Latvijas Krājbankas maksātnespēja pagājušā gada nogalē smagi iedragāja iedzīvotāju uzticību komercbanku sistēmai.
Diemžēl Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas nodibināta, lai izmeklētu Krājbankas krahu, pirmajos divos mēnešos neko nav paveikusi, lai uzticību vairotu – darbošanās pagaidām ir vārgulīga, aprobežojas ar matu skaldīšanu, gari spriedelējot par to, vai vajag uz komisiju aicināt prokuroru, un komisijas locekļiem atstāstot, ko viņi teikuši vai nav teikuši iepriekšējā sēdē. Jau ir pat tik tālu, ka daži locekļi ierosina komisijai pašlikvidēties.
Deputātu ļenganais tonusa zudums ir skaidrojams ar to, ka pašlaik Krājbankas tēma nav viņu darba kārtības topā – valodas referendums, visāda ņemšanās ar amatu sagrābšanu – tas tagad loka populistu mēles un aizņem politiķu prātus.
Taču, paga, vai tad ar komercbanku sistēmu jau viss ir kārtībā? Vai ir izprasts, kādā veidā notika Krājbankas ķibele; kurš un kāpēc pie tās vainojams; kas jādara, lai līdzīgas situācijas neatkārtotos?
Ir jauki, ka varbūt tiks aicināts kāds prokurors, Krājbankas administratora KPMG Baltics pārstāvis vai jaunais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Kristaps Zakulis, taču ko gan viņi daudz var pastāstīt, ja paši ar lietu sāka iepazīties tikai tad, kad viss jau bija noticis?
Īpaši svarīgs ir jautājums par komercbanku uzraudzību. Ja zinām, ka bankas tiek uzraudzītas profesionāli un atbildīgi, tad varam mierīgi gulēt, nebaidoties, ka no rīta mūsu nauda būs izčibējusi. Krājbankas kraha kaislību laikā amatu zaudēja FKTK priekšsēdētāja Irēna Krūmane un FKTK padomes loceklis Jānis Placis. Apzinoties, ka banku uzraudzība ir piedzīvojusi izgāšanos, abi amatu pameta, kas arī ir normāli. Taču neba Placis un Krūmane ir vienīgie, kam pienākums bija uzraudzīt bankas. Ar viņu aiziešanu FKTK ir nometusi balastu un turpina rullēt kā rullējusi. Finanšu sfērā strādājoši cilvēki zina teikt, ka FKTK bija izveidojies līdzīgs hierarhijas modelis kā KNAB, kur tādi tipāži kā Aleksejs Loskutovs vai pašlaik Jaroslavs Streļčenoks skaitās KNAB vadītāji, bet reāli visu nosaka Juta Strīķe un viņai pietuvināto izmeklētāju kodols. Ja FKTK Loskutovs bija Krūmane, tad šīs iestādes Strīķe bijis FKTK priekšsēdētāja vietnieks un padomes loceklis Jānis Brazovskis. Tikai atšķirībā no Strīķes Brazovskis ir plašākai publikai nepazīstama persona.
Brazovskis jau 11 gadus ir FKTK priekšsēdētāja vietnieks, un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija viņu ir iecēlusi par Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītāju. Pagājušā gada novembrī Latvijas Avīze, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, ziņoja, ka Brazovskis varētu Krūmanes vietā kļūt par FKTK vadītāju. Taču nekļuva. Acīmredzot viņu pilnīgi apmierina pašreizējais statuss un pašreizējās iespējas.
Pēc Krājbankas kraha decembrī Brazovskis intervijā laikraksta Vesti Segodņa pielikumam Delovije Vesti ar milzu apņēmību brīdināja, ka turpmāk nu gan FKTK daudz vairāk jaukšoties banku saimnieciskajā darbībā, prasīšot bankām veikt auditoru pārbaudi par situāciju korespondējošajos kontos.
Ap to pašu laiku Lietuvas Bankas prezidents žurnālam Ir atklāja, ka Lietuvas Bankai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai jau oktobrī bijušas neformālas sarunas, kurās Latvijas banku uzraugiem norādīts uz iespējamām problēmām Krājbankā. Tātad FKTK jau oktobrī zināja, bet ne iejaucās, ne prasīja. Un varēja varbūt iejaukties un prasīt arī krietni agrāk, jo bija taču jau pieredze ar Parex bankas bēdīgo galu.