Šonedēļ tieši Jāņos Lielbritānijā referendums par to, vai izstāties vai palikt Eiropas Savienībā. Gandrīz 15% vēl nav izšķīrušies, par ko balsot, pārējie ir sadalījušies gandrīz vienāda ļaužu skaita komandās, tāpēc referenduma rezultāts nav droši paredzams.
Iespējamā izstāšanās no ES, saplūdinot angļu vārdus «Britānija» («Britain») un «iziešana» («exit»), iesaukta par Brexit. Breksiteriem ES asociējas ar atbaidošu ierēdņu birokrātiju un izšķērdību, ar centieniem no Briseles uzspiest Londonai kaudzēm normatīvo aktu, ar to, ka angļiem «jāapmaksā grieķu dzīres». Nepatīk arī bēgļi, nelegālie imigranti un Austrumeiropas viesstrādnieki. Dzeltenais izdevums The Sun, kas atklāti nostājies izstāšanās pozīcijās, nupat publicēja stāstu par kādu uzņēmumu, kas sludinājumā aicina darbā poļu celtniekus. Tas liek aizsvilties dusmās, ka svešzemnieki bauda priekšrocības. Breksiteri spriež, ka izstāšanās gadījumā varēs liekos iebraucējus padzīt un jaunus vairs nelaist iekšā.
Cita sabiedrības daļa jeb rimeineri, kas ir par Lielbritānijas palikšanu ES, imigrantus neuztver tik naidīgi un uzskata, ka viņi ir devuši Lielbritānijai strādīgas darbarokas un tautsaimniecisku rosību. Rimeineri baidās, ka izstāšanās no ES apgrūtinās biznesa sakarus ar kontinentu, ka kritīs mārciņas kurss un sāksies visādas neparedzamas politiskas un ekonomiskas ķibeles.
Ja arī Lielbritānija izstāsies, zeme neatvērsies. Izstāšanās procedūra vilksies ilgi, sakari ar kontinentu nepārtrūks, notiks kaulēšanās par to, ar kādiem nosacījumiem sadarbība ar ES turpināsies.
Tomēr izstāšanās būs smags morāls trieciens, kas atstās iespaidu gan uz Lielbritānijas iekšpolitiku, gan uz pārējo Eiropu. Tas būs centrbēdzes virziens, plats solis uz ES sabrukšanu.
Pēdējās nedēļās reitingu aģentūru un mediju veiktajās aptaujās situācija visu laiku mainās - vienbrīd par pāris procentpunktiem pārsvaru gūst breksiteri, tad atkal rimeineri. Šiem reitingiem drudžaini lēkā līdzi mārciņas kurss - kad izstāšanās piekritēju pulks aug, mārciņa krīt.
Referenduma aģitācija jau bija sākusi kulminēt, taču ceturtdien abas puses kampaņošanu apturēja. Tam par iemeslu traģisks notikums un sēras. Rietumjorkšīrā kāds garīgi nelīdzsvarots vīrietis ar šāvieniem un naža dūrieniem noslepkavoja britu parlamenta deputāti, leiboristi Džo Koksu. 41 gadu vecajai Koksai palika divi bērni, viņa bija aktīva, daudzsološa politiķe, cilvēktiesību aizstāve.
Šis notikums satriec, jo britiem bija piemirsies, ka iespējama politiķu nogalināšana. Viņi domāja, ka kas tāds notiek vien Krievijā, Āzijā vai Āfrikā. Iespējams, šis notikums mazliet ietekmēs referenduma izvēli par labu palikšanai ES, jo Koksa bija par Lielbritānijas palikšanu ES, bet viņas slepkava izkliedzis sakāpināti breksistiskus saukļus.
Latviešu potenciālajiem braucējiem uz Lielbritāniju Brexit sagādās vairāk raižu un bažu, jo tad, iespējams, būs kādi ierobežojumi brīvajai darbaspēka kustībai. Taču arī neizstāšanās gadījumā skaidrs, ka pašreizējā leiputrija beigsies - bezstrādes ienākumi nebūs vairs tik viegli dabūjami. Arī ja Lielbritānija neizstāsies, tā turpinās ambiciozi uzvesties, izplēsīs sev īpašu stāvokli ES, izmantos savu stipro ekonomiku, lai neklausītu Briseles padomiem. Arī tad, ja Lielbritānija paliks ES, drīz tur būs tāda kārtība, ka latvieši varēs pretendēt uz pabalstiem tikai pēc četriem tur nostrādātiem gadiem.
Latvijas politiskā elite par referendumu runā garām un apkārt, visādu liriku par vērtībām un drošību, taču tai ir arī patiesi par ko satraukties. Lielbritānijas izstāšanās var apdraudēt Latvijas labiešu pašreizējo komfortablo jušanos. Latvijā nenotiek plaša mēroga demonstrācijas, streiki ir īslaicīgi un simboliski, piketi maziņi. Tas tāpēc, ka tā sabiedrības daļa, kas nonāk nabadzībā un izmisumā, neorganizējas, neiziet ielās, bet nopērk vienvirziena biļeti uz Stanstedas lidostu. Iespēja aizbraukt uz Lielbritāniju ir kā pārplūdes ventilis tvaika katlā, pa kuru kritiskā ļaužu masa, kas būtu protestējusi, aizplūst projām no Latvijas. Ir, protams, Eiropā arī citas zemes, taču Lielbritānija ir vispopulārākā, jo turp doties ir visvienkāršāk - vāciski, flāmiski vai norvēģiski prot retais, bet angliski buldurēt prot daudzi, jaunieši prot runāt pat labi, bezdarba tur gandrīz vai nav - tikai 5%.
Ja Jāņu naktī izrādīsies, ka Anglija turpmāk būs aizslēgta un atslēga nolauzta, daudz skumdinātu un dusmīgu cilvēku nesaņemsies laisties projām un paliks tepat Latvijā, un valdošajiem politiskajiem spēkiem tas nebūs pa spalvai.
