Juris Paiders / Viedokļi

24. jūlijā mūžībā devās viens no Latvijas nozīmīgākajiem lauksaimniekiem pēdējā desmitgadē – Edgars Treibergs (1955–2022).

Lai izkāstu 184 miljonus ES fondu naudas, Krišjāņa Kariņa valdība ir gatava enerģētiskās krīzes laikā saldēt iedzīvotājus. Lai gan Latvija jau ceturto gadu ir lielākais kūdras eksportētājs pasaulē, pagājušajā nedēļā Latvijas valdība pēkšņi atbalstīja atteikšanos no kūdras izmantošanas enerģētikā.

Latvijas politiskajā vadībā ir izveidojusies kopēja izpratne, ka jāpārtrauc pirkt Krievijā iegūto dabasgāzi. Šādas politikas mērķis ir nepiedalīties Krievijas militārās mašinērijas finansēšanā. Ikviens eiro, kas tiek samaksāts par Krievijas piegādāto dabasgāzi, ļauj Krievijai turpināt finansēt agresiju pret Ukrainu. Tāpēc arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija uz Saeimu virzīja priekšlikumu, kas paredzēja ar likuma spēku noteikt, ka dabasgāzes piegāde no Krievijas ir aizliegta no 2023. gada 1. janvāra.

Otrajā pasaules karā neviena Lielbritānijas armijā iesauktā sieviete nesaņēma apbalvojumu par drošsirdību kaujas laukā. Vai tā bija diskriminācija?

Pagājušās nedēļas nogalē Karakalpakstānu, kas ir autonoma republika Uzbekistānas sastāvā, pārklāja vardarbīgu un asiņainu protestu vilnis. Uzzinot, ka ieplānotajos Uzbekistānas konstitūcijas grozījumos vairs nebūs panta, ka Karakalpakstāna ir suverēna republika, kurai pat ir teorētiska iespēja ar referenduma palīdzību nodalīties no Uzbekistānas, Karakalpakstānas galvaspilsētā Nukusā un citviet sākās masu nemieri.

Lai ekonomika augtu un labklājība palielinātos, ir nepieciešams, lai uzņēmēji nemitīgi investētu jaunās iekārtās, būvēs utt. Ja investīcijas tiek veiktas šodien, tad ir pamats cerēt uz ienākumiem rīt. Ja investīcijas netiek veiktas, tad tas nozīmē mazāku ienākumu daudzumu nākamo piecu līdz desmit gadu laikā.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotajiem datiem, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās maijā, salīdzinot ar 2021. gada maiju, pieauga par 23,6%. Tā kā gada laikā vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā šajā laikā palielinājās par 16,9%, tad pirkumu fiziskais apjoms maijā bija par 6,7 procentu punktiem lielāks nekā pērn.

Pagājušās nedēļas sākumā Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans piekrita atbalstīt Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO. 28. jūnijā Somija, Zviedrija un Turcija parakstīja memorandu, kurā Somija un Zviedrija apņēmās ātri un rūpīgi izskatīt Turcijas lūgumus izdot vai deportēt Turcijā terorismā aizdomās turētās personas.

Kā liecina “International Trade Center” (ITC) apkopotie dati, 2021. gadā Latvijas uzņēmumu ienākumi no kviešu (precīzi – kviešu un kviešu rudzu maisījuma) eksporta bija 499 miljoni eiro, kas ievērojamai pārsniedza eksporta ienākumus, kurus, piemēram, ik gadus sagādā Latvijas dzelzceļš.

Kā liecina “International Trade Center” apkopotie dati, tad 2021. gadā pēc eksportēto rudzu kopējā apjoma (161 tūkstotis tonnu) Latvija bija ceturtajā vietā pasaulē. 2021. gadā Polija eksportēja 1,06 miljonus tonnu rudzu, Vācija – 376 tūkstošus tonnu rudzu, bet Kanāda eksportēja 142 tūkstošus tonnu rudzu. Pēc rudzu eksporta kopējā apjoma Latvija 2021. gadā apsteidza Krieviju, Ukrainu, Čehiju, Lietuvu un citas valstis.

Uz kopējo ekonomisko problēmu fona īpašu ievērību neizpelnījās visai pozitīvais fakts, ka šī gada pirmajos trīs mēnešos pieauga gandrīz visu Latvijas kravu pārvadājumu rādītāji.

