Cilvēki no nekurienes
Divos valstiski ārkārtīgi svarīgos kantoros – Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) – pašlaik aktuāla ir jauna priekšnieka iecelšana.
Pēc gadījuma ar Ingu Koļegovu, kas ne tikai nekļuva par VID ģenerāldirektori, bet dabūja sev uz galvas nepatikšanas, jābrīnās, ka valstī bija atradušies veseli 19 cilvēki, kas nenobijās kandidēt. Varbūt nostrādājis ir tas, ka nākamajam VID vadītājam beidzot paredzēta kaut cik solīda alga un viņam nebūs jāņem ātrais kredīts cauras laivas lāpīšanai. Uz otro kārtu tagad virzīti astoņi pretendenti. Bet nu bažas ir lielas. Jo, lai nākamais VID priekšnieks tiktu cauri atlases sietam, viņam jāatbilst visstingrākajiem kritērijiem. Ideāli būtu, ja viņš būtu cilvēks bez pagātnes, cilvēks no nekurienes - tāds, kam nav ne radinieku, ne draugu, ne ienaidnieku. Viņš nedrīkst būt pat pazīstams ar kādiem politiķiem, bet tajā pašā laikā bez politiska atbalsta kandidēt pagrūti. Viņam jābūt augsti izglītotam un pierādījušam sevi liela kolektīva vadīšanā, bet viņš nedrīkst būt iepriekš izlēcis augstāk par savu dibenu. Būtu labi, ja viņš līdz šim ir bijis zemāks par zāli un neviens viņu nepazīst. Pelēkam personāžam ir vislielākās cerības.
Līdz pašreizējā KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka pilnvaru beigām palicis vairs mēnesis. Biznesmenis Jūlijs Krūmiņš ir solījis, ka nokārtos, lai viņš nepaliek amatā un turpmāk slauka ielu par 150 eiro mēnesī, taču diezin vai Krūmiņš tiešām tur kaut ko ietekmēs. Tomēr Streļčenoka izredzes palikt amatā nav lielas. Daža politiskā partija ir nāvīgi apvainojusies par tai piemērotajām sankcijām par partiju finansēšanas likuma pārkāpumiem, par to, ka KNAB vairs nekalpo vienam politiskam spēkam, par to, ka Streļčenokam beidzot ir izdevies atbrīvoties no atsevišķiem KNAB darbiniekiem, kas strādāja par politiskā pasūtījuma izpildītājiem, «masku šovu» režisoriem un nepamatotu kriminālprocesu fabricētājiem.
Streļčenoks ir ar zobiem un nagiem cīnījies tiesu instancēs un varas kabinetu priekštelpās, lai KNAB ievietotu kaut cik loģiskā juridiskā plauktā. Jo ir pilnīgs absurds, ka birojā, kas veic operatīvu darbību, kur darbiniekiem ir ieroči, noklausīšanās ierīces un plašas represiju iespējas pret cilvēkiem, darbinieki nepakļaujas priekšniekam un var taisīt viņam uz galvas. Jo to pieļauj greizi likumi. Tagad šīs lietas ir kaut cik sakārtotas vai vismaz pussakārtotas. Ne mazāks murgs, ka KNAB priekšniekam liegta iespēja stimulēt labus darbiniekus. Vēl nav beigusies tiesāšanās par savulaik piešķirtām prēmijām, un pirmajā instancē Streļčenoks ir zaudējis. Kā tad priekšnieks lai stimulē darbiniekus? Vai tiesa būs tā, kas lems, piešķirt vai nepiešķirt darbiniekiem prēmijas? Ja arī Streļčenokam neizdosies amatu saglabāt un pabeigt iesākto, nākamajam KNAB vadītājam būs mazliet vieglāk, jo būs priekšā jau gatavas biroja darba uzlabošanas iestrādes.
Ir politiskas aprindas, kas Streļčenoku nievā, apsaukā, devalvē jebko, ko viņš ir padarījis. Bet neko vairāk viņš nevarēja padarīt. Līdzīgi kā divi viņa priekšgājēji - Normunds Vilnītis un Aleksejs Loskutovs - Streļčenoks savulaik iegāja KNAB ēkā kā niknu lauvu būrī viens pats, bez pātagas rokā. Ir starp KNAB sāktajām lietām tādas, kas sākotnēji bija skaļas, bet pēc tam izčākstēja, bet tā ir izmeklētāju zemās profesionalitātes vaina. Ja priekšniekam nav varas kadru atlasē, atlaišanā, stimulēšanā, nekas labāks nav iespējams. Bet Streļčenoka laikā ir arī veikts gana daudz svētīgu darbu, ir izķerts daudz koruptantu - nav nemaz tā, ka KNAB nebūtu pastrādājis pie varas attīrīšanas no kukuļņēmējiem.
Uz KNAB vadītāja amatu kā konkurenti Streļčenokam ir pieteikušies virkne drosminieku - visnotaļ cienījamu cilvēku. Nav zināmi visu viņu vārdi, bet zināms, ka starp viņiem ir viens bijušais ministrs, viens bijušais policists, viens juristu biedrības vadītājs. Tomēr nevar teikt, ka uz amatu rautos milzu pūlis visaugstākās klases speciālistu. Tāpat kā ar VID, arī par KNAB priekšnieku kļūt vislabākās izredzes ir tam, kurš neko sliktu nav darījis pagātnē. Bet neko sliktu darīt vislabāk prot tas, kurš neko nedara. Tātad, jo pelēkāks kandidāts, jo cerīgāk viņam ieņemt amatu. Jo sliktāk, jo labāk. Vispelēkākajiem no pelēkajiem vārti vaļā. Joprojām darbojas «vislielākā kretīna princips». Varbūt tāpēc mums valsts kļūst aizvien pelēkāka, mazspējīgāka, investīcijām neinteresanta, konkurētnespējīga?