Lasītāju viedokļi

Gada nogale vienmēr ir brīdis, kad ir vērts apstāties, paskatīties uz paveikto un godīgi pajautāt sev – vai ejam pareizajā virzienā.

Tieši pēc 9 mēnešiem, 3. oktobra Saeimas vēlēšanās, mums būs iespēja balsot par jaunu politisko partiju ar nosaukumu “MĒS MAINĀM NOTEIKUMUS”.

Gadu mijā modē prognozes un pareģojumi. Es, piemēram, nopirku pēdējo žurnālu "Patiesā Dzīve", kurš veltīts profesionālu astrologu 2026. gada prognozēm.

Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Atbalsts nacionāla mēroga medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” sagatavošanā saskata caurskatāmības trūkumu un sliktas pārvaldības principus, kas iespējams saistās ar politiski pietuvinātu partijas “Progresīvie” personību ieinteresētību.

Vēlos deklarēt: Šis raksts neatbalsta, neattaisno un nerehabilitē nacionālsociālismu vai jebkādu totalitāru ideoloģiju. Nacionālsociālisms joprojām ir naidīga, riebīga, nekonstruktīvi vardarbīga un resentimenta (bezspējīgas skaudības un apspiesta naida) pilna sistēma, kas ir atbildīga par milzīgām ciešanām un zvērībām. Manu skatījumu veido arī manas valsts vēsture - latvieši cieta no nacistu okupācijas, vienlaikus esot bijuši latvieši kas piedalījās Holokaustā. Latvieši cieta arī no padomju okupācijas, vienlaikus esot bijuši latvieši kas piedalījās Sarkanajā terorā. Es nosodu abus šos režīmus un jebkādus mēģinājumus atdzīvināt šādus kroplus ideoloģiskus līķus, kā arī aplamo dihotomiju starp “atbrīvotājiem no fašisma” un “glābējiem no boļševisma sērgas”. Šajā rakstā piedāvātā klasifikācija ir analītisks arguments, nevis līdzjūtības izpausme. Iepriekš novēršos no tiem, kas jauks esamību ar jābūtību un izmantos šo rakstu lētiem politiskiem nolūkiem, lai mazinātu jebkura režīma pastrādātās zvērības.

Gribu dalīties ar pieredzi. Varbūt kādam noderēs. Visu savu profesionālo mūžu esmu vadījis lielus kolektīvus. Ne tikai Jauno Rīgas teātri (kurš šogad bija vienīgais repertuārteātris pasaulē, kam biļetes izpirktas pusgadu uz priekšu).

Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.

Šī sleja būs neparasti gara, lai gan pacentīšos izteikties pēc iespējas kompakti.

30. oktobrī Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins tikās ar ASV prezidentu Donaldu Dž. Trampu Pusanā. Prezidents Sji uzsvēra, ka Ķīnas panākumu galvenais noslēpums ir darbs no paaudzes paaudzē pēc viena un tā paša plāna, lai to īstenotu, pilnveidojot sevi un daloties attīstības iespējās ar visām pasaules valstīm.

Cīņa pret nelegālo migrāciju, kā arī mēģinājumi ierobežot un kontrolēt tā saukto “legālo” migrāciju paliks vien deklaratīvu saukļu līmenī, ja valdība turpinās grūst jau tā liesā valsts budžeta naudu galvenā visa veida migrācijas atbalstītāja un veicinātāja - Sabiedriskās Integrācijas fonda (SIF) - baisi uzblīdušajā un nepiepildāmajā vēderā.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts, Dr. Ņina Linde

Fragments no Saeimas debatēm.

Šodien, 2025. gada 15. oktobrī likumā noteiktā Valsts valodas diena mums ir vien piekto reizi. Saskaņā ar Valsts prezidenta Dr. h. c. Egila Levita iniciatīvu likuma «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» 2. pantu 2021. gada 16. jūnijā Saeima papildināja ar vārdiem «15. oktobri – Valsts valodas dienu».

