Māris Krautmanis / Viedokļi

Valdība iepazinās ar pētījumu centra SKDS veikto pētījumu, kurā atspoguļoti rezultāti par Latvijas mazākumtautību pārstāvju piederības sajūtu Latvijai.

Lielāko daļu partiju vēlēšanu 4000 zīmju programmu var mierīgi nelasīt, jo partijām nebūs resursu, lai realizētu deklarētās ieceres, taču tas neattiecas uz politisko partiju „Vienotība”. Politiskajai partijai „Vienotība” nav jābažījas par 5% barjeras pārvarēšanu 12. Saeimas vēlēšanās.

Krievijas un Ukrainas konflikts šonedēļ ievirzījies jau tajā fāzē, ka tam vairs netiek piemeklēti maigāki apzīmējumi – tas jau tiek saukts par karu.

Ir tāds aforisms: «Skolotājs – tas, kurš sevi padara par arvien mazāk un mazāk vajadzīgu.» Diemžēl divās desmitgadēs valsts politika šo domu ir pārpratusi, un skolotājs kļūst arvien mazāk un mazāk vajadzīgs. Ne tāpēc, ka viņa skolēni ir gudri kļuvuši.

Valdība otrdien iepazinās ar pētījumu centra SKDS veikto pētījumu, kurā atspoguļoti rezultāti par Latvijas mazākumtautību pārstāvju piederības sajūtu Latvijai. Aptaujas rezultāti atklāj, ka Latvijai piederīgi jūtas 51% nelatviešu, 64% sevi uzskata par Latvijas patriotiem, savukārt 31% nepilsoņu nevēlas iegūt Latvijas pilsonību, jo nejūt pēc tās vajadzību.

Vācijas kanclere Angela Merkele pavēstījusi, ka Ukraina „ir brīva" stāties Krievijas prezidenta Vladimira Putina iecerētajā Eirāzijas Savienībā, ko analītiķi tulko kā zīmi centieniem salabt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, raksta „Euobserver". Svētdien, uzstājoties Vācijas sabiedriskajā raidorganizācijā ARD, Vācijas Kanclere teica, ka viņas sestdien notikušās vizītes Kijevā mērķis bija sagatavot miera sarunas starp Ukrainas prezidentu Petro Porošenko un Putinu, taču izteicās, ka uz tām nevajag likt pārāk lielas cerības.

Joprojām nav mūsu valstī nopietnas attieksmes pret sankcijām un embargo. Sak, gan jau kaut kā pārdzīvosim. Šādu domu ļaudīm cenšas iepotēt valdošās aprindas ar partiju Vienotība priekšgalā.

Saeima ceturtdien ārkārtas plenārsēdē otrajā lasījumā pieņēma virkni grozījumu Krimināllikumā, kas skar aktuālas, sabiedrībā daudz apspriestas tēmas – būvniecību, seksuālos noziegumus, psihoaktīvo vielu apriti.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzvedas kā mērkaķis ar granātu – uz rietumpasaules sankcijām viņš ir reaģējis ar antisankcijām, aizliedzis ievest savā valstī pārtiku.

Cīniņā par 12. Saeimas mandātiem devušās 13 partiju listes, taču reālas izredzes pārvarēt 5% barjeru ir tikai četrām vai piecām. Viss velk uz to, ka pēc vēlēšanām varas kumosu dalīs apmēram tie paši politiskie spēki, kas pašlaik; neizskatās, ka sabiedrībā būtu pieprasījums pēc kardinālām pārmaiņām, tāpat arī politiķi paši neko jaunu nepiedāvā. Nebūs vairs partijas ar Zatlera un reformu vārdu karogā, var atgadīties, ka starp vecajiem, lielajiem iespraucas Sudrabas sirdspartija, taču kopkora dziesma būs tā pati vecā.

Veselības ministre Ingrīda Circene demisionēja, un kopš tā laika neviens nav gribējis kļūt par veselības ministru. Piedāvāja gan šim, gan tam, bet visi atteicās – neviens nav tik traks, lai uz pāris mēnešiem pamestu savu darbu un kļūtu par boksa maisu saniknotajai mediķu arodbiedrībai. Valdība nozari ir pametusi novārtā, nogriezusi tai finansējumu pretrunā ar pašas solījumiem to paaugstināt.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paudis, ka runas par rietumvalstu un Krievijas abpusējo sankciju ietekmi uz Latvijas ekonomiku esot pārspīlētas. «Tiešas ietekmes uz Latvijas ekonomiku nav,» apgalvoja ministrs.

