Naudu nevajag?

Var visādi apkarot ēnu ekonomiku un celt nodokļus, taču tā ir tikai nauda, ko apvārām paši savā sulā. Lai valstī būtu aizvien vairāk jaunas papildu naudas, vajag kaut ko eksportēt un dabūt uz Latviju ārvalstu investīcijas.

Taču Latvijas politiskajā elitē pirmo vijoli spēlē tādi politiķi, kam naudu nevajag. «Mums maizīti nevajag - dodiet tik darbu; mums nevajag sauli - mūs partija apspīd,» savulaik sarkastiski deklamēja padomju cilvēki. Līdzīgā garā, tikai bez kāda humora, bet ar svētām pārliecības putām uz lūpām, virkne ietekmīgu politiķu ar visām četrām pretojas tam, lai Latvijā ienāktu kādas investīcijas. Pret investoru naudu viņiem varbūt iebildumu nebūtu, bet viņiem nepatīk investori. Taču dabā investīciju bez investoriem nemēdz būt.

Nacionālās apvienības deputāts Edvīns Šnore tēlaini salīdzināja termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmu ar cilvēku, kas par samaksu kļūst par nieres donoru... Taču - vai šajā metaforā kaut kas nav sajaukts vietām? Kurš ir donors, kurš recipients? Investīciju nauda drīzāk ir kā donora asinis bālajam, novārgušajam Latvijas ekonomikas ķermenim, lai tas atveseļotos, taptu rosīgāks un priecīgāks. Jāskatās tikai, lai asiņu pārliešanas procedūrā netiktu lietotas sarūsējušas, netīras adatas. Priekš tam ir Drošības policija un SAB, kam jāraugās, lai uz Latviju, investoru ādās tērpušies, neatnāk spiegi un bandīti.

2014. gadā vien, kad spēkā vēl bija iepriekšējais regulējums un TUA varēja dabūt par 71 tūkstoša eiro vērtu pirkumu, TUA programmas ietvaros tika pārdoti 2250 īpašumu, Latvijas ekonomika bija piesaistījusi jau 250 miljonu eiro. Kad latiņa tika pacelta uz 250 tūkstošiem par nekustamā īpašuma iegādi, TUA saņēmēju skaits saruka līdz 273 un arī miljonu plūsma apsīka. Ķīniešiem vispār vairs tikpat kā nav intereses. Ķīnas un Centrālāzijas atšūšana diezin vai nāk Latvijai par labu, jo neveicina lietišķus kontaktus ar šīm Latvijas preču noieta tirgus meklējumiem tik svarīgajām zemēm.

Pēc peripetijām ar to, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis bija atgriezis likumprojektu otrreizējai caurskatīšanai, Saeima pagājušajā ceturtdienā pieņēma jaunus Imigrācijas likuma grozījumus, ar kuriem domāts izpatikt gan investoriem, gan ksenofobiskajai latvju daļai, kas paģēr krievu un aziātu nelaišanu Latvijā. Ar šiem grozījumiem tā īsti nebūs apmierināti ne vieni, ne otri.

Ir šādi tādi soļi pasperti investoriem pretī - piemēram, līdzšinējā likuma redakcijā bija noteikts, ka TUA var dabūt pret viena nekustamā īpašuma pirkumu par 250 tūkstošiem eiro. Turpmāk varēs pirkt divus mazāk dārgus īpašumus, galvenais, lai pirkuma kopsumma būtu 250 tūkstoši eiro. Tas tā kā būtu jāuzskata par atvieglojumu. Bet ir izdomāts arī jauns apgrūtinājums - 5000 eiro maksājums par TUA atjaunošanu. Tas gan nebūs jāmaksā tagad uzreiz, bet pēc pieciem gadiem, tomēr diezin vai šis likuma grozījums uzskatāms par draudzīgu. Ar to valsts saka: «Nu, labi, padzīvojiet pie mums vēl piecus gadus, bet pēc tam tik un tā jūs noslauksim.» Ir, protams, starp nekustamajiem īpašniekiem tādi, kam 5000 eiro ir kā piecas kapeikas, taču lielai daļai tā ir nauda. Nav jau starp TUA saņēmējiem tikai naftas un šovbiznesa megamiljardieri, bet arī uzņēmēji, kas nav redzējuši biznesa perspektīvu Putina Krievijā, ir žurnālisti, izdevēji, intelektuāļi, disidenti, kas smok cenzūras apstākļos un tāpēc atbēg uz Latviju. Šī ir, ja tā var teikt, TUA saņēmēju labākā daļa, bet 5000 maksājums visvairāk sit tieši šo daļu. Pērkot īpašumu vai investējot Latvijā, viņi cerēja, ka būs iekļuvuši brīvajā Eiropā, kur viņiem ļaus mierīgi dzīvot, taču Latvijas valsts paaugstina viņiem «īres maksu», un nevar zināt, kurā brīdī vēl kaut ko izdomās.

Priekšlikumu par 5000 eiro maksas uzlikšanu pirms trešā lasījuma izteica Saeimas deputāts no ZZS Edgars Putra, nevis Nacionālā apvienība. Ja būtu Nacionālā apvienība, tas būtu saprotami, jo tai «pēc definīcijas» pieklājas biedēt publiku ar svešzemniekiem. Taču arī ZZS un arī Vienotība apsien rakstainu prievīti un velk meldiņu nacionāļiem līdzi.

Ja jau Austrumu investori ir tik nevēlami, tad vajadzēja darīt visu, lai vilinātu šurp naudu no Rietumiem. Taču rietumnieki ir dzirdējuši, ka tiesiskā vide šeit ir nesaprotama, ierēdniecība korumpēta, nodokļu sistēma neprognozējama. Bet, ja jau Latvijai naudu nevajag, tad drīz neviens ar to vairs neuzbāzīsies - ne no Rietumiem, ne Austrumiem.