētai no tiem laikiem palicis Dienvidu tilts, bet tad uzreiz prātā nāk, ka vairāk nekā puse šajā būvē iztērētās naudas ir nonākusi rijīgu komercbanku rīklēs vai varbūt pa daļai arī nozagta. Par švaku ir ielu remontu argumenti, lai ar tiem nosistu Ušakovu.

Labējās, latviskās partijas laikam pašas netic, ka var atgūt varu Rīgā, jo tām gluži vienkārši pietrūkst kadru - viss cilvēkresurss ieguldīts Saeimā, valdībā, Eiroparlamentā, bet Rīgai maz kas paliek pāri. Vēl jau ir laiks, un, ja galvaspilsētas domes kandidātu sarakstos tiktu ielikti kādi populāri lielkalibra politiķi un vēlētāji noticētu, ka viņi patiešām grib strādāt Rīgā, tad situācija būtu citāda - Ušakovam nāktos par varas saglabāšanu iespringt.

ZZS reitings ir augsts, taču krities par vienu procentpunktu, kas skaidrojams ar neatrisināto problēmu nastu, ko šī partija, kļūdama par valdošo, ir uzņēmusies. Nevar teikt, ka sasniegumi būtu diži. Ir gan jaunajā budžetā prāvs pielikums sāpīgākajām jomām - veselībai, izglītībai -, taču naudas joprojām pietrūkst un nav izcilu ideju, kā to vairāk iekasēt. Visādi blēži un pelēkie nodokļu nemaksātāji turpina izzagt valsts naudu, bet pagaidām nav izdevies pat atrast Valsts ieņēmumu dienestam jaunu, spējīgu priekšnieku.

Tomēr elektorāta uzticības kredīts ZZS joprojām ir liels. Jādomā, ka pašvaldību vēlēšanās reģionos un pilsētās ZZS savas pozīcijas saglabās, taču izaicinājums šai partijai ir Rīga, kur līdz šim nekādi nav sekmējies.

Nacionālā apvienība pašlaik jūtas diezgan komfortabli. Neko daudz tai neskādē kompromatu propagandas uzbrukumi tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam un mūžīgais refrēns par maksātnespējas un tieslietu jomas nesakārtotību. Nacionāļi pat varēs īpaši netērēties vēlēšanu kampaņā, jo tāpat jau visi zina, ka šī partija ir pret krieviem un pret bēgļiem.

Tikmēr Vienotība, kurai reitings pavisam bēdīgs un joprojām mazāks nekā Kaimiņam, ir skubinājusi ZZS un Nacionālo apvienību startēt Rīgā ar daiļu kopīgu «latvisko partiju» sarakstu, lai tādā veidā mēģinātu gāzt no troņa Ušakovu. Skan jau skaisti, taču tālu no reālas iespējamības. Lai arī Vienotība, ZZS un Nacionālā apvienība valdībā strādā kopā, tas ir, kā zobu sāpes ciešot, - ir redzami centieni iespraust otram kādu sprunguli riteņos. Nupat Vienotība sabloķējās Saeimā ar Saskaņu un sabotēja finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas iecerētās strukturālas reformas Valsts ieņēmumu dienestā. Divsejainā Vienotība runča Leopolda balsī aicina dzīvot draudzīgi, bet jau nākamajā brīdī palaiž nagus. Ir jābīstas, lai, tādā garā turpinot, nesanāk valdošās koalīcijas šķelšanās un valdības krišana. Kāds tur var būt kopīgs saraksts uz pašvaldību vēlēšanām?



Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais