Neizbēgamās paģiras

Jo tuvāk Jāņi, jo vairāk pilnīga bezvēja dienu Latvijas iekšpolitikā. Tāpēc kā liels notikums plašsaziņas līdzekļos spoguļojās partijas Vienotība brežņevlaicīgi senilais ārkārtas kongress, kurā par mēģinātāju izvilkt partiju no bēdīgi zemā reitinga dūksts tika ievēlēts Andris Piebalgs.

Jaunais partijas priekšsēdis ir jauks, gudrs un pieredzējis, taču ar viņu ir viens liels jautājums. Būdams ES komisārs enerģētikā, attīstībā un galvenais naudas dalītājs Āfrikas trūkumcietējiem, Piebalgs ne ar vienu eirocentu, ne ar vārdu, ne skatienu nerīkojās tā, ka viņu varētu turēt aizdomās par Latvijas interešu lobēšanu. Droši vien viņam sirds vai plīsa no žēlabām par dzimtās zemes grūtdienīgo ekonomiku, taču amats neļāva darīt ko vairāk, kā tikai izvilkt nēzdodziņu un klusi, kad neviens neredz, nobirdināt asariņu. Jo, iestājoties par Latviju, viņš riskētu zaudēt amatu ar daudztūkstošīgu algu un pēckarjeras sociālos dūnu spilvenus. Cilvēka domāšanai piemīt liela inerce. Ne reizi vien redzēts, ka amatvīrs, kas ieciklējies vienā virzienā, nespēj vairs elastīgi pārorientēties, kad radušies jauni apstākļi - viena daļa pat vēl tagad uzskata, ka jāpielūdz fiskālās konsolidācijas un bezdeficīta budžeta svētbildes. Vai Piebalgs maz spēj no eiropieša konvertēties atpakaļ par latvieti?

Var gan atgadīties, ka viņam nemaz nenāksies par valsti rūpēties, jo nebūs vairs valstisku amatu. Jo, ierastajā garā soļojot, Vienotība riskē savu ietekmi izzaudēt pavisam, jo tās vērtības ir Zaķa godīgums un Spolīša krietnums, un partijas ēlertorāts sarucis līdz 5,4%.

Iekšpolitikas notikumu trūkums garlaikotajiem sabiedriskā sektora darbiniekiem liek caurām dienām internetā diskutēt par Stambulas konvenciju, sieviešu neordinēšanu par luterāņu mācītājām un par dažiem desmitiem bēgļu Muceniekos, kuri, kad atskārtīs, uz kurieni atvilināti, pa galvu un kaklu metīsies bēgt arī no šejienes.

Bet bez lielas ievērības palika ziņa, ka ES Auditoru palātas ziņojumā par Latviju bija sacīts, ka Latvijā ūdens un kanalizācijas tarifi pārāk zemi. Vajagot tādus, kā rekomendējusi Eiropas Komisija - 4% no mājsaimniecību kopējiem ienākumiem jeb apmēram 50 eiro no mājsaimniecības. Mums pašiem šķita, ka visu veidu maksājumi, nodevas, nodokļi un cenas jau kļūst nepanesamas, taču izrādās, ka par ūdeni maksājam nepieklājīgi maz. Nu tad tik jāsteidz atpogāt makus!

Līdz referendumam par Lielbritānijas izstāšanos no ES palicis pavisam maz laika - tas notiks 23. jūnijā. Lielbritānija mūsu tautai tagad ir pienākusi tik tuvu, ka varam iespraust tajā savas karotes. Tāpēc ir bažas par to, kas notiks, ja briti izlems izstāties. Daļa aizbraukušo latviešu jau ir tādā panikā, ka steidz kārtot papīrus par turienes pilsonības iegūšanu, lai nesanāk tā, ka viņus no Anglijas izraida.

Anglijas politiķi un sabiedrība ir sadalījusies divās komandās - «breksiteros», kas ir par izstāšanos, un «rimeineros», kas grib palikt ES. Vienbrīd aptaujas rādīja, ka neliels pārsvars ir tiem, kas ir par palikšanu, pēc tam parādījās rezultāti, kas šokēja tos, kas domāja, ka palikšana ES notiks bez problēmām. Britu izdevums The Telegraph bija aptaujājis savus abonentus un konstatējis, ka 66% ir par izstāšanos no ES. Šīs nedēļas sākumā jauna aptauja gan rādīja 51% pret 49% «rimeineru» labā, taču skaidrs, ka nekas nav īsti skaidrs - spriedze solās būt līdz pat referenduma rezultātu paziņošanai.

Abas puses biedē ar to, kādas šausmas notiks vienā vai otrā variantā. Premjers Deivids Kamerons izsakās, ka izstāšanās no ES iepriecinās Islāma valsts līderi Abu Bakru al Bagdadi, ka izstāšanās paliks bumbu apakšā valsts ekonomikai, ka tie, kas domā, ka izstāšanās apturēs nekontrolētu imigrantu ieplūšanu, viļas, jo ES zeme Francija vairs neturēs migrantus pie sevis, bet ļaus viņiem brīvi doties pāri Lamanšam uz Angliju.

Mēs, latvieši, esam būtisks arguments pretējā kampaņā - par Lielbritānijas izstāšanos no ES. Un lietuvieši, poļi un rumāņi tāpat - ar savu švako angļu valodu, tieksmi slaistīties, dzert, zagt un izkrāpt pabalstus. Atbraucēji no Austrumeiropas ir daudziem britiem pieriebušies, un ir doma, ka, izstājoties no ES, varēs imigrāciju nobremzēt. Izstāšanās kampaņas līderis, bijušais Londonas mērs Boriss Džonsons ar savu amizanti blondo frizūru un retoriku stipri vien atgādina ASV republikāņu prezidenta amata kandidātu Donaldu Trampu. Viņš aģitē: «Jums jābalso par izstāšanos no ES, vai arī jūs pamodīsities ar visbriesmīgākajām paģirām vēsturē!»

Izskatās, ka Lielbritānijā Jāņos ies kā Latvijā pa Jāņiem un no rīta paģiras arī būs. Jautājums tikai, kam tās būs lielākas?