Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošā Latvijas Zemnieku savienība (LZS) kā iespējamos ZZS premjera amata kandidātus nominējusi pašvaldību vēlēšanās startējušo Rīgas mēra pretendentu Armandu Krauzi, kā arī Saeimas deputātus, bijušos ministrus Uldi Auguli un Jāni Dūklavu, ir pavēstījis ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Savienību veidojošā Latvijas Zaļā partija pagaidām savu vārdu nav teikusi un premjera amata kandidātus nav nosaukusi.
Meklēšana pēc jauna kandidāta šajā politiskajā spēkā ir sākusies tāpēc, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs ir paziņojis, ka turpmāk vairs nebūs ZZS premjera kandidāts.
Ir tāda tēze, ka nopietns politiķis sāk nākamo vēlēšanu kampaņu jau nākamajā dienā, kad noslēgušās iepriekšējās. Ar tik agru spriešanas sākšanu par premjera amata kandidātu LZS acīmredzot grib uzsvērt, ka ir nopietni politiķi. Pašvaldību vēlēšanās ZZS ir startējusi ļoti veiksmīgi – Latvijas kartē šīs savienības krāsas dominē ar saviem domju priekšsēdētājiem un iegūto varu pilsētu un novadu valdošajās koalīcijās.
Taču viena lieta ir pašvaldības, bet ar Saeimu ir mazliet savādāk. ZZS nevar sūdzēties par partijas biedru skaitu, tradīcijām, vēsturi, panākumiem pagātnē, taču Saeimas vēlēšanu raksturs allaž bijis tāds, ka ar programmu vien nekur neaizbrauksi. Vēlēšanu rezultātus lielā mērā ir ietekmējis tas, kādas personības stāv sarakstu priekšgalā vai, kā gadījumā ar ZZS – ko partija nominē par savu premjera kandidātu. Pēdējās divās trijās vēlēšanās ZZS nebūtu ne tuvu guvusi tādus panākumus, ja nebūtu saistījusies ar partiju Latvijai un Ventspilij un par premjera kandidātu saukusi Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Lemberga klātbūtne ir bijusi kā automašīnai turbodzinējs, kas nodrošina uzrāvienu – lai piesaistītu ievērojama vēlētāju skaita uzmanību.
Jā, ir sabiedrības daļa, kas Lembergu lamā par «oligarhu» un «smagos noziegumos apsūdzēto», taču ir ne maza daļa, kas ir pamanījusi, ka Lembergs ir daudzos smagos noziegumos attaisnotais. Ventspilī ir bijuši daudzi citu pilsētu iedzīvotāji un ir savām acīm redzējuši, kā izskatās pilsēta, kurā vietvara prot saimniekot. «Mēs gribam, lai arī valstī ir tāpat kā Ventspilī,» – bija tā doma, ar kuru ir gājuši vēlētāji pie Saeimas vēlēšanu urnām un nodrošinājuši ZZS būtisku ietekmi.
Taču laiks iet un jau kuru reizi tajā pašā upē iekāpt vairs nevar – ja Lembergs turpinātu būt nosauktais premjera amata kandidāts, tas vairs nebūtu nopietni – nevar viņa vārdu ekspluatēt mūžīgi. Protams, Lembergs no ZZS nekur neaiziet – Latvijai un Ventspilij turpinās būt ZZS sadarbības partnere. Tomēr savienībai jau laikus jādomā par personu, kas varētu prezentēt sevi kā potenciālu premjeru.
«Premjera amata kandidāts» nozīmē, ka šai personai jābūt ar tādu kalibru, kas atbilst vismaz Valda Dombrovska izmēriem.
Pašlaik nosauktajiem kandidātiem Krauzem, Dūklavam un Augulim šāda kalibra pagaidām nav, bet ir potenciāls līdz tam izaugt. Krauze līdz pašvaldību vēlēšanām bija mazpazīstams, taču kā Rīgas mēra kandidāts priekšvēlēšanu laikā kļuva pamanīts, piedaloties televīzijas diskusijās, kurās demonstrēja, ka pārvalda visu uz augstu amatu pretendējoša politiķa ieroču arsenālu. Tāpat pieredze, zināšanas un runas spējas piemīt arī Augulim un Dūklavam – viņi ir bijuši ministri, katrs savā jomā speciālisti. Taču, ja kāds no viņiem tiks nominēts par premjera kandidātu, viņam būs jānoliek savas vieglās dienas un jākļūst desmitkārt aktīvākam, ejot pie tautas un drosmīgi metoties diskusijās, konkurējot ar citu partiju līderiem.
Protams, kļūdains gājiens ir bijis tas, ka Rīgā LZS un LZP startēja ar atsevišķiem sarakstiem. Skaidrs, ka, ja ZZS grib veiksmīgi startēt nākamajās vēlēšanās, tai jādemonstrē nevis tas, cik skaisti tā prot sadalīties, bet gluži otrādi – ka tā konsolidējas, apvienojas, sarakstā jāiekļauj gan LZS, gan ZZS, gan Latvijai un Ventspilij, Liepājas partijas, Līvānu partijas un varbūt vēl kādas reģionālas partijas kandidāti.
Brigmanis ir sacījis, ka ZZS piedāvās «stabilu tautsaimnieku». Nu tad, lūdzu – uz priekšu! Publika jau ar interesi gaida, kurš tas būs.