Ukrainas kara 167. diena. Jaunākā informācija [papildināts 23:03]

© SCANPIX

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 9. augustā. Ukraina jau sesto mēnesi varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

23:03. Baltkrievijas demokrātiskās kustības līdere Svjatlana Cihanouska otrdien aicinājusi Rietumus uzturēt spiedienu uz Baltkrievijas režīmu, bet nepieskaitīt viņas dzimteni Krievijai.

22:30. ASV prezidents Džo Baidens otrdien parakstījis likumu, ar kuru ratificēta Zviedrijas un Somijas uzņemšana NATO. Baidens paziņojis, ka abas Ziemeļvalstis, uzņemoties "svētās savstarpējās aizsardzības saistības", kļūs par "spēcīgiem, uzticamiem un ļoti spējīgiem sabiedrotajiem".

21:37. Krievija no 15.augusta aizliegusi pārtikas produktu importu no 31 Moldovas reģiona, atļaujot to ievešanu tikai no trim reģioniem, otrdien paziņojušas Krievijas varasiestādes.

20:06. Krievijas karaspēks uzstāda pretgaisa aizsardzības sistēmu Ukrainas Zaporižjas atomelektrostacijā (AES), otrdien paziņojis krievu okupācijas administrācijas vadītājs Zaporižjas apgabalā Jevhens Balickis. Vietējo kolaboracionistu vadonis apgalvojis, ka AES pašreiz darbojoties normālā režīmā un ka apšaudēs bojātās elektroapgādes līnijas esot atjaunotas un bojājumi reaktorā novērsti.

18:54. Saskaņā ar aptaujas datiem 65% Krievijas iedzīvotāju atbalstītu Vladimira Putina lēmumu pārtraukt militāro operāciju Ukrainā un parakstīt miera līgumu, atsaucoties uz "Kommersant" raksta pravda.com.ua. Tajā pašā laikā 60% aptaujāto atbalstītu arī Krievijas prezidenta ieceri sākt "jaunu ofensīvu pret Kijivu".

17:22. Turcija otrdien nosūtījusi savu jaunāko urbšanas kuģi misijā uz Vidusjūru, lai izpētītu iespējamās dabasgāzes ieguves vietas. Tā ir Turcijas pirmā šāda misija pēdējo divu gadu laikā. Dabasgāzes meklējumi ūdeņos ap Kipru agrāk ir radījuši saspīlējumu Turcijas attiecībās ar Eiropas Savienību (ES).

16.22. Latvijas Ministru kabinets otrdien atbalstīja Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas priekšlikumu nodot bez atlīdzības Ukrainai šāvienu pēdu noņemšanas komplektus un automašīnu "Subaru Forester".

16.07. Krievijas okupētajā Krimas pussalā blakus kūrortpilsētai Saki esošajā krievu kara aviācijas bāzē otrdien atskanējuši sprādzieni un sācies ugunsgrēks, atsaucoties uz aculieciniekiem ziņo "Telegram" kanāls "Krim Segodnja. Novosti". Pirmais sprādziens atskanējis ap plkst.15.20, bet kopumā bijuši dzirdamas desmit eksplozijas.

15.46. Atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Latvija šodien iesniegusi Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) lūgumu atļaut iesaistīties trešās puses statusā Ukrainas prasībā pret Krieviju, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

14.35. Krievijas naftas piegādes trīs Eiropas valstīm caur Ukrainu tikušas apturētas, jo sankciju dēļ nav iespējams apstrādāt tranzīta maksājumus, otrdien paziņoja Krievijas naftas uzņēmums "Transņeftj".

12.52. Krievijas armija 8. augustā Doneckas apgabalā nogalināja trīs civiliedzīvotājus un ievainoja 19 cilvēkus, atsaucoties uz Doneckas militārās pārvaldes vadītāja sacīto, ziņo portāls pravda.com.ua.

12.23. Krievijai ir nekavējoties jāizved bruņotie spēki no Ukrainas, teikts Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) un Austrālijas ārlietu ministres un senatores Penijas Vonas kopīgajā paziņojumā pēc tikšanās Kanberā. Kā informē Ārlietu ministrijas preses centrs, puses pauda stingru atbalstu starptautiskajiem centieniem saukt Krieviju pie atbildības par savu rīcību.

