Apspēlētā šahiste
Vienotība, ja par tās sākotni ņem Jaunā laika laikus, finanšu un valsts ieņēmumu jomu ir rullējusi jau dekādi. Tikai pēdējā pusgadā, kopš premjers ir Māris Kučinskis un finanšu ministre ir Dana Reizniece-Ozola, lielā, drūmā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) māja Mežaparkā ir pārgājusi ZZS politiskajā atbildībā.
Saprotams, ka Vienotība grib, lai tās cilvēki un ietekme VID paliek, bet visas piepes ar sliktu VID tēlu ļaužu acīs, skandāli un naudas iekasēšanas grūtības lai pāriet ZZS īpašumā. Un pilnīgi dabiski, ka viņi nevēlētos, lai VID vada kāds jauns skolotājs, kas pie tempļa apgāž naudasmijēju galdus. Jāteic, ka vismaz pagaidām Vienotība savas vēlmes realizē pat ar uzviju.
Pagājušās nedēļas gāganu karos ap Ingu Koļegovu ZZS ir palikusi zaudētājos. Koļegova ir pati atsaukusi savu kandidatūru uz VID priekšnieces krēslu, starplaikā ir bijis liels kašķis koalīcijā, kas vienbrīd jau eskalējās gandrīz līdz valdības krišanai. Tagad ir tāda sajūta, it kā viesībās būtu bijis skandāls par nozagtu mēteli. Mētelis ir atradies, un izrādās, ka nav bijis nozagts. Taču mieles paliek. Liela ņemšanās ir bijusi par velti, un viss jāsāk no nulles.
Ko Kučinskis un Reizniece-Ozola varēja darīt citādi? Ļoti daudz ko varēja un daudz ko neaprēķināja.
Jau sen ir acīmredzams, ka VID priekšnieka atalgojums, kas tuvs atkritumu savācēja algai Vakareiropā, nav atbilstīgs milzīgajai atbildībai, prasībām un stresam, kāds ir VID priekšniekam. Ja VID priekšniekam dotu godu, cieņu un 6000 eiro algu kā Igaunijā, varbūt uz kandidēšanu par VID priekšnieku sarastos daudz izcilu speciālistu. Taču sanāca tā, ka VID priekšnieka krēslu varēja kaut vai nest ārā uz autostāvvietu un piedāvāt garāmgājējiem. Neviens negribēja tur sēsties. Atradās tikai Koļegova, kas piekrita.
Piekrita un iekrita. Tagad uz viņas, kā saka krievi, sakarināts tik daudz suņu, ka maz neliekas.
Kučinskis un Reizniece-Ozola varēja vēl visu ko - varēja VID priekšnieka meklējumos rīkot konkursu, kas būtu laikietilpīgāk, bet mazāk riskanti. Varēja paši laikus izpētīt Koļegovas dosjē, vai tur nav kādi dīvaini dāvinājumi un kļūdas amatpersonas deklarācijā. Kučinskis varēja neuzķerties uz dezinformācijas āķa par Koļegovas brāļa it kā aizturēšanu uz robežas un tādā garā.
Politika tiek taisīta ne vien uz skatuves, bet arī aiz kulisēm, kur mudž nešķīsti sponsori un politiskie kuratori. Ja šajā līmenī būtu viss sakārtots, nebūtu problēmu. Taču izskatās, ka valdības vadītājs un finanšu ministre būs bijuši naivi kā bērni, domādami, ka VID priekšnieci varēs bez pretestības aizrotēt no Valsts vides dienesta priekšnieces krēsla uz VID. Ir izrādījies, ka nevar vis. 25 gados veidojusies feodālā ietekmes areālu sadalījuma un politisko jumtu sistēma tik viegli nepadosies.
Bet Vienotībai tagad izdevies šāds vēstījums publikai: «Ļaunā ZZS gribēja milzu steigā, bez konkursa iebīdīt par VID priekšnieci Koļegovu, kurai aizdomīga reputācija. Mēs, sirdsšķīstie, to novērsām. Mēs gribam, lai godīgā konkursā tiktu atrasts izcils darbinieks, kas strādās tautas labā.» Gandrīz vai var apraudāties, cik skaisti.
Pēc kaujas pagātni prognozēt ir viegli, taču pagātnes prognozes var piepildīties arī nākamībā pēc jau aprobēta scenārija, kā tas notiek ar KNAB.
Sākumā lielā, skaistā konkursā tiek atrasts kantora priekšnieks. Taču, ja priekšnieks nepakļaujas pareizajai partijai, viņa tēlam piezīmē ragus un nagus. Priekšnieks nekādi nevar tikt vaļā no darbiniekiem, kas taisa savas štelles, neklausa un caur tiesu darbiem atgriežas, lai strādātu. Tā tas turpinās gadiem - vienu, otru, trešo reizi un līdz bezgalībai. Koruptanti aplaudē.
Kaut nu šīs apnikušās vodeviļas sižeti kā sērga nepārmestos arī uz VID! Nav jau nekāda panaceja arī konkurss. Ja nevar apšaubīt nevēlamu kandidātu kristāldzidrību, pastāv iespēja apšaubīt kandidātu atlases kritērijus vai pašu atlasītāju reputācijas. Diemžēl pastāv daudz manipulācijas iespēju graut VID, taisīt to vāju, pie viena vēl uzspodrinot savas politiskā daiļuma spalvas elektorāta acīs.
Tikmēr ar valsts ieņēmumiem nav nekāda burvīgā aina. Runā, ka Latvija ir Eiropas čempione cigarešu kontrabandā, ka trešdaļa naudas valstī noslēpta no valsts. Vajadzētu pelēkās ekonomikas deķīti izvilkt saulē, citādi pelēkais budžets drīz būs lielāks par valsts budžetu.
Ja premjers un finanšu ministre grib, lai valsts makā ienāk nauda, ko dot pensionāriem, skolotājiem, policistiem un dakteriem, turpmāk jāatceras, ka pastāv pretspēlētāji, kuru gājienus jāmēģina paredzēt. Vai tad šaha lielmeistarei Reizniecei-Ozolai uz to nebūtu dotumu?