Politiķis Andris Piebalgs, kas savulaik ieņēmis augstus amatus Eiropas Komisijā, tagad darbojas Eiropas Universitātes institūtā, kas atrodas Florencē. Viņš atklāj, ka ļoti vēlētos atgriezties aktīvajā politikā, taču saprot, ka viņa laiks ir pagājis, vēstīts Ilzes Annas Vītolas rakstā "Dzīvot nost" žurnālā "Ieva".
Pēc viņa teiktā, pirmais un galvenais uzdevums jaunajai valdībai ir iesaldēt gāzes cenu. Un nevis tikai uz vienu, bet pat uz diviem gadiem.
"Ja cilvēki zinātu, ka divus gadus būs noteikta gāzes cena, viņi noteikti justos labāk. Valdībai joprojām paliks daudz rūpju, jo jānosedz starpība starp to, par kādu cenu tirgotājs iepricis gāzi, un to, ko maksā saimniecība. Gāzes cenu iesaldēšana būtu labākais variants. Pat briti to jau ir izdarījuši," intervijā saka Piebalgs.
Portāls NRA jau rakstīja, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi piektdien panākuši vienošanos par "ceļa karti" ar mērķi dažu nedēļu laikā ieviest pasākumus Eiropas patērētāju pasargāšanai no augošām enerģijas cenām.
Vienošanās tika panākta pēc 11 stundas ilgām diskusijām par plašiem priekšlikumiem enerģijas rēķinu samazināšanai laikā, kad karš Ukrainā ir ievērojami paaugstinājis gāzes cenas.
Vismaz 15 ES valstis, kas ir vairāk nekā puse no bloka, mēģina panākt ambiciozu cenu griestu noteikšanu, bet Eiropas lielākā ekonomika Vācija pret to iebildusi, bažījoties, ka tādā veidā bloks kaitēs savai konkurētspējai un gāzes piegāžu ziņā notiks pievēršanās pievilcīgākiem tirgiem Āzijā.
Vienošanās tekstā teikts, ka ir jāveic "izmaksu un ieguvumu analīze" elektroenerģijas ražošanas cenu griestiem un jānovērtē ietekme ārpus Eiropas.
Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc ES valstu un valdību vadītāju sanāksmes atzīmē, ka Eiropas Komisijai un ES dalībvalstu enerģētikas ministriem uzdots izstrādāt detalizētus priekšlikumus par kopīgu gāzes iepirkumu izveidi un gāzes cenu griestu noteikšanu.
