Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā pārstāvētajiem opozīcijas deputātiem pagājušajā nedēļā neizdevās pārliecināt nacionāli vienoto reformistu vairākumu apstiprināšanai virzīt Saeimā tikai piecus Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) kandidātus.
Saeima par NEPLP jauno sastāvu balsos jau nākamnedēļ, un balsojums būšot atklāts. Tajā brīdī jau būs stājušies spēkā Saeimas kārtības ruļļa grozījumi, kas paredz atklātus balsojumus par lielāko daļu valsts amatpersonu. Valdošā «tiesiskuma un reformu koalīcija» veikli ir izmenedžējusi to, ka Latvija sāks līdzināties Ziemeļkorejas demokrātijai. Ziemeļkorejā viss ir vienkārši – uz vienu amatu pretendē viens, partijas izraudzīts, kandidāts un – nekādu pārsteigumu. Ja kāds vadošās partijas biedrs aizmirstas un pārpratuma dēļ nobalso pret, viņam atņem maizes kartīti un aizsūta «komandējumā» uz labošanas darbu nometni vairākus gadus apgūt patiesas demokrātijas pamatus. Arī Saeimā, balsojot par NEPLP, uz vienu vietu padomē būs tikai viens kandidāts, un katru vadošās koalīcijas biedru, kas iedomāsies atklāti nedemonstrēt prieka asaras par notiekošo un būs pret šādam reformām, gaida bargs sods, – uz trim gadiem tiks atņemta koalīcijas «maizes kartīte». Ja NEPL balsošana notiktu aizklāti, visādi pārsteigumi varētu atgadīties. Pat koalīcijā ir dažādas «ģimenes», bet tagad, kad balsošana par NEPL locekļiem notiks atklāti, partiju priekšniecība var būt droša, ka pareizie kandidāti netiks izgāzti.
Sākumā uz NEPLP bija izvirzīts 41 kandidāts. Taču Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas nacionāli vienotais reformistu vairākums bez žēlastības strīpoja visus profesionālo organizāciju virzītos kandidātus, priekšroku dodot Sorosa stipendiātiem un Sarmītei Ēlertei pietuvinātiem pretendentiem. Šie jaukie kandidāti tad ir tie, kurus partiju apvienībai Vienotība ļoti vajag iebīdīt NEPLP.
«A, kas tas tāds NEPLP ir un ko tas ziemā ēd?» rodas tāds jautājums, kuru godātie politiķi varētu kaut kā brīvā brīdī izskaidrot savam elektorātam.
Senajos laikos, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kamēr gaisā vēl virmoja Atmodas uzburtā demokrātiskā eiforija, tika uztaisīta Nacionālā radio un televīzijas padome, kas kalpoja par tādu kā buferi starp parlamenta politiķiem un valstij piederošo sabiedrisko televīziju un radio. Tolaik politiķi pēc padomiskas inerces snaikstījās regulēt televīzijas un radio saturu, bet laime, ka «buferī» atkal bija mediju jomā zinošāki cilvēki, kas tam palaikam ar mainīgām sekmēm pretojās. NEPLP faktiski pārvalda LTV un Latvijas radio.
Te ir arī atbilde, kāpēc par padomes locekļu amatiem, kur mēnešalga tikai divas reizes lielāka par minimālo, ir tik liela interese. Sagaidāms, ka tūdaļ tiks īstenots sorosiešu iedētais, Arvila Ašerādena un Sarmītes Ēlertes izauklētais projekts par jaunās patiesības ministrijas izveidi, kas sauksies Vienotais sabiedriskais medijs. Tiklīdz reforma notiks, tad tieši NEPLP iecels amatos visus jaunās patiesības ministrijas valžu un padomju locekļus, sadalot reālo mediju varu (un reālas vairākos tūkstošos mērāmas mēnešalgas) tikai tiem, kas zvērēs un ar asinīm parakstīs solījumu kalpot tikai sorosiskajiem dieviem.
Ja NEPLP jaunais sastāvs ir domāts tam, lai tajā tiktu ievēlēti cilvēki, kas paceļ rokas par jaunā sabiedriskā supermedija izveidi Ēlertes vadībā, nu tad tā arī sakiet: «Gribam izveidot Ēlertes supermediju!»
Katram no nacionāli vienoto reformistu vairākuma kā paklausīgam vergam atklātā balsojumā būs jānobalso it kā par NEPLP, bet patiesībā par informācijas monopolu nodošanu Vienotībai.
Tikai nesaucam šādas pārmaiņas par civilizētām un demokrātiskām. Tas, ko mēs redzam, ir ceļš totalitārisma virzienā.
Ir dzirdēts, ka zatlerieši taisās sanākt uz kongresu, lai no partijas nosaukuma izņemtu Zatlera uzvārdu.
Ja partija, kas vēlētājiem solīja tiesiskumu, likumību un demokrātiju, atbalstīs šādu NEPLP izveidi, tad mums būtu sirsnīgs ieteikums – lemjot par jauno nosaukumu, atstāt saīsinājumu ZRP, bet «Zatlera» vietā rakstīt vārdu «Ziemeļkorejas»! Lai jaunais nosaukums ir – Ziemeļkorejas reformu partija (ZRP). Tas būs atbilstošs tām pārmaiņām un konsekvencēm, kuras kļūst iespējamas, pateicoties Zatlera rīkojumam nr. 2.