Latviešu likumu krieviskais gars

 
©F64

Krievijas Valsts domes 6. sasaukums šomēnes pieņēma savus pēdējos normatīvos aktus un beidza darbu. Piecu gadu laikā krievu likumdevēji ir vareni pastrādājuši – pieņēmuši vairāk nekā 300 likumu, kas kaut ko aizliedz, ierobežo, likvidē, piegriež skrūves un aizžņaudz rīkles.

Šomēnes pašā 6. sasaukuma izskaņā deputāti pieņēma tādu kā vainagojumu savai līdzšinējai likumdošanas jaunradei - «antiterorisma paketi», ko bija iesniegusi tēraudcietā kaimiņvalsts politiķe Irina Jarovaja (Vienotā Krievija). Ieviesta virkne jauninājumu, no kuriem ne tikai teroristiem vien šermuļi metas pār kauliem.

Par terorisma attaisnošanu internetā varēs pavadīt cietumā līdz pat septiņiem gadiem. Telekomunikāciju uzņēmumiem būs pusgadu jāglabā visas ļaužu īsziņas un sarunas. Trīs gadus būs jāglabā dati par notikušām ļaužu sarunām un īsziņām. Vienu gadu jāglabā arī dati par ļaužu saziņu internetā. Interneta komersantiem būs jāatklāj Federālo drošības dienestu interesējošu cilvēku savstarpējās sarakstes saturs. Ar vēl skarbāku bardzību likums vēršas pret musināšanu internetā uz masu nekārtībām un ievervēšanu varai nelojālās organizācijās.

Tā ir Krievija, un tās ir viņu dzīves ainiņas. Kas mums būtu no tā? Krievija ir liela, prezidentāla, autoritāra, bet Latvija - maza, parlamentāra, Satversmē rakstīts, ka demokrātiska. Mums būtu tik jātulko ES regulas un ar skubu jāievieš tās dzīvē.

Tomēr tā gluži nav, ka mums ar Krieviju nav nekā kopīga. Arī Latvijas Republikas Saeima daudz mācās no Krievijas kolēģiem un viņu pieredzi pārņem savā varonīgajā darbā. Šogad līdz vasaras sesijas noslēgumam pirms Jāņiem deputāti ir raženi strādājuši, cenšoties pieņemt tādus normatīvos aktus, kas jaucas ļaužu personīgajā dzīvē, kaut ko aizliedz, apgrūtina un ierobežo. Lai gan likumu burti ir latīņu, to gars ir kirilicā. Nerealizējās ideja aizliegt cilvēkam vienatnē smēķēt savā personiskajā automašīnā, toties ir aizliegts pārdot nepilngadīgajiem enerģijas dzērienus.

Pat Krievija ir pārspēta ar ideju aizliegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas. Šis aizliegums joprojām stāv ierakstīts likumprojektā un gaida trešo lasījumu. Acīmredzot tautas priekšstāvji uzskata, ka ir gudrāki par dakteriem, kuriem tā kā būtu jāsaprot, no kuras sievietes var ņemt olšūnas un no kuras nevar. Bet sievietei pašai vispār jātur mute un jāklausa, ko deputāti būs izlēmuši viņas vietā.

Tuvākās nākamības iecere ir aizliegt alu divlitrīgajās plastmasas pudelēs, ko dažādos reģionos ļaudis dēvē dažādos smieklīgos vārdos - par bamšļiem, plēvēm, ciskām utt.

Bet aprīlī pieņemto «pretspiegu grozījumu» gars ir tik tuvs «Jarovajas paketei», ka var domāt, ka šie normatīvie akti ir radinieki. Līdzīgi kā viņu krievu kolēģi, latviešu specdienesti ar deputātu rokām stūma tādu likumu, kas ļautu ņemt pie dziesmas žurnālistus, kuri jo bieži strādā ar tādiem papīriem, kas skaitās valsts noslēpums.

Lai gan tautā ir sīksts uzskats, ka Saeima ir korumpēta, korupcija laikam nebūs galvenais likumdošanas vanckaru tapšanas cēlonis. Jāšaubās, vai limonādes ražotājiem rentējas maksāt, lai apgrūtinātu dzīvi enerģijas dzērienu tirgotājiem, diezin vai stikla pudeļu lobijs uzpircis deputātus, lai tiktu aizliegtas plastmasas divlitrenes. Līdzīgi kā Krievijā, Latvijas politiķi nomokās ar sajūtu, ka ir nepieprasīti - viņus pat korumpēt neviens vairs negrib. Tāpēc izdomā tādus likumus, kas ļauj vismaz just varu - ka viņi var ietekmēt cilvēku dzīvi, arī lai pievērstu sev uzmanību, dažkārt vienkārši aiz marasma.

Saeimā notiek nerimtīga cīņa pret neesošiem pretiniekiem, trokšņainās diskusijās tiek risinātas mazsvarīgas vai neesošas problēmas, tiek pieņemti likumi, kas nestrādā. Nav taču valstī problēmas ar sievietēm, kuras masveidā ciestu no olšūnu ziedošanas; ar alus pudeles izmēru nevar ierobežot dzērājpersonas tieksmi lakt; enerģijas dzērienu bums skolā sen jau ir beidzies.

12. Saeima nav sliktākā, kādu pieredzējusi latvju tauta, taču tai ir nelāga tendence, ka, aizbildinoties ar sadomātu sabiedrisku nepieciešamību vai ģeopolitisko hibrīdteroristu draudiem, aizvien vairāk tiek apšķērētas indivīda tiesības un brīvības. Valsts uzpūšas liela, bet cilvēks sarūk aizvien maziņāks - viņš pats nedrīkst izlemt, no kādas pudeles dzert, ko darīt savā automašīnā vai ko darīt ar savām olšūnām, ko lejuplādēt un rakstīt internetā. Uz mata tas pats virziens, kas Krievijā...