«9. Saeimas vēlēšanas bija nozagtas!» ar šādu frāzi pēdējā laikā nesenās vēstures notikumus mēdz raksturot Vienotības ideologi, ar «nozagšanu» domājot Tautas partijas triku, izmantot savā priekšvēlēšanu kampaņā trešās personas un viņu ziedojumus.
«Nozagtas vēlēšanas» gan nav pašu izdomājums, bet patapinājums no Krievijas, kur opozīcija ar šādām frāzēm pašlaik sunī Putinu un Medvedevu.
Lai nu tā būtu. Nevar teikt, ka veids, kādā Tautas partija savulaik reklamējās, būtu morālas šķīstības un korektuma paraugs. Tomēr arī Vienotībai, pirms mest akmeni tagad jau izputējušo oranžo virzienā, derētu pavērties spogulī.
«Tiesiskuma un reformu» koalīcijas balsts Vienotība ārkārtas vēlēšanu kampaņā ir iztērējusi vairāk nekā 555 000 latu, bet partijas ienākumi priekšvēlēšanu laikā bijuši tikai 473 000 latu. Bet nu tā vēl nav mirstamā vaina – tā kā partija ir pie varas, starpība gan jau tiks atpelnīta.
Vienotība ir allaž klaigājusi, cik nelaba lieta ir partiju atkarība no sponsoriem un no naudas varas kā tādas, taču pašlaik pati ir iegājusi tajā savas attīstības fāzē, kad bez intensīvas reklamēšanās dopinga un attiecīgi naudiskiem tēriņiem vairs eksistēt nevar – ja grib palikt varas saulītē, nekas cits neatliek, kā taisīt plakātus, klipus un priekšvēlēšanu avīzes. Ar 555 000 ārkārtas priekšvēlēšanu kampaņā iztērētajiem latiem Vienotība ieņem pirmo vietu starp listēm, apsteidzot tuvākos konkurentus par diezgan iespaidīgām summām. Pat otrā vieta uz pjedestāla, allaž uz reklāmu spiedušā Šlesera Reformu partija, ir iztērējusi tikai 299 000. Arī Saskaņas centra tēriņi ir ap 280 000.
Nieks vēl būtu tas, ka partijas tērējas – tas taču ir jauki, ka reklāmas nozarei ir darbs un maize no partiju vēlmes tikt pie varas siles. Ar Vienotību ir bēdīgi tas, ka vienā no izdevumu sadaļām ir pamanāma būtiska nesakritība – it kā «tirgus un socioloģiskajiem pētījumiem» partija iztērējusi 150 000 latu. Vai tikai te nav piekopts jauns veids, kā apiet partiju tēriņu griestus? Jo tēriņu ierobežojumi ir uzlikti reklāmas izdevumiem, savukārt «tirgus un socioloģisko pētījumu» izdevumiem griesti nav uzlikti.
Ko tad tādu tik dārgu bija jāpēta, ka pāris priekšvēlēšanu mēnešos iztērēta summa, kas salīdzināma ar Latvijas lielāko socioloģisko pētījumu firmu gada budžetiem? Tā, piemēram, SIA Latvijas fakti 2010. gada apgrozījums bija apmēram 300 000 latu, SIA SKDS – ap pusmiljons latu. Tās ir firmas, kas visu gadu veic daudz jo dažādu pētījumu, galvenokārt saņemot pasūtījumus no komercstruktūrām. Bet te viena pati partija vienu vēlēšanu vajadzībām izšķiedusi 150 000!
Esot pētīts iedzīvotāju viedoklis «par aktualitātēm valstī un partijas piedāvātajiem risinājumiem» un apkopoti «iedzīvotāju priekšlikumi par Vienotības piedāvāto Valda Dombrovska plānu stabilai Latvijas izaugsmei». Partija izmantojusi kompāniju GfK un MWorks pakalpojumus. MWorks pastarpināti pieder A. Ščipčinskim, bet GfK ir regulārs A. Ščipčinska firmu biznesa partneris.
Šis ir tas pats Ščipčinskis un tā pati firma GfK, kas 10. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā veica «socioloģiskos pētījumus», Rīgas centrā uzmācoties garāmgājējiem un vaicājot viņiem, kurš būs labāks premjers – Valdis Dombrovskis vai Jānis Urbanovičs? Šī akcija tolaik izpelnījās sociologu sašutumu – cunfte bažījās, ka klaji politiski propagandiskā un no īstas socioloģijas ļoti tālu stāvošā akcija rīvē kantes socioloģijas nozarei kā tādai un ļaužu acīs var radīt par socioloģiju iespaidu kā par nejēdzīgu māžošanos.
Ščipčinska bizness ir acīm redzami saaudzis kopā ar Vienotību un tās politisko varu. Neba nu tāpat vien par skaistām acīm GfK kļuva par firmu, kas nokopa tautas skaitīšanas valsts pasūtījumu. Portāls pietiek.com ziņoja, ka, 2010. gadam noslēdzoties, Vienotība bija palikusi parādā ievērojamu summu – 178 565 latus – divām priekšvēlēšanu kampaņā iesaistītām firmām – McCann Erickson Riga un GfK Custom Research Baltic. Ar McCann caur īpašniekiem tieši saistīti uzņēmumi, kā arī GfK 2011. gada sākumā ieguvuši lielus pasūtījumus no valsts uzņēmumiem un iestādēm, kuras atrodas Vienotības ietekmes sfērā – piemēram, Latvenergo un Centrālās statistikas pārvaldes. Tā ka naudas, kas iesmērē Ščipčinska un Vienotības savstarpējo sazobi, mērāmas pat daudz lielākās vienībās nekā 150 000.
Vienotība taču allaž ir uzsvērusi, ka ir pati godīgākā, kristālšķīstākā, ka tai nav nekā kopīga ar kādām nebūt tumšām lietām. Bet kāpēc tad Vienotība pati shēmo? Lai arī shēma nav tieši tā pati, ar kādu savulaik operēja Tautas partija, būtība ir tā pati – liekulīga un bezkaunīga. Reklāmas un propagandas izdevumu saukšana par tirgus pētījumu un socioloģisko aptauju izdevumiem neko daudz neatšķiras no trešo personu izmantošanas kampaņā.