Ekonomiskā kaitniecība pret Latvijas valsti

Atšķirsim likumu, kas nosaka Ārlietu ministrijas un ārlietu ministra pienākumus.

Latvijā ir spēkā Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums, kura 2. pants nosaka Diplomātiskā un konsulārā dienesta uzdevumus.

Pirmais un galvenais Diplomātiskā un konsulārā dienesta uzdevums ir nodrošināt «Latvijas Republikas un tās pilsoņu, likuma «Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības» subjektu un bezvalstnieku (apatrīdu), kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, kā arī Latvijas Republikas juridisko personu interešu aizsardzību ārvalstīs».

Tātad Diplomātiskā un konsulārā dienesta uzdevums ir nodrošināt Latvijas pilsoņu un Latvijas juridisko personu «interešu aizsardzību ārvalstīs». Šī uzdevuma izpildi, atbilstoši Ārlietu ministrijas nolikumam (9. nolikuma punkts), nodrošina ārlietu ministrs. Ārlietu ministrijai un ārlietu ministram ir jānodrošina Latvijas pilsoņu un juridisko personu interešu aizsardzība ārvalstīs. Likumam nav norādīti izņēmumi. Tas ir jāveic neatkarīgi no tā, ko ārlietu ministrs domā par attiecīgo pilsoni vai juridisko personu. Ārlietu ministrijas un ārlietu ministra uzdevums nav palīdzēt citām valstīm īstenot to politiku Latvijā. Ja Ārlietu ministrija un ārlietu ministrs nepilda savus pienākumus, nenodrošina Latvijas pilsoņu un juridisko personu interešu aizsardzību ārvalstīs, tad ministrs ir nekavējoties jāatbrīvo no darba. Ventspils brīvostas pārvaldes iekļaušana ASV sankciju sarakstā ir jāuzskata par Latvijas ārpolitikas lielāko kauna traipu 21. gadsimtā. Pēc šāda gadījuma politiski atbildīgs ārlietu ministrs atkāptos pats. Savukārt, tā kā Latvijas ārlietu ministrs nogulēja un nesaņēma signālus, ka pret Ventspils brīvostas pārvaldi var tikt vērstas ASV sankcijas, un laikus nerīkojās, lai tās novērstu, tas nozīmē, ka ārlietu ministrs nav savā vietā.

Atgādināsim ikvienam - ASV sankcijas tika vērstas pret otro Latvijas svarīgāko ostu, kas nodrošina trešdaļu no Latvijas kopējā pakalpojumu eksporta apjoma. Ventspils brīvostas pārvalde nav korumpēts uzņēmums ar nezināmiem labuma guvējiem, bet gan, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 379, «Ventspils brīvostas pārvalde ir atvasināta publiska persona, kas veic Ventspils brīvostas pārvaldīšanu un darbojas publisko un privāto tiesību jomā, un tā atrodas Ministru kabineta pārraudzībā, kas tiek īstenota ar satiksmes ministra starpniecību».

Ventspils brīvostas pārvalde nodrošina ostas maksas un nomas (īres) maksas iekasēšanu (Likums par ostām, 7. panta 3. daļas 10. punkts) un no iegūtiem līdzekļiem nodrošina ostas teritorijā radušos piesārņojuma seku likvidēšanu, nodrošina ziemas navigāciju ostā, organizē ostas izbūvi un ar ostas darbību saistītās infrastruktūras izbūvi ostas teritorijā, slēdz līgumus ar komercsabiedrībām par to darbību ostā, nodrošina tās īpašumā esošās vai valdījumā nodotās infrastruktūras uzturēšanu un attīstību utt. Kad paies 30 dienu termiņš pēc ASV sankciju ieviešanas, tad ikviens uzņēmums, kam pieder kuģis, kas ienāk Ventspils ostā, ikviens ostas piestātņu īrnieks, kas pārskaitīs Ventspils brīvostas pārvaldei kaut centu, var tikt pakļauts ASV sankcijām. Kā bez ieņēmumiem Ventspils brīvostas pārvalde varēs nodrošināt navigācijas drošību, uzturēt osts drošību, dabas aizsardzības un citus pienākumus?

Lēmums iekļaut Ventspils brīvostas pārvaldi ASV sankciju sarakstā ir kaitniecība pret Latviju, jo radīs tiešus zaudējumus Latvijas ekonomikai īstermiņā un smagas sekas ilgtermiņā. Latvijas tranzīta nozares lielākais konkurents, Klaipēdas osta, jau uzrunā ienesīgākos Ventspils ostas klientus pamest «šo korumpantu midzeni - Latviju» un turpmāk savas kravas pārkraut tikai caur tīro un kristāldzidro Klaipēdas ostu.

Cilvēki, kuri maldināja ASV Finanšu ministriju, aicinot noteikt sankcijas pret Ventspils brīvostas pārvaldi, visticamāk ir veikuši smagu noziegumu pret Latvijas valsti.

Latvijas Krimināllikuma 89. pants nosaka: «Par darbību vai bezdarbību, kas vērsta uz finanšu sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības vai citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu vai organizāciju darbības graušanu nolūkā kaitēt Latvijas Republikai, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu.»

Kaitniecība transporta nozarē ir smags noziegums pret valsti. Ģenerālprokuratūrai ir nekavējoties jāsāk kriminālprocess, lai noziedznieku grupa, kas maldināja ASV par Ventspils brīvostas pārvaldi, saņemtu bargu un taisnīgu sodu.

Tikai, ja šī iespējamā nozieguma organizatori ir meklējami starp Ministru kabineta locekļiem un Saeimas deputātiem, tad tos no pelnītā soda var glābt tikai pašreizējā ģenerālprokurora iebiedēšana vai ģenerālprokurora nomaiņa ar personu, kas piesegs valsts mēroga noziedzniekus.