Visnesvarīgākais ir cilvēks
Tā dēvētā Imantas hakera Denisa Čalovska lietā situācija ir mainījusies kā daždien hokejā – viena tiesu instance kaut ko nolemj, un tas tiek interpretēts kā «Čalovski nevar izdot ASV», pēc tam cita instance ko lemj, un tas tiek nosaukts kā «Čalovski var izdot ASV». Pašlaik Čalovska aizstāvībai klājas grūti, jo Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 7. janvārī nosūtījis atpakaļ viņa advokātei Ilonai Bulgakovai pieteikumu, kurā viņa bija lūgusi atcelt lēmumu par Čalovska izdošanu Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī apturēt tā izpildi. Tāpēc var sanākt tā, ka vienā jaukā dienā viņu paņems ciet, saslēgs roku dzelžos un iesēdinās lidmašīnā uz ASV.
Latvijas valdībai reiz jau bija iespēja novērst Čalovska izdošanu, taču ministri ar balsu vairākumu nolēma, ka viņš jāizdod. Tā bija cita valdība iepriekšējās Saeimas sasaukuma laikā, un būtu tikai loģiski, ja tagad, kad pa vidu bijis Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums Čalovska lietā un vēl dažādi notikumi, jaunā valdība lemtu par viņa lietu atkal. Taču jaunā valdība ieņem tādu pozu, ka spēkā ir agrāk pieņemtais valdības balsojums no tiem laikiem, kad valdības galva bija Valdis Dombrovskis un valdošajā koalīcijā bija cits partiju trejdeksnis.
Ja Čalovskis būtu veicis ko noziedzīgu, atrodoties ASV, tad tas būtu pavisam cits stāsts un maz ko būtu iebilst pret viņa izdošanu. Kad esi citā valstī, ir jāievēro tās likumi un tikumi. Taču Čalovskis nav bijis ASV pat ekskursijā. Viņam inkriminē to, ko viņš darījis, sēžot pie datora savā Imantas dzīvoklītī.
Ja Čalovskis ir kaut ko noziedzies, tad viņam jāatbild saskaņā ar Latvijas Republikas Krimināllikumu, bet nav obligāti jāzina ASV likumi, tāpat kā nav jāzina arī Indonēzijas, Saūda Arābijas vai citu valstu likumi. Ir valstis, kur smagi sodi paredzēti par masturbāciju vai alkohola lietošanu, vai par dzīvošanu grēkā bez precēšanās. Ir valstis, kurās paliels birums sitienu ar nūju pienāktos Saeimas deputātam Veiko Spolītim, kurš braucis dzērumā. Taču diezin vai valdība steigtos izdot Spolīti kādai arābu valstij, ja tā teiktu: «Dodiet mums viņu nopērt!» Taču Čalovski Latvijas valsts labprāt grib atdot sodīšanai.
Ērmīgi ir Latvijas varasvīru argumenti, kāpēc Čalovskis jāizdod. Piemēram, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pamato nepieciešamību izdot ar to, ka Latvijas tiesu varai trūkst kapacitātes. Vai tad Čalovskis ir vainīgs pie tā, ka nav kapacitātes?
Bet Nacionālās apvienības valdes loceklis, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks uzskata, ka «tāds noziedzies urlēns mums nav vajadzīgs».
Latvijas politiskā vide kopumā demonstrē nožēlojamu pielīšanu Amerikai, kas nav Latvijai atrādījusi nekādus pierādījumus par Čalovska noziegumu, bet tikai apgalvojusi, ka viņš iesaistīts kādā naudas izkrāpšanas shēmā. Kad transatlantiskais Lielais Brālis pasvilpj, sulainis teciņus steidz izpildīt pavēles.
ASV un Eiropas tiesu un sodu sistēma ļoti atšķiras. ASV sodi ir zvērīgi skarbi, dažkārt par tādiem noziegumiem, kur Eiropā dotu sešus gadus, ASV dod sešdesmit gadu. Maz ticams, ka Čalovskis Amerikā var cerēt uz taisnīgu tiesu. Izskatās, ka viņš lietā ir tikai ieķēpājies, bet nav tas, kurš nozadzis miljonus, tāpēc viņam nebūs naudas, ko maksāt kvalitatīvai aizstāvībai. Ja Čalovskis dosies uz ASV, var atgadīties tā, ka šis jaunietis iznāks no cietuma kā sirmgalvis. Maz ticams, ka viņš kādreiz vēl redzēs tēvu un māti, jo abiem pensionāriem diezin vai ir nauda biļetei uz Ameriku, lai apciemotu dēlu cietumā.
Ebreju svētajos rakstos ir teikts: «Tas, kurš izglābj vienu cilvēku, izglābj visu pasauli.» Bet Latvijas valdību neinteresē ne viens, ne daudzi, ne visi cilvēki. Tai ir nospļauties par savu pilsoni.
Ja Latvijas valdībai ir nospļauties par vienu savu pilsoni, ja tā atdod vienu cilvēku sodīt citai valstij, tad tai ir tādā pašā mērā nospļauties arī par visu pārējo valsts pilsoņu likteni. No tā savukārt secināms, ka Latvijas valdība un valdošie politiķi rūpējas tikai par savas māgas piebāšanu ar labumiem, bet tas, ko jūt un cieš pilsoņi, viņiem nav nekāda prioritāte. Tādi saukļi, ka «cilvēks ir vissvarīgākais», ir tukša skaņa, kas domāta elektorāta piemānīšanai pirms vēlēšanām. Kad vēlēšanas garām, tūdaļ par vissvarīgāko cilvēku deputātam un ministram kļūst viņš pats.