Jānis Latvietis / Viedokļi

Nelaikā uznākusī sniegavētra no valsts ielām un ceļiem aizpūta sētniekus, ceļu un miera uzturētājus, bet no Arēnas Rīga – gandrīz arī Žanu Mišelu Žāru ar viņa pussimts vecajiem sintezatoriem.

Akurāt uz lielajiem un valstiskajiem svētkiem latvju zeme beidzot tika aplaimota ar sen solīto pirmo sniegu, un atbildīgie dienesti varēja ziņot, ka nenovēršamus postījumus tas nav nodarījis, cilvēku upurus nav prasījis un arī sociālismu nav atjaunojis.

Latvju zeme visu nedēļu vai nu svinēja svētkus, vai arī gatavojās to svinēšanai, bet daži indivīdi, kā parasti, bija pamanījušies jau kārtīgi nosvinēties un pat piesvinēties.

Pēc tam, kad ASV prezidenta vēlēšanās bija saskaitīti pirmie pieci simti balsu, lielākā daļa no kuriem tika nodoti maijā, lielākie amerikāņu televīzijas kanāli atmeta šai nodarbei ar roku, pasludināja par uzvarētāju Obamu un aizgāja gulēt.

Pavisam tuvu bija ASV prezidenta vēlēšanas, un arī Latvijā visus interesēja, kura kārtējo iebrukumu Irānā, Libānā vai Pērlhārborā atbalstīt.

Aptverot, ka pavisam drīz gaidāma valsts lielā jubileja, aktīvisti ķērās pie dažādu Ginesa, Karlsberga, Tuborga un Aldara rekordu uzstādīšanas un labošanas. Kampaņu uzsāka skrējēji un nesēji – 24 stundas 3845 cilvēki 961 apli staipīja stafetes kociņu 100 metru distancē, tā cerot pārspēt Singapūru vai vismaz amerikāņu stafetes izlases, kas regulāri pazaudēja kociņus.

Pasaule turpināja sekot līdzi tam, kas notiek biržās, akciju tirgos, kioskos un citās latgalītēs, zīlējot, vai finanšu krīze beidzot pārvarēta vai arī kļūs vēl sliktāk.

Beidzās desmit gadus ilgi un sūri koptā tradīcija finanšu ministram uz Saeimu stiept apdriskāto budžeta portfeli – ūdensmotosportiskais finanšu Slakteris bija devies komandējumā uz Ameriku.

Reņģu kari ar igauņiem un biezpiena sieriņu kaujas ar leišiem atvirzījās tālā pagātnē – atbilstoši moderni mūsdienīgajam 21. gadsimtam latvju bāleliņi ar broļukām uzsāka nesaudzīgu un niknu aviokaru.

Pēc tam, kad Igaunijā beidzot ar ceturto piegājienu noķēra pirmo spiegu valsts vēsturē, kļuva skaidrs, ka pielaidi valsts noslēpumam var izsniegt visiem, kurpju Vaškeviču ieskaitot, jo igaunis bija paspējis lēnā garā Maskavai izpļurkstēt visus Baltijas valstu, NATO, ES, ANO, ISAF un pat FIFA militāros noslēpumus, kā arī Resnā Hermaņa aizsardzības stratēģisko plānu un faktu, ka prezidentam Ilvesam ir līkas kājas.

Pēc trim spēlēm, kurās Rīgas Dinamo mistiskā veidā nedabūja pa muguru ar 0:7, latvju zemē sākās akcija Visas tautas vēlēts vārtsargs, kuras galvenais vadmotīvs bija Masaļski – par prezidentu, vēstnieku ANO vai vismaz KNAB priekšnieku!

Visa nedēļa latvju zemē pagāja Lielās talkas zīmē – piemēru rādīja desmit spēkavīri, kas Daugavgrīvas mežā pusstundas laikā pielasīja 108 maisus ar atkritumiem, uzgāja divas bērzubekas un pat vienu mušmiri.

No 1. septembra uz receptēm bija tikai korvalols un lapsu inde, nevis alkohols, tāpēc vidusskolēni, pamatskolēni, pirmskolēni un iestājeksāmenus silītē nokārtojušie varēja godam atzīmēt Zinību dienu.

Abas Krievijas parlamenta palātas un vienīgais premjerprezidents Medvedutins nolēma sadalīt Gruziju, izslēdzot no tās sastāva Dienvidosetiju un Abhāziju, bet pievienojot Kalmikiju, Adžāriju un to Jeiskas apriņķa daļu, kas atradās Piščevikas apgabala Usūrijā.

Pekiniādē turpinājās niknas cīņas, kurās ja ne labākais, tad interesantākais no mūsējiem izrādījās Stasis Olijars.

Latvju tautas skatieni visas nedēļas garumā bija piekalti TV ekrāniem un radio skaļruņiem, kur varēja redzēt un pat dzirdēt olimpisko Vrubļevski, bet reizēm arī kādu sportistu, kas startēja Pekiniādē.

Latvju tauta visu nedēļu trinās, gaidot pekiniādes sākšanos, kā arī brīdi, kad laimīgajā astoņnieku datumā pie vīra varēs izdot sen apnikušās meitas, kas bija aizsēdējušās mājās un draudēja palikt ālavās.

Arī latvju zemei strauji, neatvairāmi un nenovēršami tuvojās 2008. gada astotā mēneša astotā diena, un valdībai bija jāmobilizē visi resursi, lai izprātotu, kā to iemūžināt.

Serbijā pēc 13 gadu slapstīšanās, slēpšanās, bēguļošanas un atklātas nodarbošanās ar šarlatānisku alternatīvo medicīnu beidzot tika aizturēts bijušais galvenais Bosnijas serbs Karadžičs.

Noslēdzoties dziesmu svētkiem, visu nedēļu virmoja diskusijas, vai šis pasākums bija aizraujošāks par Olgas disenīti, Ogres estrādes atklāšanas koncertu, Blomes metālfestivālu, Positivus AB Salacgrīvā, Imantdienām Cēsu alus pagrabā un Metallica lielo minerālūdens kodienu beksteidžā vai tomēr nebija.

Dziesmu, deju un spekulantu svētki tuvojās noslēgumam. Pārpildītās slimnīcas beidzot varēja uzelpot, jo tās jau bija nogurušas elpināt no mutes mutē svētku gājienā paģībušos, uz skatuves kārtējā mēģinājuma laikā pēdējo dvašu izlaidušos un Zīveres režijas nomocītos.

Pāri latvju zemei pārlaidās dziesmu, deju un spekulantu svētki – neganti dārgās biļetes kļuva vēl neganti dārgākas, kad izrādījās, ka tās vairumā sakampušās ministrijas.