Pavisam tuvu bija ASV prezidenta vēlēšanas, un arī Latvijā visus interesēja, kura kārtējo iebrukumu Irānā, Libānā vai Pērlhārborā atbalstīt.
Pat pagastveči un viensētu īpašnieki nepalaida garām izdevību, lai pamācītu amerikāņus, par kuru tiem jābalso, – par baltu vai melnu, vecu vai jaunu, tādu, kurš nespēj saskaitīt sev piederošās mājas, vai to, kurš uz pokera partiju Baltajā namā jau uzaicinājis Fidelu Kastro, Kimu Čeniru un Ugo Čavesu. Domas dalījās, un vienīgi ārlietu Riekstiņš ne par ko nebēdāja. "Visi mūsu draugi Vašingtonā ir stipri, visi ir bijuši Latvijā, visi pārzina situāciju ar Gaismas pili, tādēļ mums pie kājas, kurš vinnē," paziņoja Riekstiņš.
Latvijas mediķi sāka visaptverošu streiku, kas izpaudās, ka ierastā teksta: "Vai jums nosūtījums no ģimenes ārsta ir? Nav? Tad mēs nepieņemam!" vietā ārsti teica: "Vai jums nosūtījums no ģimenes ārsta ir? Nav? Tad mēs nepieņemam, mēs streikojam!" Tāpat streikotāji strikti atteicās no aploksnēm, konvertiem, kuvēriem un citām pateicībām naudā un graudā, liekot pacientiem tos kraut turpat uz galda kaudzītē, lai nākamajā dienā pēc streika varētu sašķirot. "Saprotiet mūs pareizi: mēs iestājamies par cilvēka cienīgu algu! Vai tad tas ir normāli, ja ārsts var tikt pie jaunas mašīnas tikai divreiz mēnesī!" bija teikts uz izmisuma robežas esošo mediķu oficiālajā paziņojumā.
Turpinājās aviokarš starp Latviju un Lietuvu. Slepenā operācijā piedaloties melnajām, baltajām, zilajām un rozā beretēm, kā arī KNAB, SAB, MP un DP, lidostas Rīga teritorijā tika aplenkta un Kongo kara cienīgu ilgstošu kauju un kautiņu rezultātā arestēta lietuviešu kompānijas FlyĻaĻā lidmašīna. Izrādījās, ka tā palikusi lidostai Rīga parādā ievērojamu summu – visu nakti žūpojusi lidostas bārā, dekalitriem tempusi alu, taču atteikusies maksāt. Pēc kārtīgas audzināšanas stundas
izolatorā lidmašīna nokaunējās, apsolījās tā vairs nedarīt, nomaksāja tēriņus un grīļīgā solī, nedaudz pieklibojot, aizlidoja atpakaļ uz dzimteni. Leiši šo nelielo starpgadījumu ņēma ļaunā un atriebības nolūkos pa Mūsas upi Latvijā iesūtīja pāris tonnu sprāgušu zivju, pusdzīvu sumbru un Elektrēnu Enerģijas hokejkomandas sesto maiņu.
Pēdējie gan nāca īsti laikā, jo pašmāju kazjoliskie Dinamo bija sākuši zaudēt visiem pēc kārtas un, pēc bukmeikeru prognozēm, spētu pakāst pat pa pusei izformētajam Rīgas futbola klubam. Latvijas sporta aprindās cirkulēja jauna mīkla: "Uzminiet, kas tas ir: latviešu hokejists iemet vārtus Somijā?" "Tas ir Žora Pujacs, kas uzvelk Rīgas Dinamo mūsu komandas mājas spēlē kaut kādā somu Zabljedovkā," drūmi atbildēja Šupleru Jūlis, kurš pēc nākamajiem diviem mačiem jau prātoja, vai labāk nepakārties viņam tā arī neuzdāvinātajā šlipsē nojauktās Sporta pils neesošajā tualetē.
Dzimtenē atgriezās ūdensmotosportiskais finanšu Slakteris, kurš bija divas nedēļas uzturējies Amerikā, kur viņam esot bijušas dažas vērtīgas tikšanās ar Sarkano lukturu rajona arodbiedrības pārstāvēm, taksistu Džimu no Brodvejas apkaimes un kādu vīru, kurš pazinis citu vīru, kas avīzē redzējis paša Baraku Obamas fotogrāfiju. Slakteris bija atgriezies ar atvilktu galvu, izvēdinātu elpu un varēja atrotītām piedurknēm ķerties pie valsts budžeta izskatīšanas. "Vai jūs nezināt, kāpēc Čukču pussalā izmirst leduslāči, bet Rīgas kanālmalā savairojušies bebri? Man te daži cipari neiet kopā," budžeta izskatīšanas gaitā rūpju pilnā balsī ministrs apvaicājās partijas biedriem. "Par daudz atvilcies un izvēdinājies," drūmi atzina partijas biedri. Noskaidrojās, ka Slakteris patiesībā bija gribējis doties uz Ķīnu, kur viņa dēls piedalījās sacensībās, taču kā tāds Kolumbs trāpījis citā kontinentā.
Cietumu administrācija izdomāja, kādā veidā uzlabot disciplīnu ieslodzījuma vietās – pārkāpējiem tika noliegts cietuma veikaliņā iegādāties cigaretes, bet īpaši bīstamiem recidīvistiem vairs nepārdeva arī šņabi un uzkodas. Rezultāti pārspēja cerēto, taču diemžēl par šo iniciatīvu padzirdēja Veselības ministrija, kas nekavējoties izstrādāja jaunu likumu. Saskaņā ar to ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš bija pārkāpis cietuma rakstītos vai nerakstītos likumus, turpmāk cigarešu pārdošana bija liegta. Strauji samazinājās smēķētāju, vēža slimnieku un Latvijas iedzīvotāju skaits, savukārt Eiropa sākumā nobālēja, bet pēc tam pieklājības pēc aplaudēja.
Izrādījās, ka tikai piektā daļa Latvijas iedzīvotāju pilnībā atturas no alkohola, turklāt šī daļa savu jau ir izdzērusi, toties trešā daļa atzina, ka dzerot par daudz - vairs nespējot pietiekami daudz naudas atvēlēt zacenei, liecināja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS dati. Pats dīvainākais, ka pārmērīgā alkohola lietošanā visbiežāk atzinās vīrieši, turklāt vecumā no 18 līdz 39 gadiem, nevis sievietes vecumā aiz 169. Šo fenomenu tika uzdots izskaidrot latvju zinātnieku grupai, lai nākamgad Latvija droši varētu pretendēt uz Ig-Nobel prēmiju.
Arheologi paziņoja, ka beidzot atraduši Ķēniņa Zālamana raktuves, taču izrādījās, ka tajās iegūts ne zelts vai sudrabs, ne dimanti un rubīni, bet gan visprastākais varš un arī tas jau sen ir beidzies. "Un paldies dievam, ka tā," atviegloti nopūtās Jordānijas valdība, jo tieši šajā valstī bija uzietas raktuves un Jordānija baidījās, ka tai teritoriālas pretenzijas izvirzīs Izraēla, Zālamanu Salas un Zālamans acs.