11.25. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši aptuveni 42 640 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 1817 tankus, 4076 bruņutransportierus, 964 lielgabalus, 261 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 133 zenītartilērijas iekārtas, 223 lidmašīnas, 193 helikopterus, 757 bezpilota lidaparātus, 185 spārnotās raķetes, 2998 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 87 specializētās tehnikas vienības.

10.08. Aizvadītajā naktī Krievijas karaspēks kārtējo reizi uzbruka Harkivas pilsētai. Tika sabojāti elektrības stabi un tramvaja sliedes industriālajā rajonā, vēstīts portālā pravda.com.ua.

08.46. Kopš kara sākuma Krievijas bruņotie spēki Ukrainas Harkivas apgabalā nogalinājuši vairāk nekā 1000 civiliedzīvotāju, viņu vidū - 50 bērnu, pavēstījis Harkivas apgabala prokurors Oleksandrs Fiļčakovs.

08.38. Pēc tam, kad 8. augusta rītā Ukrainas militāristi notrieca Krievijas raķeti netālu no Umaņas, Čerkasu apgabalā, Ukrainas vēstnieks Izraēlā brīdina, ka raķešu triecieni var apdraudēt ebreju svētceļniekus. Notriektās raķetes atlūzas sabojājušas civilās infrastruktūras objektu. Divi cilvēki tika ievainoti un hospitalizēti, ziņo portāls pravda.com.ua.

07.08. Viens no veidiem, kā neļaut Krievijai anektēt Ukrainas teritorijas, ir Rietumvalstīm paziņot, ka tās atbildēs ar aizliegumu iebraukt visiem Krievijas pilsoņiem, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Pirmdien publicētā intervijā ASV laikrakstam "The Washington Post" Zelenskis sacīja, ka "vissvarīgākās sankcijas ir robežu slēgšana tāpēc, ka krievi atņem svešu zemi". Viņš pateica, ka krieviem vajag "dzīvot savā pasaulē, kamēr viņi nemainīs savu filozofiju".

02.56. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdienas vakarā uzsvēra, ka ir vajadzīgas jaunas sankcijas pret Krieviju un visu tās atomenerģētiku Krievijas radīto kodolkatastrofas draudu dēļ.

"Mēs aktīvi informējam pasauli par Krievijas kodolšantāžu - par Zaporižjas AES objektu apšaudēm un mīnēšanu. Jau ir starptautiskās sabiedrības atbildes reakcija. Tomēr vajag paātrināt atbildes darbības. Krievija nerēķināsies ar vārdiem un satraukumu. Ir vajadzīgas jaunas sankcijas pret valsti - teroristu un visu Krievijas atomnozari par kodolkatastrofas draudu radīšanu," sacīja Zelenskis.

00.10. Vakar Krievija paziņoja ASV, ka tā uz laiku atsakās no savu kodolieroču pārbaudēm, lai gan to paredz divpusējais Stratēģisko kodolieroču samazināšanas līgums.

8. augusta teksta tiešraide šeit: Ukraina varonīgi aizstāv savu zemi 166. dienu.

 

Pasaulē

Bašara al Asada režīma krišana Sīrijā no Izraēlas skatupunkta ir kā boulinga bumbas metiena rezultāts, kad krīt visi ķegļi, - Izraēlai ir izdevies samazināt Irānas uzturēto grupējumu "Hamās" un "Hizbollah" spēku, un kritis ir arī Sīrijas režīms, kas bija ļoti nozīmīgs starpnieks, lai Irāna spētu apgādāt "Hizbollah" un apdraudēt Izraēlu no Libānas, kā arī no pašas Sīrijas teritorijas, intervijā aģentūrai LETA izteicās Izraēlas pulkvežleitnants, Krievijas informācijas operāciju un Krievijas Tuvo Austrumu politikas eksperts Daniels Rakovs.

Svarīgākais