Klaunāde beigusies. Nāk nopietna angļu lēdija

© F64

Abi spilgtākie breksita karognesēji – bijušais Londonas mērs Boriss Džonsons un eiroskeptiķu Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) priekšsēdētājs Naidžels Farāžs – nav pārvērtuši savus referenduma panākumus reālā varā.

Džonsons atteicies no kandidēšanas uz Lielbritānijas premjera amatu, bet Farāžs atkāpies no partijas līdera posteņa. Atšķirībā no Latvijas, kur politikāņi dažkārt nespēj paraudzīties uz sevi no malas un novērtēt savu spēju un prasmju griestus, britu politiskie aktieri ir sapratuši, ka viena lieta bija kampaņot un teikt kvēlas runas, bet pavisam kas cits - uzņemties atbildību par valsti un lemt.

Džonsons un Farāžs popularitāti guva, lielā mērā pateicoties savām tautiskajām manierēm, spējai piedāvāt vienkāršus risinājumus sarežģītām problēmām. Daudziem šķiet pievilcīgs viņu īstums - gan Džonsonu, gan Farāžu var iztēloties, ka viņi pabā dzen jokus Londonas proletariāta žargonā koknijā un sadzer alu ar dokeriem.

Taču tagad šāda tipa politiķu laiks ir beidzies un uzlec zvaigznes, kas ir pilnīgs Farāža un Džonsona pretstats, - aristokrātiskas, vēsas, gudras sievietes ar raksturu.

Pēc premjerministra Deivida Kamerona demisijas rudenī viņa vietā jānāk kādam citam, kas, tāpat kā Kamerons, arī būs no iepriekšējās vēlēšanās uzvarējušās Konservatīvās partijas. Līdzšinējos balsojumos, kuru mērķis bija no piecām kandidatūrām atlasīt divas, pārliecinoši uzvarēja pašreizējā Lielbritānijas iekšlietu ministre Terēza Meja. Otrajā vietā palika enerģētikas ministre Andrea Ledsama. Bet trīs vīri - Maikls Govs, Stīvens Kreibs un Laiems Fokss - saņēma mazāk balsu un ir noņemti no trases.

Terēza Meja būs otrā sieviete Lielbritānijas vēsturē pēc Mārgaretas Tečeres, kas kļuvusi par valdības vadītāju. Partijas biedru balsojums nebūs vis kāds partijas elites zemdeķa tirgus lēmums, kā tas daždien notiek latvju partijās, balsot tiks aicināti visi apmēram 150 tūkstoši partijas biedru.

Terēza Meja politikā aktīvi darbojas jau 20 gadus, ir bijusi dažādos valstiskos un partijas posteņos. Viņas stils atgādina skolas direktori - tiklīdz viņa sāk runāt, jūtams, ka darīšana ar spēcīgu personību, kas auditoriju notur vēsā, autoritatīvā distancē, nekad nenolaižas līdz familiaritātei, runas intonācija ir mazliet patētiska, piepacelta. Dzeltenie mediji ir atraduši arī dažus trūkumus - Mejai nav bērnu, ir veselības problēmas, kādēļ var sēt šaubas par viņas spējām izturēt smago premjeres darbu. Taču diezin vai šāda veida pārmetumi var nopietni ietekmēt viņas gājienu uz premjeres krēslu.

Arī otrās vietas ieguvēja ir ļoti cienījama. Andrea Ledsama pirms četriem gadiem iekļuva ietekmīgāko konservatīvo reitinga simtniekā un ir strauji kļuvusi aizvien ievērojamāka. Viņai piemīt spējas diskusijās operēt ar argumentiem un faktiem, teiktais skan ļoti pārliecinoši. Diskusijā BBC televīzijas kanālā viņa spoži paredzēja ķibeles, kādas gaida Lielbritāniju pēc breksita, taču tad briti vēl bija uz emocionāla izstāšanās viļņa un brīdinājumos neieklausījās. Ledsama gan nupat vakar paziņoja, ka uz premjerministra amatu nekandidēs.

Gan Meja, gan Ledsama ir no tā konservatīvo spārna, kas pirms referenduma bija pret izstāšanos no ES, - no «rimeineriem». Tātad nepiepildīsies Farāža sapnis par nākamo īsteni «breksitisko» valdību, ko veidos politiķi, kas bija par izstāšanos no ES.

Tomēr britu demokrātijas senās tradīcijas ir nesalaužamas. Nav pat kādu runu par to, ka valdība varētu nerespektēt tautas nobalsošanā pausto gribu izstāties no ES, par ko nobalsoja kaut neliels, bet pilsoņu vairākums. Pat, ja nākamo valdību veidos tikai ministri, kas bija par palikšanu ES, savā praktiskajā darbībā viņi veiks visas procedūras, kas nepieciešamas, lai izstātos no ES.

Lai arī Meja bija par Lielbritānijas palikšanu ES, latviešiem, kas gudro doties dzīvot uz Lielbritāniju, tur nesanāk labā ziņa. Drīz vien sākt dzīvot un strādāt Lielbritānijā būs daudz grūtāk nekā tagad. Meja pauž uzskatu, ka pārmērīgā imigrācija no ES valstīm ir jāierobežo. Protams, Lielbritānija ir zeme, kur nemēdz mainītus spēles noteikumus piemērot ar atpakaļejošu spēku. Tiem, kas jau Lielbritānijā strādā, Mejas valdība neko nost neņems.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais