Gan Eiroparlamenta, gan daudzu dalībvalstu līmenī nerimst diskusijas par sekām, kuras izraisīs topošais Eiropas Savienības un ASV brīvās tirdzniecības līgums jeb līgums par transatlantisko tirdzniecību un investīciju partnerību (TTIP).
Džons Hilarijs, War on Want vadītājs, viens no ES pilsoņu iniciatīvas pret TTIP (3 miljoni parakstu) aizsācējiem uzskata, ka TTIP nav brīvās tirdzniecības līgums. TTIP ir rafinēts veids, kā vienlaikus gan ASV, gan ES īstenot galēji labējas reformas. Līgums ļaus īstenot pilnīgu ES un ASV deregulāciju. Visus vietējo regulatoru lēmumus uzraudzīs ES (un ASV federālā līmeņa) ierēdņi (oficiāli – regulatoru kooperācija). Pēc TTIP stāšanās spēka būs jānotiek visu publisko pakalpojumu atvēršanai, neraugoties uz to, vai šiem pakalpojumiem ir noteikti sociāli vai dabas aizsargāšanas mērķi. Regulatoru kooperācijai būs tiesības uzraudzīt ikvienas dalībvalsts regulatoru lēmumus. Tiks vērtētas trīs pozīcijas. Atbilstība starptautiskajiem standartiem. Atbilstība TTIP un vai lēmums nepasliktina investīciju un brīvās tirdzniecības apstākļus. Tā kā jebkurš jauns nodoklis to pasliktina, tas būs regulatoru organizācijas uzmanības lokā.
Privāto investoru tiesības kļūs augstākas par demokrātiskajām tiesībām. Ikviens investors – privāta organizācija – varēs šķīrējtiesā pārsūdzēt ikvienu dalībvalsts lēmumu vai pieprasīt kompensāciju par lēmumu, kas apdraud investora peļņas gūšanas iespējas.
Vienlaikus TTIP ekonomiski norobežos ES un ASV (plus valstis, kas piekritīs TTIP noteikumiem) no pārējās pasaules. Džons Hilarijs uzsvēra, ka «TTIP ir ekonomiska rakstura NATO. TTIP mērķis ir globālo konfliktu eskalācijas, lai finansiāli un ekonomiski izolētu Krieviju, izveidojot nepārvaramu ekonomisko barjeru starp Krieviju un ES.» TTIP kontūrās Krievijas izolēšana tika ieskicēta, vēl pirms Maidanā sāka pulcēties protestētāji un pirms Krievija izaicināja starptautisko sabiedrību, anektējot Krimu.
Džons Hilarijs: «TTIP noslēgšana nozīmēs, ka ASV un ES sper platu soli no mierīgas līdzāspastāvēšanas uz jauna aukstā kara politiku. ES atkarība no Krievijas gāzes piegādēm tiktu nomainīta pret atkarību no ASV slānekļa gāzes piegādēm utt.»
Kritisks gan par TTIP, gan par ES un Kanādas brīvās tirdzniecības līgumu ir arī Concil of Canadians vadītājs Džerijs Neils: «Šie līgumi nav par brīvo tirdzniecību, bet par korporāciju privilēģiju ekspansiju, palielinot privātu uzņēmumu iespējas apstrīdēt demokrātiski ievēlēto institūciju lēmumus. Abos līgumos tiek ierobežotas demokrātiski ievēlētu tautas priekšstāvju tiesības īstenot sabiedrībai nepieciešamu politiku, kas attiecas uz dabas aizsardzību, veselību, pārtikas un drošības standartiem. Ārvalstu korporācijas iegūst lielākas tiesības nekā vietējās.» Tas nozīmē, ka ikvienam uzņēmumam, pārtopot kaut vai daļēji par ārzemju investoriem piederošu, kļūst iespējams apstrīdēt jebkuru valdības vai likumdevēju lēmumu. Strīdu izšķirs privātas tiesas (šķīrējtiesas), kurām būs lielāks svars nekā ikvienas līguma dalībvalsts jebkura līmeņa tiesu instanču lēmumiem.
Kanādas līgums jau noslēgts, bet vēl nav ratificēts. Kā uzskata Džerijs Neils, «ES un Kanādas brīvās tirdzniecības līgums ir pietiekams, lai ikviena ASV kompānija (transformējot investīciju aktīvus savai Kanādas nodaļai) var izmantot visas iespējas pat tad, ja topošais TTIP tiks apturēts».
Kāda ir TTIP lielākā problēma? Nākamajām paaudzēm tiek liegts izmainīt likumdošanu, ja tas apdraudēs kaut vienu ietekmīgu investoru. Ietekmīgi investori iegūs tiesības, kas ļaus tiem apstrīdēt valdību un parlamentu lēmumus vai pieprasīt kompensāciju par jebkurām likumdošanas izmaiņām nākotnē, ja tās varētu sagādāt investoriem zaudējumus. Piemēram, ja kāda ES valstu pievienosies gaidāmajam klimata pārmaiņu līgumam, ierobežojot pieļaujamo izmešu daudzumu, tad tas noteikti pasliktinās daudzu investoru peļņas gūšanas iespējas.
Kādai būtu jābūt Latvijas attieksmei pret TTI? Līdz šim Latvijas ekonomiku ASV investori apgāja ar līkumu. Tukšu vietu nemaz nevajag aizsargāt. Tāpēc mūsu amerikāņu partneri nedrīkstētu apvainoties, ja mēs atteiktos aizsargāt investīcijas, kuras viņi nevēlējās veikt «veiksmes stāstā» ar nosaukumu Latvija.
Latvijai ir jānoraida TTIP, jo šo līgumu nekavēsies izmantot vietējie korumpanti, kuri ar kukuļu palīdzību tika pie visādiem OIK vai citām privilēģijām. Ja šie investori savus aktīvus fiktīvi pārdos ASV reģistrētiem uzņēmumiem, tad korumpanti nonāks TTIP aizsardzībā. Viņi iegūs tiesības tiesāties ar valdību kā līdzīgs ar līdzīgu un attiesās miljoniem lielas kompensācijas, ja kādreiz pie varas nāks valdība, kas mēģinās apturēt Latvijas valsts izzagšanas politiku.
