Briti parāda mēnestiņu

Kopš senseniem laikiem angliski runājošās valstīs ir tradīcija mooning – rādīt pliku dibenu jeb mēnestiņu. To dara, lai paustu protestu, nepakļaušanos, nicinājumu vai tāpat vien joka pēc.

Ir tā sanācis, ka ar referenduma balsojumu par izstāšanos no Eiropas Savienības Lielbritānija ir parādījusi mēnestiņu pārējai Eiropai, bet Eiropa ir tā sašokēta, ka gandrīz zaudējusi valodu. Arī paši briti vēl tā īsti nesaprot, ko sastrādājuši un kas notiks turpmāk.

Referendums ir izraisījis sabiedrības šķelšanos uzreiz pa vairākām robežšķirtnēm - gan starp politiskajām partijām, gan to iekšpusē, starp jauniešiem un vecajiem, starp turīgākiem un nabagākiem. Londonas iedzīvotāji, kuru vairākums gribēja palikt ES, ir nikni uz pārējo Angliju, Skotijā un Ziemeļīrijā gudro, ka jāstājas ārā no Lielbritānijas, lai paliktu ES.

Pagaidām nav saprotams, vai Lielbritānijas referendums sāks ķēdes reakciju un kura būs nākamā valsts, kas sadomās izstāties no ES. Eiroskeptiskas noskaņas ir samanāmas daudzviet. Tur pie vainas Briseles birokrātijas arogance, nejēdzīga naudas šķiešana, centieni visu regulēt, unificēt, uzspiest dalībvalstīm likumus un tikumus no augšas. Tāpat arī ļoti neveiksmīgā bēgļu un imigrantu politika.

Brexit blieziens pa ekonomiku ir baiss. Sterliņu mārciņa pēcreferenduma rītā piedzīvoja zemāko kursu pret ASV dolāru kopš 1992. gada, kad mārciņu sagrāva afērists Džordžs Soross. Referenduma rezultātu radītās spekulācijas un panika izraisīja dramatisku Lielbritānijas un tūdaļ arī Āzijas un ASV biržu indeksu un akciju vērtības kritumu. Pazeminājās arī naftas cena. Brexit īsā laikā izslaucīja no globālā vērspapīru tirgus 2,1 triljonu dolāru.

Anglijas banka gan mierina, ka veiks nepieciešamos monetāros pasākumus, lai mārciņu stabilizētu, taču biržu skaitļi izskatās nelāgi - tie atgādina jaunas globālās finanšu krīzes sākumu. Jācer, ka šis rūgtais biķeris ies garām, jo visas pasaules krīze Latvijas vārgo saimniecību sistu sevišķi skarbi.

Lielbritānija bija otra lielākā ES ekonomika, kur apgrozījās 13% no ES finansēm. Tātad var jūtami samazināties Latvijai pieejamo ES fondu apjoms.

Latvijas pārtikas eksportētājiem Lielbritānijas tirgū būs grūti konkurēt. Ja briti sāks ievest lētās tropu zemju preces, ja neievēros ES noteiktos iepakojuma un drošuma standartus, kas palielina preču pašizmaksu, bet kas Latvijas ražotājiem ir obligāti, Latvijas eksports uz Lielbritāniju zaudēs daļu peļņas vai pat vairs nerentēsies.

Ja vēl radīsies kādas muitas barjeras, tad grūti būs arī kokmateriālu eksportam, jo Lielbritānija allaž ir bijusi liela Latvijas koku pircēja. Par tirdzniecību gan daudz kas atkarīgs no ES un Lielbritānijas sarunām, kur gan jau nebūs gluži tā, ka ES valstis tikai cietīs, bet Lielbritānija tikai gūs.

Latvijas valstspiederīgie Anglijā nejūtas omulīgi. Zems mārciņas kurss pašlaik padara mazvērtīgāku smagā darbā nopelnīto naudu, ko viņi sūta radiem uz Latviju. Tas vēl būtu nieks.

Taču neviens nezina, kad un kādi būs valsts varas pasākumi imigrācijas politikā. Tieši poļi, lietuvieši un latvieši tika izmantoti kā ļoti būtisks arguments kampaņā par izstāšanos no ES. Diemžēl Lielbritānijā esam nevēlami, mūs neciena un ienīst. Britiem krīt uz nerviem, ka svešzemnieki sēž rindā pie ārsta pirms viņiem, viņi nevēlas dalīties ar iebraucējiem sociālajos labumos, viņiem nepatīk arī tas, ka austrumeiropieši strādā, jo britu proletariāts tur redz dempingu darba tirgū.

Skaidrs, ka būs tāda kārtība, ka iebraucējs no ES sociālos pabalstus varēs prasīt tikai pēc četriem Lielbritānijā nostrādātiem gadiem. Tas notiktu arī bez Brexit. Taču tie politiķi, kas rudenī nomainīs premjera Deivida Kamerona valdību, droši vien būs nikni nacionālisti, kas ķersies vēl pie papildu šķēršļu izgudrošanas, lai ierobežotu austrumeiropiešu ieplūšanu. Diezin vai latvieši vairs ilgi varēs tik brīvi braukt strādāt uz Lielbritāniju kā pašlaik. Iespējams, vajadzēs darba atļaujas, kuras dos vien ierobežotam skaitam kvalificētu strādnieku tikai pieprasītās profesijās. Līdz vīzu režīmam varbūt neaizdomāsies. Lai gan... britiem ir tādas bailes no Turcijas nometnēs nīkstošajiem bēgļiem, ka, ja ES ieviesīs bezvīzu režīmu ar Turciju, briti var sākt gudrot arī par vīzām ar ES.

Bažījas arī tie latvieši, kas Lielbritānijā jau labi iekārtojušies, - ja nu nonāk tik tālu, ka viņus sāk dzīt projām? Ir radušās daudzas neskaidrības par viesstrādnieku turpmāko statusu, par kredītu pieejamību u.c.

Latvijā daudzi fano par Brexit. Pliks dibens gan izskatās amizanti, taču tas ir pavērsts ne tikai pret Briseli, bet arī pret mums.