Starptautiskā arbitrāžas tiesa Hāgā uzdevusi Krievijai samaksāt 50 miljardus ASV dolāru bijušajiem naftas uzņēmuma „Jukos” akcionāriem kā kompensāciju par atsavināto īpašumu.

Vakareiropā par sankcijām pret Krieviju tiek daudz runāts, taču reālajās ekonomiskajās attiecībās nekas būtiski nav mainījies – Vācija turpina pirkt krievu gāzi, Francija nelauž līgumu par Mistral karakuģiem, Lielbritānija turpina apgādāt krievus ar visādu veidu militāro tehniku. Kareivīgie politiķi pļāpā pret Krieviju, bet uzņēmēji turpina tirgoties.

Partijai „Vienotība” rokās ir vēl nebijis ierocis konkurentu apkarošanai – Jāņa Maizīša vadītais Satversmes aizsardzības birojs (SAB). SAB ir vēl daudz efektīgāks par KNAB, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kad agrāk bija pilnīgā „Vienotības” kontrolē, nācās pielikt lielas pūles, izsekojot, noklausoties politiķus.

Interneta sociālo tīklu nozīmi nevar novērtēt par zemu – lielā mērā pateicoties iespējai savstarpēji sazināties un sazvērēties internetā, vairākās Ziemeļāfrikas valstīs jaunieši sarīkoja arābu pavasari, kas beidzās ar veco režīmu krišanu un asiņainām jukām.

Pirms trim gadiem 2011. gada 22. jūlijā notika referendums, kurā gandrīz 95% pilsoņu nobalsoja par Saeimas atlaišanu. Šī nav nekāda skaistā jubileja, bet drīzāk pierādījums tam, kā ar nekrietnām manipulācijām, ar apdullinoši propagandu šaura politikāņu grupiņa var samusināt plašas ļaužu masas uz bezjēdzīgām darbībām – iet lielā vienprātībā atlaist Saeimu, kuru paši bija pavisam nesen ievēlējuši.

Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Daiga Behmane atteikusies no piedāvājuma ieņemt vakanto veselības ministra amatu.

Leģendārā hokejista Sanda Ozoliņa lēmums nekandidēt Saeimas vēlēšanās un nestutēt partiju Latvijas attīstībai ir padarījis par teju neiespējamu šai partijai labi nostartēt vēlēšanās un pārvarēt 5% barjeru. Einars Repše un līdzgaitnieki plinti vēl krūmos nemetīs, tomēr izredzes izskatās pačābīgi. Ar Ozoliņu tas būtu mazliet citādi – elektorāts vienmēr uzķeras uz trikiem ar komponistiem un sportistiem.

Pagājušā gada 29. oktobrī pēc Ministru kabineta sēdes latvju zemi sasniedza moža ziņa: tuvāko četru gadu laikā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno rekonstruēt un uzbūvēt vairākus nacionālās nozīmes sporta infrastruktūras objektus.

Ir normāli, ja politiska partija cenšas iegūt pēc iespējas lielāku ietekmi, lai varētu realizēt savas ieceres, pildīt vēlētājiem dotos solījumus. Nenormāli ir tad, ja kāds politisks spēks sagrābj sev varas monopolu un nekorektām metodēm, pārkāpjot demokrātiskas un tiesiskas valsts principus, cenšas šo varu noturēt un paplašināt. Partija Vienotība diemžēl ir tāda partija, kas cīņā par varu metodes neizvēlas. Viena no pamatmetodēm, ar kuru šis politiskais spēks nāca pie varas un ir iecerējis turpināt, ir represīvu spēka struktūru pakļaušana sev un saplūdināšana ar sevi. Šīs represīvās struktūras tradicionāli tiek izmantotas, lai vajātu un diskreditētu konkurentus, vienlaikus rūpējoties, lai pašu korupcijas un blēdību gadījumi tiktu piesegti.

Mediķu arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris ir norādījis, ka, kopš veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) stājās amatā, valdības izdevumi veselības aprūpei ir samazināti no 3,5 uz trīs procentiem no IKP. Tāpat šajā laikā valdība nav izpildījusi valdības rīcības plānā solīto – veselības aprūpes budžets gadā tiek palielināts vismaz par 0,25 procentiem no IKP, sasniedzot 4,5 procentus no IKP 2014. gadā.