Pagājušajā nedēļā vairākas Krievijas komercbankas atsāka brīvi konvertējamas valūtas apmaiņu pret Krievijas rubļiem.

Jau ir apritējuši vairāk nekā trīs mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aptuveni tikpat ilgs laiks ir pagājis, kopš pret Krieviju tika noteiktas daudz stingrākas ekonomiskās sankcijas nekā 2014. gadā. Tagad jau var bezkaislīgi novērtēt sankciju ietekmi uz Krievijas ekonomiku triju mēnešu laikā. Sankciju leģitīmais mērķis bija liegt Krievijai tehnoloģijas un finanšu resursus karadarbības uzturēšanai.

18. maijā NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs oficiāli saņēma Somijas un Zviedrijas pieteikumu uzņemšanai. Tas ir vēsturisks notikums, jo gandrīz divus gadsimtus (kopš 1815. gada) Zviedrija bija neitrāla valsts. Tikai 1995. gadā, pievienojoties ES, Zviedrija zaudēja pastāvīgo neitralitāti. ES dalībvalstīm ir jāievēro kopēja ES politika, tāpēc ES dalībvalstis nevar tikt starptautiski atzītas kā pastāvīgi neitrālas valstis. Līdz 2008. gadam Zviedrija ārpus kopējās ES nostājas turpināja īstenot neitrālām valstīm raksturīgu politiku.

Jau vairākus gadus nedzīvoju Rīgā, tāpēc tās sabiedrisko transportu izmantoju visai reti. Sanāca, ka tieši 14. maijā man bija ērtāk un vienkāršāk braukt ar vilcienu.

Maija sākumā aprit divi gadi, kopš “Neatkarīgā” no tipogrāfiski iespiesta laikraksta pārtapa par kvalitatīvu digitālo dienas laikrakstu. Šajā laikā mēs vairāk nekā divas reizes palielinājām “Neatkarīgās” auditoriju. 2022. gada martā, atbilstoši “Google Analytics” uzskaitei, tikai “Neatkarīgo” apmeklēja 620 tūkstoši unikālo lietotāju.

Otrajā maijā Latvijas Ārlietu ministrija izplatīja stingru brīdinājumu Latvijas valstspiederīgajiem neceļot uz Piedņestru un nekavējoties to pamest: “Ņemot vērā Krievijas militāro uzbrukumu Ukrainai un Krievijas bruņoto spēku karadarbību netālu no Moldovas robežas, kas rada šobrīd neprognozējamu drošības situācijas attīstību tuvākajā nākotnē, stingri aicinām neceļot uz Piedņestras reģionu un tajā esošos Latvijas valstspiederīgos pamest Piedņestras reģionu.

Pagājušās nedēļas nogalē man bija iespēja kādu laiku pavadīt Igaunijā un pavērot, kā darbojas ETV+ – Igaunijas televīzijas TV kanāls krievu valodā.

Šonedēļ ASV un Lielbritānijas militārie eksperti izteica nopietnas bažas par to, ka karadarbībā pret Mariupoles cīnītājiem Krievija varētu izmantot ķīmiskos ieročus.

Diemžēl lielā vienprātība un solidaritāte, kura starptautiskajā sabiedrībā dominēja pirmajā mēnesī no tā brīža, kad Krievija iebruka Ukrainā, sāk mazināties. Gadījumā, ja 7. aprīlī ANO Ģenerālās asamblejas balsojumā par Krievijas atstādināšanu no ANO Cilvēktiesību padomes tās valstis, kuras balsojumā nereģistrējās, balsojumā tomēr piedalītos un nobalsotu “atturos”, tad lēmums netiktu pieņemts un Krievijas paliktu ANO Cilvēktiesību padomē.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 23. martā paziņoja, ka Krievija par dabasgāzes piegādēm uz Krievijai “nedraudzīgām valstīm”, par kādām ir atzītas pilnīgi visas Eiropas Savienības dalībvalstis, samaksu pieņems tikai Krievijas rubļos, solot šādā gadījumā piegādāt gāzi tādā apjomā, kāds ir noteikts iepriekš noslēgtos līgumos.

Krievijas agresija pret Ukrainu ilgtermiņā ietekmēs Krievijas ekonomisko attīstību, atsviežot to vismaz par desmit, ja ne pat par divdesmit gadiem atpakaļ ekonomiskās un tehnoloģiskās attīstības jomā.