Pirms dažām dienām Saeimā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē 2 lasījumā pieņēma izmaiņas obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) likumā, kuras cerams apturēs LTAB (Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs), Finanšu Ministrijas un Jaunās Vienotības Jāņa Reira pagājušā gadā veikto kliedzoši nekaunīgo mēģinājumu izvilkt no Latvijas iedzīvotājiem miljonus EUR katru gadu, nosakot obligātu OCTA par automašīnām, kuras netiek lietotas.

Varētu jau, protams, nepieredzētas labdarības akciju, kas piedāvā Latvijas elektrības patērētājiem debesmannu 2000 eiro apmērā katram, uzskatīt par vienkārši pekstiņiem. Taču gan šī pasākuma mērogs, gan tajā iesaistīto juridisko “smagsvaru” vārdi liek pret to izturēties uzmanīgi.

Kādu brīdi domāju, kā lai šo nosaucu. Vai griežos pie jums ar lūgumu, vai drīzāk dalos ar iespēju? Un laikam jau tas ir divi vienā - gan lūgums, gan iespēja.

Eiropas Savienības sankciju režīma uzturēšana pret Krievijas pilsoņiem nonākusi jaunā, sarežģītā fāzē. Jau šonedēļ Briselē norit intensīvas konsultācijas, jo lēmums par ierobežojumu sankciju pagarināšanu jāpieņem līdz 15. septembrim. Tāpat kā iepriekš, arī šoreiz noteicošs būs vienprātības princips. Tieši tas bieži kļuvis par “Ahilleja papēdi” kopējai sankciju politikai – reizēm atsevišķas dalībvalstis savu atbalstu sasaistījušas ar konkrētu personu svītrošanu no tā dēvētā “melnā saraksta”.

Kā valsts patriots, kurā esmu dzimis, audzis un kurā aug un skolojas mani bērni, es vēlos lepoties ar savu valsti Latviju. Līdzīgu lepnumu vēlas izjust ikviens, kas šai zemei jūtas piederīgs. Lepnuma sajūtu vairo veiksmes stāsti, vai tie būtu ekonomiski, politiski vai arī ar sportu, kultūru saistīti. Tomēr svarīgs faktors ir arī drošība – kā valsts aizsargā savu cilvēku pamattiesības, kā tā rūpējas par iedzīvotāju ikdienu.

2025. gada 19. janvārī pensionārs Jurijs Catlaks no dēla saņēma ziņu, ka viņa e-pastā esot vairāki pārkāpuma protokoli un neesot iegādāta obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) polise.

Baltijā 2025. gada 2. ceturksnī novērojams elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu samazinājums par 25 %, salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, ko ietekmēja lielāki nokrišņi reģionā un atjaunīgo energoresursu izstrāde – vēja elektrostacijas un hidroenerģija. Tādējādi aizvadītā gada 2. ceturksnī vairumtirdzniecības cena Baltijā bija par 43 % zemāka nekā Polijā un par 15 % zemāka nekā Vācijā.

Kas un kā notiks Ovālajā kabinetā 18.augustā, domāju, to nezina neviens, pat ne Tramps, ne Putins, ne Eiropas līderi, kas pavadīs Zelenski. Izvēle būs starp diviem variantiem, kuri ir vienādi labi un slikti vienlaicīgi. Un tā būs izvēle, kas ļoti var ietekmēt tik daudzu cilvēku drošību un ikdienu.

Latvijā elektroenerģijas cena pakāpās par 7 % līdz 46,12 EUR/MWh, Lietuvā par 8 % līdz 46,28 EUR/MWh, bet Igaunijā bija vērojams cenas samazinājums par 11 % līdz 36,70 EUR/MWh. Ikstundu cenas Baltijā svārstījās no -1,71 EUR/MWh līdz 198,52 EUR/MWh. Tikmēr par 68 % pieauga Nord Pool sistēmas cena – aizvadītajā mēnesī tā bija 32,32 EUR/MWh.