Var teikt, kam gan negadās. Tomēr ir nozares, kur kļūdas izpaužas sāpīgāk, un personas datu apstrāde ir viena no tādām. Šoreiz kļūdījies Valsts ieņēmumu dienests (VID), publiskojot informāciju par Denisu Čalovski. To pašu, ko nesen Amerikā tiesāja kā Imantas hakeri un kurš ar publisku iniciatīvu ir netieši vērsies pret VID.
Viņam tā nešķiet sakritība, drīzāk gan atriebība. «Es pieprasīju publiskot datus par viņu negodīgajiem darbiniekiem, bet viņi tā vietā publisko manējos. Un, ja tā patiešām ir kļūda, kā gan cilvēki var viņiem uzticēties,» retoriski vaicā D. Čalovskis. Sabiedrības iniciatīvu vietnē manabalss.lv viņa ierosinājums plašu popularitāti nav guvis. Līdz vakardienai par priekšlikumu noformulēt likumā, ko nozīmē vārds «negodprātīgs», un publiskot VID negodprātīgo darbinieku vārdus bija nobalsojuši vien 908 Latvijas iedzīvotāji. Taču lietas būtību tas nemaina, D. Čalovka dati nokļuvuši pie viņam pilnīgi nepazīstama cilvēka.
Salvis Ceriņš pieprasījis no VID kādu izziņu. Tā kā ēpastā atbilde jau ilgāku laiku nebija atrodama, viņš ielūkojās savā EDS sistēmas profilā. Tur atbilde atradās. Taču liels bija Salvja pārsteigums, ieraugot viņam adresētajā vēstulē dokumentus par citu cilvēku, turklāt publiski pazīstamu personu. Izziņa saturēja datus par pagājušajā gadā D. Čalovska gūtajiem ienākumiem un valstij samaksātajiem nodokļiem. Arī personas kodu. Tie, protams, visi ir aizsargājami personas dati, kam svešās rokās nevajadzētu nokļūt. «Kāds tos var izmantot ļaunprātīgi,» spriež Salvis. Viņš zina stāstīt par līdzīgu gadījumu no paziņu pieredzes, kad VID kļūmes dēļ - uzrakstot aplamu reģistrācijas numuru, viena uzņēmuma īpašniekam pierakstīti cita uzņēmuma parādi un uzrēķināti sodi. Pēc tam vēl ilgi nācies izskaidroties.
Taču gadījumā ar Čalovska datu noplūdināšanu skaidrība gūta ātri, un atbildīgā darbiniece arī nosūtījusi abiem kungiem dziļu atvainošanos par pieļauto kļūmi. Izziņas gatavotas vienlaikus, un tā nu sagadījies, ka vienai no vēstulēm pievienots nepareizais pielikums. Un šī kļūme nekādā veidā neesot saistīta ar to, vai persona ir vai nav atpazīstama.
Vai šai lietai būs arī kādas tālākas konsekvences, acīmredzot atkarīgs no abiem nodokļu maksātājiem. Datu valsts inspekcijā skaidro, ka šai situācijā pirmā persona, apstrādājot otrās personas datus, nodevusi tos trešajai personai, un tas ir nelikumīgi. Tātad teorētiski pamats vērsties inspekcijā ar sūdzību esot.
